Turpinās „Latvijas Makšķernieku asociācijas” (LMA) topošo sabiedrisko vides inspektoru apmācības. Jau rakstīts, ka teorētiskās mācības Cēsīs aizvadītas, tajās piedalījās 34 interesenti no dažādiem Vidzemes novadiem.
Šajās dienās topošajiem inspektoriem notiek praktiskās nodarbības. Lai tās būtu efektīvākas, tās notiek vairākās grupās. Kā norādīja pasniedzējs un Valsts vides inspektors Uldis Lencbergs, dalīšana grupās nepieciešama, lai katrs kursants pats varētu izdzīvot dažādas situācijas, noformēt nepieciešamos dokumentus, tā gūstot zināmu skaidrību kā tas dzīvē notiek: “Praktiskajās apmācībās galvenā uzmanība veltīta dažādu iespējamo pārkāpumu modelēšanai dabiskos apstākļos – pie upes vai ezera, lai varētu pēc iespējas vairāk laika veltīt protokolu sastādīšanas prakses apguvei, tādējādi turpinot teorētiskajās mācībās uzsākto. Centšamies izspēlēt klasiskās situācijas, kādas var gadīties, satiekoties ar pārkāpējiem. Protams, visu nekad nevar paredzēt, jo realitātē situācijas var būt visdažādākās, un katrs gadījums liek mācīties.” Praktisko apmācību laikā U. Lencbergs topošajiem inspektoriem atklāja daudzus sava darba noslēpumus, nianses, kas var noderēt, aizturot malu zvejniekus. Viņš arī atgādināja, ka vides inspektors vai pilnvarotā personā vienmēr ir darbā, gatavas reaģēt jebkurā situācijā. LMA valdes priekšsēdētājs Alvis Birkovs, kurš arī bija klāt nodarbībā, atzina, ka ir svarīgi savienot teoriju ar praksi: “Ministru kabineta noteikumi gan nosaka, ka praktiskajām apmācībām pietiek, ja pretendents trīs reizes izbrauc reidā kopā ar inspektoru. Taču mēs nolēmām rīkoties savādāk, rīkojot atsevišķas nodarbības, lai būtu iespējams modelēt dažādas situācijas, jo, braucot ar inspektoru, var gadīties, ka viss ir mierīgi un pārkāpumu nav.” Kopumā valstī LMA rīkotajās mācībās iesaistīsies apmēram 150 cilvēki, lai gan projektā bija plānots apmācīt simts pretendentus. A. Birkovs uzver, ka tas apliecina cilvēku vēlmi iesaistīties zivju resursu aizsardzībā: “Lielākais vairums izteikuši vēlmi būt Valsts vides dienesta pilnvarotās personas. Procentuāli mazāk to, kuri grib būt savas pašvaldības pilnvarotās personas. Manuprāt, tas apliecina to, ka cilvēki nejūt pašvaldību ieinteresētību, lai tām būtu sabiedriskie inspektori. Tāpēc aktīvi jāsāk risināt jautājums par pašvaldību ieinteresētību zivju aizsardzībā. Ja pašvaldību pārziņā nodoti zivju resursi, tām jāiesaistās arī to aizsardzībā. Var teikt, ka ir smaga ekonomiskā situācija, kādas tur vēl zivis, bet ja tā mēs attieksimies pret dabas resursiem, būsim vēl dziļākā krīzē.
Protams, ir pozitīvi piemēri, un te var minēt bijušā Cēsu rajona novadus, ir arī citur. Bet diemžēl te varam runāt tikai par pozitīviem izņemamiem, bet pareizāk, ja runātu par negatīviem izņēmumiem.”
Savā pieredzē malu zvejnieku aizturēšanā dalījās arī LMA Mobilās grupas vadītājs Valērijs Morozs. Viņš pastāstīja, ka sabiedrības atbalsts zivju aizsardzībā ir liels, pienāk daudz informācijas par pārkāpumiem, ka visu nav pat iespējams pārbaudīt.: “Topošie sabiedriskie inspektori varētu būt labs atspaids zivju resursu sargāšanā. Saņemam ļoti daudz zvanus par pārkāpumiem, un ja būs zināms, kuram inspektoram varu zvanīt konkrētajā reģionā, tas pārkāpumus novērst ļauj daudz operatīvāk.”
Pretendenti, kuri būs apguvuši pilnu mācību kursu teorijā un praksē, varēs piedalīties atestācijas kārtošanā Valsts vides dienestā, lai saņemtu sabiedriskā inspektora apliecību.. “Šīs apmācības ir darbs nākotnei. Ceru, ka vairums nokārtos atestāciju un saņems apliecības, bet pat gadījumā, ja tas neizdosies, viņi zinās kas un kā jārīkojas, un palīdzēt pārkāpumu novēršanā jau var arī bez dokumenta,” norādīja U. Lencbergs.
Jānis Gabrāns
Komentāri