Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Ar “džipu” pilsētā

Jānis Gabrāns
12:23
14.10.2016
77
Img 8388 1

Ja pavērojam automobiļus ielās, redzam, ka to vidū netrūkst automašīnu, ko tautā sauc par džipiem. Skaidrības labad gan jāteic, ka laikam nav pareizi runāt par džipiem kā par visu šo segmentu, jo nosaukums “džips” attiecas tikai uz “Jeep” mašīnām. Taču tas mums iegājies tāpat kā – pamperi, kseroksi un citas lietas, kur viena zīmola nosaukums apzīmē visus produktus, tāpēc paturēsim arī turpmāk šo apzīmējumu.

Ja runā par džipiem, precīzāks būtu starptautiski pazīstamais nosaukums SUV (sport utility vehicle vai suburban utility vehicle). Var tos dēvēt par apvidus automašīnām. Šajā segmentā ietilpst arī krosoveri, ko tautā mēdz arī saukt par parketa džipiem, jo bezceļu apstākļiem tie, atšķirībā no kārtīga džipa, nav domāti. Kā teikts kādā skaidrojumā: krosovers – pārsvarā pilnpiedziņas universāls, kas atgādina džipu, taču nav paredzēts braukšanai ārpus ceļiem. Paredzēts pilsētniekiem drošai braukšanai pa slideniem un stāviem ceļiem un diezgan bezbailīgai kupenu pārvarēšanai.

Uzņēmuma “Autogars” valdes priekšsēdētājs Aigars Logins gan norāda, ka īsts pilnasiņu džips ir tāds, kam abi ir pilnie tilti un ir arī sadales kārba, lai ir paaugstinātie un pazeminātie ātrumi: “Tikai tad īstos bezceļa apstākļos būsi cīnītājs!”

Te būtu jārunā par braucējiem, kuri piedalās bezceļu braukšanas sacensībās vai ikdienā pārvietojas pa mežiem, tīrumiem, taču lielais vairums no tiem, kuri ikdienā brauc ar apvidniekiem, tos izmanto, lai pārvietotos pilsētā, pa ārpilsētas ceļiem, neizmantojot tās iespējas, ko dod apvidus mašīnas. Tiesa, dzirdēts viedoklis, ka ar normālām mašīnām Latvijas ceļi un pat Rīgas ielas nav braucamas, tāpēc vajag kārtīgu džipu ar pilnpiedziņu. Tad būs sirdsmiers un pārliecība, ka izdosies nokļūt līdz mērķim bez problēmām. Taču radies arī stereotips, ka braucēji ar bieziem džipiem ignorē ceļu satiksmi, jo, kā saka, kurš mazais gan negriezīs ceļu.

A. Logins, jautāts, vai pilsētā vajadzīgs džips, saka, ka uz šo jautājumu nav pareizas vai nepareizas atbildes: “Nokļūt no punkta A uz punktu B var ar jebkādu mašīnu, tam džips nav nepieciešams. Taču saprotu, ka lielā džipa laiks ir jāizdzīvo, īpaši, ja tāds sapnis kādreiz bijis.”

Viņam pašam ir liela apvidnieku pieredze, savulaik braucis ar “Toyota Land Cruiser”, ko gan pirms kāda laika pārdevis, jo sapratis, ka ir pārāk neekonomiski braukt ar to vienam vai divatā. Tagad ir krietni ekonomiskākas mašīnas, taču viens apvidnieks saglabāts – “Toyota Hilux”, ar ko braukt makšķerēt, sēnēs, kas lieti noder saimniecības vajadzībām, lai kravas nodalījumā kaut ko pārvestu.

“Protams, ir jau arī stāsts par drošību, kas apvidniekos ir lielāka, tāpēc nevar pateikt balts vai melns. Mūsdienās uzmanība jāpievērš daudziem aspektiem. Ja dzīvo nost no lielajiem ceļiem, kas tiek regulāri tīrīti, ja jābrauc pa ceļiem, kur parasts auto cauri neiet, ja kaut kas jāvelk, jāstumj, varbūt pat auto jāizmanto sniega šķūrēšanai, īsts džips būs ļoti noderīgs. Taču ļoti bieži tā ir mērīšanās… Daudzi joprojām uzskata, ka mašīna nosaka viņa stāvokli sabiedrībā. Ja cilvēks nav izaudzis no šī līmeņa, lai mērās, ja var to atļauties,” saka A. Logins.

Tomēr apvidnieks ar pilnpiedziņu var noderēt arī pilsētā, un tā ir ziema. Te gan jārunā par ziemu, kas ir šī vārda cienīga, kāda pāris pēdējos gadus nav bijusi. Tātad pilnpiedziņai ir izteikti sezonāla vērtība, protams, pie nosacījuma, ja brauc pa pilsētu un lielajiem ceļiem. Pārējā laikā pilnpiedziņas auto tikai tērēs degvielu, šis patēriņš, salīdzinot ar vienas ass piedziņas mašīnām, ir jūtami lielāks.

Auto klāstā arvien vairāk ražotāju piedāvā dažādus krosoverus, iespējams, lai apmierinātu braucēju vēlmi redzēt sevi džipā. Varbūt tā ir izvēle pilsētniekam?

“Izskatās labi, bet jēgas maz,” smejot saka A. Logins. “Tas tā, lai kaimiņam parādītu, ka mums ir džipveidīgais auto. Tad jau arī nevajag pilnpiedziņu, jo lētāk ir ar priekšas piedziņu, bet kaimiņš jau tāpat nesapratīs.”

Taču viņš nenoliedz, ka tas ir labs risinājums tiem, kuri grib ko vairāk, jo savas privilēģijas ir arī šīm mašīnām. Augstāk sēdi, labāk redzi, vieglāk novietot nekā, piemēram, “Land Cruiser”. Šobrīd krosoveru segmentā piedāvājums ļoti liels gan ar pilnpiedziņu, gan vienas ass piedziņu un grūti izvēlēties, kurš labāks.

Taču, kā saka A. Logins, ne jau mašīna visu izšķir, bet gan braucējs: “Savas lietas pratējs arī ar vienas ass piedziņu izbrauks tur, kur kāds nepraša ar krutāko “Land Cruiser” sēdēs. Un vienmēr jau spēkā ir teiciens – jo krutāks džips, jo tālāk pēc traktora jāiet. Katrai mašīnai ir savs pircējs. Mašīnu tirgū nav ideāla, ja tāds būtu, pastāvētu tikai vienas markas viens modelis, un tas nebūtu labākais risinājums. Esam taču piedzīvojuši laikus, kad bija vien dažu marku mašīnas, kas daudziem likās ideālas, bet patiesībā bija samērā tālu no tā.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vīriešu peldbikses – 2024.gada vasaras tendences

18:06
03.07.2024
6

2024.gada vasara vīriešiem, kas bieži atpūšas pludmalē, piedāvā plašu peldbikšu izvēli – ikvienai gaumei un augumam. Šogad svarīgākais ir funkcionalitāte, ērtums un stilīgs izskats. Lūk, daži no galvenajiem trendiem, kas dominēs pludmalēs un baseinos šajā sezonā. Klasiskās peldbikses Klasiskās vīriešu peldbikses ir teju vai mūžīgs variants, kas nekad neiziet no modes. 2024. gadā tās piedzīvo […]

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
70

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
666

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
21
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi