Ziedēs, viss ziedēs, sākot ar cilvēka sirdi un beidzot ar vissīkākā vagulīša rosīšanos, riktējot ligzdiņu, aliņu vai paslēptuvīti saviem pēcnācējiem. Mums arī kņudēs pirksti no vēlmes tos ielaist siltā, irdenā zemē. Un stādīt, un stādīt. Ja vēl stāds saņemts no dāsna cilvēka, tad arī augs griezdamies.
Jā, tieši siltā zemē, jo nav vērts sēklu kaisīt aukstā, ļoti mitrā zemē – vienkārši sapūs. Kamēr zeme vēl nav sasilusi, atliek vienīgi siltumnīcas darbi. Un vēl līdz lapu plaukšanai var izgriezt nokaltušos zarus augļu kokiem, bet vainaga veidošanu šobrīd var uzticēt tikai profesionālim, jo šis ir brīdis, kad zaru izgriešana atmodinās snaudošos pumpurus un kā reakcija uz griešanu var būt intensīvas augšanas veicināšana. Katram augļu kokam un krūmam ir neskaitāmi patērētāji. Tik daudz tinēju tin jaunās lapiņas rullīšos un dēj oliņas, citi līksmo pie svaigās lapu sulas. Un, skat, lapa kļūst caurspīdīga un no tās pāri paliek vien skelets. Vispostošākās tomēr ir sēņu ierosinātās slimības. Savas zaļās pārliecības vadīta, ieteiktu augļu koku miglošanai izmantot visiem pazīstamo, veco labo Bordo šķīdumu. Ar to miglo pirms ziedēšanas ar 3% šķīdumu; ziedēšanas laikā un pēc tās ar 1% šķīdumu. Bordo šķīdums sastāv no vara sulfāta (CuSO4 5H20) un dzēsto kaļķu (CaO) maisījuma, un abus komponentus var nopirkt. Rīkojas, kā saka tautas valodā, lej “zilo baltajā”, intensīvi maisot. Gatavajam šķidrumam jābūt viendabīgas konsistences un zilganā krāsā. Ja šķidrumā peld pārslas, tad tas nav derīgs un jāgatavo jauns. Obligāti jāpārbauda reakcija. Tai jābūt neitrālai vai vāji sārmainai. Pārbaudei derēs spoža nagla – tai vajadzētu pēc iegremdēšanas mazliet nomelnēt. Ja tā kļūst sarkanīga (izsēžas varš) – pievieno vēl kaļķa pienu. Smidzina ar vienkāršu smidzinātāju, jo kaļķu daļiņas var neiet cauri smalkam filtram. Bordo šķīdumu izmanto arī kartupeļu lakstu puves, neīstās miltrasas (vīnogulājiem, gurķiem) un citu slimību apkarošanai, tas nepatīk arī gliemežiem. Kā saka vecie dārzkopji, tad tieši atteikšanās no Bordo šķīduma ir par iemeslu gliemežu invāzijai mūsu mazdārziņos. Drusku ķēpa jau ir ar tā gatavošanu, glabāt arī nevar ilgāk par dienu, bet tā tomēr nav intensīvā ķīmija. Miglošana jāatkārto ik pēc lietus, jo Bordo šķīdums viegli nomazgājas. Noturību var uzlabot, pielejot nedaudz vājpiena vai piejaucot zaļās ziepes (35 g uz 10 litriem šķīduma). Zaļās ziepes palīdzēs apkarot arī dažus kaitēkļus.
Recepte vēl vienkāršākam Burgundas šķīdumam: uz 10 litriem ūdens ņem 100 gramus vara vitriola un 100 gramu kalcinētās (vai dzeramās) sodas. Katru šķīdina atsevišķā traukā, un sodas šķīdumā lej vara vitriola šķīdumu. Jāmaisa ļoti intensīvi. Arī Burgundas šķīdums jāizlieto uzreiz pēc sagatavošanas.
