Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Amerika pirms “Trampa laikmeta”

Līga Eglīte
14:35
15.03.2017
195
Ilze Kursite Amerika 1 1

Angļu valodas pasniedzēja, tulkotāja un gide Ilze Kursīte Amerikas Savienotajās valstīs viesojās pagājušajā gadā. Kāda bija šī valsts, iedzīvotāju noskaņojums un ierastā dzīve pirms jaunā, neordinārā prezidenta Donalda Trampa. Pie mums ierasts, ka pirms vēlēšanām jau laikus parādās plakāti, “iespraucoties” visās iespējamās vietās. Smukie un sapucētie deputātu kandidāti un eiroparlamentārieši raugās no milzu bildēm skatlogos un ceļmalās. Liekas, Amerikā vajadzētu būt vēl lielākām aktivitātēm.

Ilze Kursīte pārsteidz ar vērojumu, ka ASV priekšvēlēšanu laiks bijis kluss un mierīgs: “Nejutu, ka tuvojas vēlēšanas. Speciāli skatījos, kur nu kaut kas būs. Braucot pa Oregonu, šur tur bija mazi, pieticīgi Trampu slavinoši plakātiņi, patālu nost no ceļa. Kad beidzot tos nolēmu nofotografēt, vairs neviens negadījās. Par Klintoni nebija vispār nekā.

Ar draugiem, pie kuriem apmetos, par politiku daudz nerunājām, bet viņi gaidāmās vēlēšanas uztvēra mierīgi: kā būs, tā būs, mūsu dzīve jau no tā nemainīsies, mēs tālāk darām savu, vienalga, kurš tur, tālajā Vašingtonā, ir “pie ruļļiem”. Topošie pensionāri mierīgi gaidīja savu pensionēšanās laiku – šī paaudze vispār nesatraucās. Varbūt vēlēšanas vairāk skāra gados jaunākos. Mani draugi, tur dzimušie amerikāņi, protams, sprieda, kādas būs pārmaiņas ekonomikā. Bet visus nomierina veiktie uzlabojumi veselības aprūpē, un tad jau ir vienalga – lai viņš tur “ārdās pa Ovālo kabinetu”! Visa sistēma tik stabila un sakārtota, lielie notikumi neskar katru personīgi, izņemot tos, kuri iesaistījušies politikā.”

ASV etniskā ziņā ir mājvieta visdažādākajiem cilvēkiem no visas pasaules – īsts tautu rasols, kurā proporcijas nepārtraukti mainās. Ilze Kursīte stāsta, ka Amerikas Rietumu krasta iedzīvotāju skaits strauji papildinās ar iebraucējiem no Filipīnām, Ķīnas un Japānas. Lielajās ražotnēs, piemēram, “Boeing” lidmašīnu rūpnīcā Sietlā, ienāk gan Ķīnas un Japānas investīcijas, gan arī darbaspēks pārsvarā no Āzijas. Savukārt “Sony” strādā ļoti daudzi no Sibīrijas un Austrumu apgabaliem iebraukušie krievi. Viņu ērtībām ir pat tiešais avioreiss “Maskava – Sietla”.

Vietējos biedē, ka Āzijas investīcijas ienāk tik agresīvi un izmaina pilsētu izskatu, lielu namu būvei atbrīvo vietu, nojaucot pagājušā gadsimta 50-to, 60-to gadu stila ēkas, arhitektonisko mantojumu. Debesskrāpī dzīvoklis maksā no viena līdz trim miljoniem dolāru. Lielās Ķīnas vai Japānas korporācijas nopērk uzreiz visu ēku un tad izīrē, nosakot savu cenu. Vietējie amerikāņi tiek izspiesti no pilsētas centra, piekāpjas, dodas prom un meklē mazu mājiņu nomalē.

“Kas to lai zina, kā šie cilvēki balsoja, ja vien viņiem bija balsošanas tiesības,” Ilze spriež un turpina: “Manuprāt, par Donaldu Trampu nobalsoja vairāk konservatīvie cilvēki, pensionāri. Pārsteidza, ka viens attāls radinieks pirms vēlēšanām bija Facebook publicējis visādus slavinošus izteikumus par Trampu un kritizējošus pret Klintoni, imigrantiem un visādiem citādiem. Nodomāju: Kādā krāsā tu esi? Pats te ieradies pēc Otrā pasaules kara! Tāpat cīnījies, visu mūžu vienkāršus darbus darīdams. Un tad bija ieraksts, ka viens viņa draugs, ar kuru pazīstami jau 50 gadus, par šiem izteikumiem viņu izslēdzis no sava Facebook loka. Man radās iespaids, ka trimdas tautieši nevar saprasties un saiet naidā par procesiem, kas pašus neskar.”

Par amerikāņu smaidu, it īpaši apkalpojošajā jomā, daudz dzirdēts, taču, ilgāk uzturoties šajā valstī, var just, vai tas ir no sirds un patiesi. Ilze Kursītei par laipnību ir krietna pieredze: “Man ir trīs svarīgas atziņas. Pirmā – labāk simts draugu, nekā simts dolāru. Otrā – sakārtotā, labā sabiedrībā cilvēki paši par sevi ir laipni, vienalga, vai esi tūrists vai kas cits. Šī laipnība pielīp! Trešā atziņa – ja mēs gribam ceļot un “vārīties tajā kopīgajā globālajā putras katlā”, jāzina valoda! Ikdienas saziņā smaids ir atklātāks un dabiskāks nekā tūrismā, kur tas ir iestudētāks, jau kā “algas sastāvdaļa”. Dzirdot akcentu, izraisās interese, – no kurienes esi? Amerikāņi ir atvērti, izpalīdzīgi. Ja esi apmaldījies, ne uz to pusi ar autobusu aizbraucis, ja jautāsi, tev palīdzēs.

Daudz cilvēku dzīvo uz ielas, kastēs, maisos, uz soliņiem. Cits pat ar sunīti. Bezpajumtnieki, narkomāni, alkoholiķi… Visi, kas iet garām, pa centiņam iemet ziedojumam. Vaicāju vietējiem, vai tad nevar kā citādāk palīdzēt? Man atbildēja, ka tā ir bezpajumtnieka brīva izvēle. Mūsu pienākums ir rūpēties, lai šis cilvēks nebūtu izsalcis. Arī es iemetu pa centam.”

Individuāli, apceļojot valsti, to var iepazīt vislabāk, taču tas izmaksā ļoti dārgi. Ilzei Kursītei paveicies ar draugiem, kuriem pašiem arī patīk ceļot un prieks parādīt ciemiņam no Latvijas skaistas vietas, muzejus, mākslas galerijas un apmeklēt kultūras pasākumus. Viņa iedrošina ceļotājus: “Gribu nomierināt tos, kuri šaubās par savu angļu valodas prasmi, jo amerikāņus, arī kanādiešus var daudz vieglāk saprast nekā britus. Daudzo valodu ietekme ir mazinājusi britiem raksturīgos intonāciju kāpumus. Arī man, kaut angļu valodu lietoju katru dienu, mācot studentus, runājot ar amerikāņiem, bija mazāk jākoncentrējas.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
87

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
25

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
287
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
64

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1066
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
140

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
14
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi