Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Amerika pirms “Trampa laikmeta”

Līga Eglīte
14:35
15.03.2017
193
Ilze Kursite Amerika 1 1

Angļu valodas pasniedzēja, tulkotāja un gide Ilze Kursīte Amerikas Savienotajās valstīs viesojās pagājušajā gadā. Kāda bija šī valsts, iedzīvotāju noskaņojums un ierastā dzīve pirms jaunā, neordinārā prezidenta Donalda Trampa. Pie mums ierasts, ka pirms vēlēšanām jau laikus parādās plakāti, “iespraucoties” visās iespējamās vietās. Smukie un sapucētie deputātu kandidāti un eiroparlamentārieši raugās no milzu bildēm skatlogos un ceļmalās. Liekas, Amerikā vajadzētu būt vēl lielākām aktivitātēm.

Ilze Kursīte pārsteidz ar vērojumu, ka ASV priekšvēlēšanu laiks bijis kluss un mierīgs: “Nejutu, ka tuvojas vēlēšanas. Speciāli skatījos, kur nu kaut kas būs. Braucot pa Oregonu, šur tur bija mazi, pieticīgi Trampu slavinoši plakātiņi, patālu nost no ceļa. Kad beidzot tos nolēmu nofotografēt, vairs neviens negadījās. Par Klintoni nebija vispār nekā.

Ar draugiem, pie kuriem apmetos, par politiku daudz nerunājām, bet viņi gaidāmās vēlēšanas uztvēra mierīgi: kā būs, tā būs, mūsu dzīve jau no tā nemainīsies, mēs tālāk darām savu, vienalga, kurš tur, tālajā Vašingtonā, ir “pie ruļļiem”. Topošie pensionāri mierīgi gaidīja savu pensionēšanās laiku – šī paaudze vispār nesatraucās. Varbūt vēlēšanas vairāk skāra gados jaunākos. Mani draugi, tur dzimušie amerikāņi, protams, sprieda, kādas būs pārmaiņas ekonomikā. Bet visus nomierina veiktie uzlabojumi veselības aprūpē, un tad jau ir vienalga – lai viņš tur “ārdās pa Ovālo kabinetu”! Visa sistēma tik stabila un sakārtota, lielie notikumi neskar katru personīgi, izņemot tos, kuri iesaistījušies politikā.”

ASV etniskā ziņā ir mājvieta visdažādākajiem cilvēkiem no visas pasaules – īsts tautu rasols, kurā proporcijas nepārtraukti mainās. Ilze Kursīte stāsta, ka Amerikas Rietumu krasta iedzīvotāju skaits strauji papildinās ar iebraucējiem no Filipīnām, Ķīnas un Japānas. Lielajās ražotnēs, piemēram, “Boeing” lidmašīnu rūpnīcā Sietlā, ienāk gan Ķīnas un Japānas investīcijas, gan arī darbaspēks pārsvarā no Āzijas. Savukārt “Sony” strādā ļoti daudzi no Sibīrijas un Austrumu apgabaliem iebraukušie krievi. Viņu ērtībām ir pat tiešais avioreiss “Maskava – Sietla”.

Vietējos biedē, ka Āzijas investīcijas ienāk tik agresīvi un izmaina pilsētu izskatu, lielu namu būvei atbrīvo vietu, nojaucot pagājušā gadsimta 50-to, 60-to gadu stila ēkas, arhitektonisko mantojumu. Debesskrāpī dzīvoklis maksā no viena līdz trim miljoniem dolāru. Lielās Ķīnas vai Japānas korporācijas nopērk uzreiz visu ēku un tad izīrē, nosakot savu cenu. Vietējie amerikāņi tiek izspiesti no pilsētas centra, piekāpjas, dodas prom un meklē mazu mājiņu nomalē.

“Kas to lai zina, kā šie cilvēki balsoja, ja vien viņiem bija balsošanas tiesības,” Ilze spriež un turpina: “Manuprāt, par Donaldu Trampu nobalsoja vairāk konservatīvie cilvēki, pensionāri. Pārsteidza, ka viens attāls radinieks pirms vēlēšanām bija Facebook publicējis visādus slavinošus izteikumus par Trampu un kritizējošus pret Klintoni, imigrantiem un visādiem citādiem. Nodomāju: Kādā krāsā tu esi? Pats te ieradies pēc Otrā pasaules kara! Tāpat cīnījies, visu mūžu vienkāršus darbus darīdams. Un tad bija ieraksts, ka viens viņa draugs, ar kuru pazīstami jau 50 gadus, par šiem izteikumiem viņu izslēdzis no sava Facebook loka. Man radās iespaids, ka trimdas tautieši nevar saprasties un saiet naidā par procesiem, kas pašus neskar.”

Par amerikāņu smaidu, it īpaši apkalpojošajā jomā, daudz dzirdēts, taču, ilgāk uzturoties šajā valstī, var just, vai tas ir no sirds un patiesi. Ilze Kursītei par laipnību ir krietna pieredze: “Man ir trīs svarīgas atziņas. Pirmā – labāk simts draugu, nekā simts dolāru. Otrā – sakārtotā, labā sabiedrībā cilvēki paši par sevi ir laipni, vienalga, vai esi tūrists vai kas cits. Šī laipnība pielīp! Trešā atziņa – ja mēs gribam ceļot un “vārīties tajā kopīgajā globālajā putras katlā”, jāzina valoda! Ikdienas saziņā smaids ir atklātāks un dabiskāks nekā tūrismā, kur tas ir iestudētāks, jau kā “algas sastāvdaļa”. Dzirdot akcentu, izraisās interese, – no kurienes esi? Amerikāņi ir atvērti, izpalīdzīgi. Ja esi apmaldījies, ne uz to pusi ar autobusu aizbraucis, ja jautāsi, tev palīdzēs.

Daudz cilvēku dzīvo uz ielas, kastēs, maisos, uz soliņiem. Cits pat ar sunīti. Bezpajumtnieki, narkomāni, alkoholiķi… Visi, kas iet garām, pa centiņam iemet ziedojumam. Vaicāju vietējiem, vai tad nevar kā citādāk palīdzēt? Man atbildēja, ka tā ir bezpajumtnieka brīva izvēle. Mūsu pienākums ir rūpēties, lai šis cilvēks nebūtu izsalcis. Arī es iemetu pa centam.”

Individuāli, apceļojot valsti, to var iepazīt vislabāk, taču tas izmaksā ļoti dārgi. Ilzei Kursītei paveicies ar draugiem, kuriem pašiem arī patīk ceļot un prieks parādīt ciemiņam no Latvijas skaistas vietas, muzejus, mākslas galerijas un apmeklēt kultūras pasākumus. Viņa iedrošina ceļotājus: “Gribu nomierināt tos, kuri šaubās par savu angļu valodas prasmi, jo amerikāņus, arī kanādiešus var daudz vieglāk saprast nekā britus. Daudzo valodu ietekme ir mazinājusi britiem raksturīgos intonāciju kāpumus. Arī man, kaut angļu valodu lietoju katru dienu, mācot studentus, runājot ar amerikāņiem, bija mazāk jākoncentrējas.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
141

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
637
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
147

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
249

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi