Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Amerikāņu mūzikas iespaidoti

Mairita Kaņepe
15:00
09.03.2017
36
Koncerts Pec Pusnakts 1 1

Sestdienas vakarā paredzētais notikums Vidzemes koncertzālē “Cēsis” bija raisījis to skatītāju interesi, kuri seko līdzi jaunās paaudzes Latvijas profesionālo mākslinieku darbam, oriģināliem mākslas darbiem uz skatuves. Interesentiem nelikās par grūtu mērot pat simts kilometrus uz Cēsīm, nemaz nerunājot par Rīgu, kas ir tuvāk Cēsīm, lai būtu klāt amerikāņu mūzikas izrādē “Pēc pusnakts”.

Izrādes centrā ir pianiste un vokāliste Katrīna Gupalo, kura kļuva plašāk pazīstama kā māksliniece, sekmīgi piedaloties televīzijas pirmajā konkursā Latvijas jaunajiem mūziķiem – “Radīti mūzikai”. Pēc tālākām studijām Londonā un Kalifornijā, kur iepazinusi amerikāņu 40. gadu kino mūziku, Katrīna Gupalo atgriezās ar jaunu ideju par  vēl vienu muzikālu izrādi. “Tajā dziedu dziesmas, kuras ikdienā esmu tik aktīvi klausījusies, ka labi pazīstu. Uz skatuves izrādē ir tā laika mūzika, estētika un noskaņa,” uzsver soliste un pianiste, stāstot, kā veidota izrāde. Tajā spēlē pianists Andrejs Osokins, sitaminstrumentālists Elvijs Endelis, galvenās varones juteklisko pasauli izdejo Gabija Bīriņa, bet domu un sajūtu radīto atmosfēru  rada Jāņa Romanovska  video projekcijas, spilgts kultūras raksturotājs ir arī Reiņa Ratnieka tērpi.

Pirms izrādes Cēsīs Vidzemes koncertzāles programmu direktore Inese Zagorska uzrunāja skatītājus, sakot: “Koncertzāles neilgajā, vien teju trīs gadu, radošajā biogrāfijā amerikāņu komponistu mūzika ir skanējusi jau klasiskās un džeza mūzikas programmās, bet vai ik vakaru kino zālē rāda amerikāņu kino. Taču divi kultūras notikumi Cēsīs īstenoti partnerībā ar Amerikas vēstniecību. Pirmais bija koncertzāles atklāšanas dekādē – laikmetīgās dejas izrāde “Kliedziens” ar Gabriela Prokofjeva mūziku un Marka Šova fotoizstādi “Kenediji”. Tagad izrāde “Pēc pusnakts”.”

Amerikas vēstniecības kultūras atašejs Metjū Tomsons skatītājiem Vidzemes koncertzālē latviešu valodā sacīja, ka  ASV vēstniecība atbalstījusi izrādes tapšanu, kurā Amerikā pazīstamās 40. gadu kultūras spilgtākos darbus nolemts parādīt mūsdienu latviešu mākslinieku izpildījumā. “Izrāde  uzbur   zelta laikmetu ASV mūzikā un kino,” sacīja M. Tomsons un piezīmēja, ka zelta laikmets turpina ietekmēt vēl tagad, kā piemēru nosaucot tikko oskaroto filmu “La – la – land”, kuru rāda arī Latvijas kinoteātros.”

“Es tajā visā esmu kā zivs ūdenī, kopš pabiju Amerikā”,”Druvai” sacīja Katrīna Gupalo, komentējot izrādes pirmo daļu, kur viņas izpildījumā skan pat roks “ar bļaušanu” un otrā daļā arī blūzs. “Kad man radās ideja par izrādi, to veidojot atkal kopā ar pianistu Andreju Osokinu, aicināju satikties  klasesbiedrus no mūzikas skolas laikiem,” tā izrādes mākslinieku  sastāvu veido kvartets – divi  vīrieši  un divas sievietes. “Pēc pusnakts” pirmizrāde piedzīvota koncertzālē Liepājā. Organizatoriskos darbus, izrādi piedāvājot lielākām un mazākām zālēm, uzņēmusies mūziķu un mākslinieku apvienība. Par izrādes  menedžmentu atbildīgā Jana Kuzmenkova iepazīstinājusi ASV vēstniecību ar mākslas ieceri.

Jautāts, kāpēc programmiņā nav norādīts muzikāli un vizuāli iespaidīgi veidotās izrādes režisors, Andrejs Osokins saka: “Varēja jau rakstīt Katrīnas vārdu, kas būtu taisnība, bet ikviens nācām ar savu ideju. Tās nofilmējām, skatījāmies un izvērtējām. Lai būtu savdabīgi, oriģināli un iespaidīgi.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
19

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
309

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
26

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
43
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
12
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi