Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Amerika pirms “Trampa laikmeta”

Līga Eglīte
14:35
15.03.2017
53
Ilze Kursite Amerika 1 1

Angļu valodas pasniedzēja, tulkotāja un gide Ilze Kursīte Amerikas Savienotajās valstīs viesojās pagājušajā gadā. Kāda bija šī valsts, iedzīvotāju noskaņojums un ierastā dzīve pirms jaunā, neordinārā prezidenta Donalda Trampa. Pie mums ierasts, ka pirms vēlēšanām jau laikus parādās plakāti, “iespraucoties” visās iespējamās vietās. Smukie un sapucētie deputātu kandidāti un eiroparlamentārieši raugās no milzu bildēm skatlogos un ceļmalās. Liekas, Amerikā vajadzētu būt vēl lielākām aktivitātēm.

Ilze Kursīte pārsteidz ar vērojumu, ka ASV priekšvēlēšanu laiks bijis kluss un mierīgs: “Nejutu, ka tuvojas vēlēšanas. Speciāli skatījos, kur nu kaut kas būs. Braucot pa Oregonu, šur tur bija mazi, pieticīgi Trampu slavinoši plakātiņi, patālu nost no ceļa. Kad beidzot tos nolēmu nofotografēt, vairs neviens negadījās. Par Klintoni nebija vispār nekā.

Ar draugiem, pie kuriem apmetos, par politiku daudz nerunājām, bet viņi gaidāmās vēlēšanas uztvēra mierīgi: kā būs, tā būs, mūsu dzīve jau no tā nemainīsies, mēs tālāk darām savu, vienalga, kurš tur, tālajā Vašingtonā, ir “pie ruļļiem”. Topošie pensionāri mierīgi gaidīja savu pensionēšanās laiku – šī paaudze vispār nesatraucās. Varbūt vēlēšanas vairāk skāra gados jaunākos. Mani draugi, tur dzimušie amerikāņi, protams, sprieda, kādas būs pārmaiņas ekonomikā. Bet visus nomierina veiktie uzlabojumi veselības aprūpē, un tad jau ir vienalga – lai viņš tur “ārdās pa Ovālo kabinetu”! Visa sistēma tik stabila un sakārtota, lielie notikumi neskar katru personīgi, izņemot tos, kuri iesaistījušies politikā.”

ASV etniskā ziņā ir mājvieta visdažādākajiem cilvēkiem no visas pasaules – īsts tautu rasols, kurā proporcijas nepārtraukti mainās. Ilze Kursīte stāsta, ka Amerikas Rietumu krasta iedzīvotāju skaits strauji papildinās ar iebraucējiem no Filipīnām, Ķīnas un Japānas. Lielajās ražotnēs, piemēram, “Boeing” lidmašīnu rūpnīcā Sietlā, ienāk gan Ķīnas un Japānas investīcijas, gan arī darbaspēks pārsvarā no Āzijas. Savukārt “Sony” strādā ļoti daudzi no Sibīrijas un Austrumu apgabaliem iebraukušie krievi. Viņu ērtībām ir pat tiešais avioreiss “Maskava – Sietla”.

Vietējos biedē, ka Āzijas investīcijas ienāk tik agresīvi un izmaina pilsētu izskatu, lielu namu būvei atbrīvo vietu, nojaucot pagājušā gadsimta 50-to, 60-to gadu stila ēkas, arhitektonisko mantojumu. Debesskrāpī dzīvoklis maksā no viena līdz trim miljoniem dolāru. Lielās Ķīnas vai Japānas korporācijas nopērk uzreiz visu ēku un tad izīrē, nosakot savu cenu. Vietējie amerikāņi tiek izspiesti no pilsētas centra, piekāpjas, dodas prom un meklē mazu mājiņu nomalē.

“Kas to lai zina, kā šie cilvēki balsoja, ja vien viņiem bija balsošanas tiesības,” Ilze spriež un turpina: “Manuprāt, par Donaldu Trampu nobalsoja vairāk konservatīvie cilvēki, pensionāri. Pārsteidza, ka viens attāls radinieks pirms vēlēšanām bija Facebook publicējis visādus slavinošus izteikumus par Trampu un kritizējošus pret Klintoni, imigrantiem un visādiem citādiem. Nodomāju: Kādā krāsā tu esi? Pats te ieradies pēc Otrā pasaules kara! Tāpat cīnījies, visu mūžu vienkāršus darbus darīdams. Un tad bija ieraksts, ka viens viņa draugs, ar kuru pazīstami jau 50 gadus, par šiem izteikumiem viņu izslēdzis no sava Facebook loka. Man radās iespaids, ka trimdas tautieši nevar saprasties un saiet naidā par procesiem, kas pašus neskar.”

Par amerikāņu smaidu, it īpaši apkalpojošajā jomā, daudz dzirdēts, taču, ilgāk uzturoties šajā valstī, var just, vai tas ir no sirds un patiesi. Ilze Kursītei par laipnību ir krietna pieredze: “Man ir trīs svarīgas atziņas. Pirmā – labāk simts draugu, nekā simts dolāru. Otrā – sakārtotā, labā sabiedrībā cilvēki paši par sevi ir laipni, vienalga, vai esi tūrists vai kas cits. Šī laipnība pielīp! Trešā atziņa – ja mēs gribam ceļot un “vārīties tajā kopīgajā globālajā putras katlā”, jāzina valoda! Ikdienas saziņā smaids ir atklātāks un dabiskāks nekā tūrismā, kur tas ir iestudētāks, jau kā “algas sastāvdaļa”. Dzirdot akcentu, izraisās interese, – no kurienes esi? Amerikāņi ir atvērti, izpalīdzīgi. Ja esi apmaldījies, ne uz to pusi ar autobusu aizbraucis, ja jautāsi, tev palīdzēs.

Daudz cilvēku dzīvo uz ielas, kastēs, maisos, uz soliņiem. Cits pat ar sunīti. Bezpajumtnieki, narkomāni, alkoholiķi… Visi, kas iet garām, pa centiņam iemet ziedojumam. Vaicāju vietējiem, vai tad nevar kā citādāk palīdzēt? Man atbildēja, ka tā ir bezpajumtnieka brīva izvēle. Mūsu pienākums ir rūpēties, lai šis cilvēks nebūtu izsalcis. Arī es iemetu pa centam.”

Individuāli, apceļojot valsti, to var iepazīt vislabāk, taču tas izmaksā ļoti dārgi. Ilzei Kursītei paveicies ar draugiem, kuriem pašiem arī patīk ceļot un prieks parādīt ciemiņam no Latvijas skaistas vietas, muzejus, mākslas galerijas un apmeklēt kultūras pasākumus. Viņa iedrošina ceļotājus: “Gribu nomierināt tos, kuri šaubās par savu angļu valodas prasmi, jo amerikāņus, arī kanādiešus var daudz vieglāk saprast nekā britus. Daudzo valodu ietekme ir mazinājusi britiem raksturīgos intonāciju kāpumus. Arī man, kaut angļu valodu lietoju katru dienu, mācot studentus, runājot ar amerikāņiem, bija mazāk jākoncentrējas.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
665

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
21
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi