Nu jau arī pēdējās dabas veltes – dzērvenes – no purva atnestas mājās. Šoruden raža kā citus gadus, protams, ja zini īstās vietas. Kad ogas mājās, atkal problēma – kā tās iespējami ilgāk saglabāt svaigas. Pieredze ir dažāda, katram savas zināšanas. Vecpiebaldziete, zāļu tēju zinātāja Lilita Plūme, kā pati uzskata, dara visvienkāršāk. “Ogas rūpīgi jāpārlasa, nedrīkst atstāt bojātas, arī sūnas un skujas. Dzērvenes saberu trīslitru burkā. Uzvāru ūdeni, atdzesēju un pārleju ogām. Burku aizvākoju. Dzērvenes labi glabājas,” pastāsta Lilita un piebilst, ka ogas jāglabā vēsā vietā, ne obligāti ledusskapī. Tikpat labi dzērvenes varot uzglabāt bez ūdens. Sausas ogas sapildīt burkā, uzlikt vāku, bet pietiek arī ar apsietu marlīti. Līdz lieliem saliem pilsētnieki dzērvenes var glabāt uz lodžijas vai balkona.
Pēdējos gados daudzi ogas un dārzeņus saldē. Saldēt, protams, var arī dzērvenes. Pirms tam tās labāk samalt vai sablenderēt, tad salikt trauciņos. Var pievienot nedaudz cukura, var arī to nedarīt. “Ikdienas lietošanai dzērvenes samaļu, pievienoju cukuru un burciņas glabāju ledusskapī. Ja ir labs pagrabs, var turēt tur,” bilst Lilita. Viņa savulaik izmēģinājusi dzērvenes saglabāt medū. Neizdevies. “Ja medus ātri kristalizējas, tad viss kārtībā. Ja ne, ogām saskarē ar medu rodas ūdens un medus sāk rūgt. Dzērvenes medū ātrai lietošanai labi der, bet ne uzglabāšanai,” pieredzē dalās vecpiebaldziete. Daži ātrai lietošanai dzērvenēm medū vēl piegriež ķiploku, iznāk īsts veselības kokteilis. Pēdējos gados aizvien populārāk ir ogas un augļus žāvēt. To var darīt arī ar dzērvenēm. Dzērvenes Latvijā ir vienas no vērtīgākajām ogām, lai gan labo īpašību dēļ tā mēdz teikt arī par upenēm, zemenēm. Zinātnieki atklājuši, ka īpašību pretoties infekcijām dzērveņu sulā nodrošina augstā tanīna koncentrācija. Ir pierādīts, ka regulārs dzērveņu sulas patēriņš ierobežo daudzu infekcijas slimību attīstību, jo tanīni, kas ir sulā, neļauj mikrobiem iekļūt šūnās un spēj vairākas reizes palielināt jebkura medikamenta iedarbību. Eksperimentos ir novērota arī dzērveņu spēja palielināt antibiotiku iedarbību. Tāpēc ar dzērvenēm ārstē ne tikai saaukstēšanos, bet arī citas, piemēram, uroģenitālās sistēmas slimības.
Dažādās minerālvielas
nosaka dzērveņu ārstnieciskās īpašības. Dzērvenes saglabā ziemai kā lielisku C vitamīna avotu. Kālija sāļiem piemīt viegls diurētisks efekts un tie palīdz pie sirds – asinsvadu sistēmas, nieru slimībām un dažādiem vielmaiņas traucējumiem. Jods, mangāns un bors palīdz samazināt asinsspiedienu. Tautas medicīnā dzērvenes tiek izmantotas kā slāpes dzesējošs baktericīds, pretdrudža un tonizējošs līdzeklis, kas uzlabo garīgo un fizisko veiktspēju, palielina apetīti un stimulē pārtikas asimilāciju. Dzērveņu sulu kā vāju asinsvadus paplašinošu līdzekli iesaka pie stenokardijas. Jauni pētījumi pierādījuši, ka dzērvenes ir unikāls līdzeklis aizsardzībai pret saindēšanos ar pārtiku, jo tām piemīt spēja ierobežot salmonellu, E.coli un citu baktēriju attīstību pārtikas produktos. Sarmīte Feldmane