Aprīlī jāsāk augu barošana – sīpolpuķēm un ziemcietēm derēs arī kompleksais mēslojums, jo zied jau krokusi, mazie īrisiņi un erantes, pumpuros ir cīrulīši, bet narcišu un tulpju lapas pastiepušās jau sprīdi. Skaisti zied sniegpulkstenītes, arī pirmās vizbulītes. Savukārt kociņiem un krūmiem nav nekā labāka par apdobes uzrakšanu un mēslošanu ar kūtsmēsliem. Arī rozēm jādod pirmais mēslojums un tām jānogriež nepārziemojošie, melnie stublāji līdz zaļajai vietai. Šobrīd ir īstais laiks griešanai, jo, iestājoties siltam laikam, rozes sāks intensīvi augt. Ja neesat vēl visus pelnus izbārstījuši dārzā, tad ziniet, ka narcises un jāņogas būs īpaši pateicīgas par lapu koku pelniem.
Saka gan, ka ikviena koka laba augšana būs garantēta, ja, sagatavojot stādīšanas vietu, to bagātīgi samēslosiet. Tas pats attiecas arī uz peonijām, ja reiz būsiet tik nesaprātīgs un pirksiet lielveikalā aizžuvušu stādu, bet reiz nu ir izdarīts, tad šim mazajam pirkšķītim arī ir jāgatavo dobe vai metra apjomā, jo gan augļu koki, gan ziemcietes augs vienā vietā bez pārstādīšanas desmitiem gadu. Tas ir tāpat kā ar bērnu – ko ieliksi bērnībā, to saņemsi jaunībā. Protams, ir tūkstošiem izņēmumu, jo jāskatās arī uz sakņu sistēmas īpatnībām, auga dzimtenes apstākļiem. Tā rododendrs nīkuļos, ja neatnesīsiet no meža trūdu, kurš pie skuju kokiem ir veidojies gadiem un ieguvis skaistu sarkanbrūnu nokrāsu. Stādot rozes, neaizmirstiet dobes apakšā, lai cik tas dīvaini nebūtu, iebērt gandrīz pusspaini svaigu reņģu. Ziedu bagātība garantēta gadiem.
Uz jautājumu, kādu skaisti ziedošo krūmu iegādāties, varētu atbildēt – ak, tagad taču izvēle ir pārbagāta, taču katram ir savas labās un sliktās puses. Pie sliktajām es vairāk domāju auga tieksmi dzīt dzinumus pa labi un kreisi. Tāds skaistulis kā etiķkoks ir jāstāda vietā, kur nepārtraukti tiks pļauta zālīte, lai ierobežotu šo netikumu, taču, manuprāt, visilgāk ziedošais krūms ir klinšrozīte (čuža), turklāt vasaras otrajā pusē, kad ziedu bagātība kļūst mazāka. Ar pievienoto vērtību ( skaistas un ēdamas ogas) ir nesen tirgū parādījies kizils, tikpat vērtīgs ir plūškoks – skaisti smaržīgi ziedi un izcila veselības tēja no melnajām ogām, ja ne pašiem, tad putniem. Tiesa, augums līdz trīs metriem to ierindo jau koku statusā. Tas pats attiecas uz irbenēm. Nu jau stabila vērtība ir ēdamais sausserdis, kā nekā pirmās ogas! Viengad šīs mellenēm līdzīgās ogas baudīju 6. jūnijā. Lai sausserža ziediņi labāk apputeksnētos un līdz ar to dotu bagātīgāku ogu ražu, ir jāpērk divas dažādas šķirnītes. Te nav kā aktinīdijām – ja pērk, tad obligāti sievišķo un vīrišķo stādiņu. Ļoti skaistas ir hortenzijas, kuru ziedēšana rudens pusē atsver visu. Bezgala skaisti ir arī cidoniju ziedi, un kur vēl augļi! Sniegogas arī nav smādējamas, tāpat kā bārbeles, tā nu izvēle ir visai plaša.
Komentāri