Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Aktualitātes cepuru modē

Kitija Ločmele
11:09
04.12.2015
55

Sākoties vēsākam laikam, aktualitāti atgūst cepures. Lai noskaidrotu, kādas tendences dominē cepuru modē šajā rudenī un ziemā, “Druva” vērsās pie tērpu dizaineres Zanes Zaharovas. Viņa teic, ka šosezon cepuru modē dominē vairākas tendences, tāpēc tās būtu rūpīgi jāizvērtē atbilstoši savam ikdienas stilam. “Cepures ir akcents, kā punkts uz i, tāpēc koptēlā tai jāiederas perfekti un bez jautājumiem. Cepures var tēlu paspilgtināt un izcelt, tomēr, ja cepure neatbilst ne sejas formai, ne stilam, tad tā var sagraut kopskatu un radīt neveiklības sajūtu,” uzsver Zane Zaharova.

Šosezon ar pilnu spēku atdzimst klasiskā franču stila berete. Plaša krāsu gamma, piemērotas un kombinējamas gan ar klasiska stila mēteli, gan etnisko un romantisko stilu. “Šāda stila galvassegas savās kolekcijās piedāvā vairāki pazīstami modes zīmoli – “Gucci”, “Paul & Joe”, “Desiguel” un citi. Tradicionālie materiāli beretēm ir mīksts velvets vai filcs, tas var būt papildināts un dekorēts ar dažādiem akcentiem, piemēram, kniedēm vai kādu lielu bumbuli, piešķirot nebēdnīgāku tēlu. Jāpiemin, ka klasiskā stila melnā berete labi piestāvēs tām sievietēm, kurām ir gaiša ādas krāsa. Tēlu paspilgtinātu ietonēti vaigu kauli un maigi izceltas acis, tādējādi uzburot īstenu franču stilu,” norāda tērpu dizainere.

Savukārt pastaigām pa piesnigušiem mežiem, sniegavīru celšanai vai nobraucieniem no kalniņa ar ragavām lieliska ir adīta mice. Jo dzīvespriecīgākās krāsās, jo labāk. Zane norāda, ka šajā gadījumā pats svarīgākais būtu, ja galvassega būtu pašu roku vai vecmāmiņas darinājums. “Ja tomēr ar adīšanu uz tu nav neviens no ģimenes locekļiem, tad aicinātu atbalstīt Latvijas zīmolus, kas gatavo ļoti labas un kvalitatīvas cepures, piemēram, “Tīnes”, “Uniq” un citi. Adītas cepures dažādos rakstos, ar bumbuli vai pat vairākiem bumbuļiem ļauj vaļu iztēlei un piešķir ziemotajai dienai krāsainību. Arī lielie zīmoli, piemēram, “Anna Sui” un “Gucci” atļaujas draiskoties uz modes mēles. Novērotas tādas tendences, ka modes populārākie zīmoli cepures radījuši no melnās dzijas, maigām šampanieša vai laškrāsas toņiem, kuras papildus dekorē ar mežģīņu aplikāciju un pērlēm vai elegantajiem „Swarowski” kristāliem,” atklāj Zane Zaharova.

Tāpat dizaineru kolekciju rindās atrodamas lielas, varētu pat teikt, milzīgas kažokādas cepures. Tomēr Zane uzsver, ka šis būtu gadījums, kad rūpīgi jāapdomā stils, kā arī tas, vai auguma proporcijas to atļauj darīt, lai koptēls neveidotos neveikls un pat smieklīgs. “Ne vienmēr viss, ko dizaineri demonstrē uz mēles, tiešā veidā ir jāpārnes uz savu garderobi. Uz modes mēles bieži vien lietas tiek pārspīlētas , lai tās būtu labāk uztveramas,” norāda Zane Zaharova.

Sarunas beigās viņa uzsver, ka ar pareizu cepuri var radīt pašu unikālāko izskatu. ”No modes ir izgājis stils cepures nēsāt stipri uz pakauša daļas, cepurei normāli ir jāapsedz galvas virsa, nosedzot pieri pilnībā vai atstājot to nedaudz redzamu, tas, protams, atkarīgs no sejas formas, bet matu daļai ir jābūt nosegtai,” tā Zane Zaharova.

„Druva” uzrunāja arī trīs jaunietes, kuru neatņemama ikdienas stila sastāvdaļa ir cepure.

Velta Ziediņa (22) atzīst, ka pēdējos trīs gadus cepures nēsā ik dienu. “Ir cilvēki, kuriem patīk kurpes vai, piemēram, auskari, savukārt man patīk cepures. No sākuma, kad meklēju atbilstošos aksesuārus, kas varētu visvairāk piestāvēt, iegādājos saulesbrilles, bet nācās secināt, ka tās man nepiestāv. Mamma ieteica, lai pamēģinu cepuri. Viņa nopirka manu pirmo cepuri, un nācās atzīt, ka man tā gan patīk, gan piestāv,” stāsta jauniete. Velta secinājusi, ka cepures kā aksesuārs esot pateicīgs arī tādēļ, ka tās kalpo ilgi un nevajag ieguldīt lielus līdzekļus, jo cepures no modes nekad neizejot.

Savukārt Vita Štrobindere (25) teic, ka esot viens no tiem cilvēkiem, kurš visu laiku domājis, ka cepures nepiestāv un neviena neizskatās labi. Viņa atminas, ka savulaik mamma likusi ziemā nēsāt cepuri, tomēr tikpat ātri, cik izgājusi no mājas, tikpat ātri cepure no galvas pazudusi. “Pagājušā pavasarī ieraudzīju burvīgu fuksijas krāsas cepuri, kuru nevarēju nenopirkt. Līdz ar šo cepuri sākās mana patika nesāt cepures, tomēr vasarā izvēlos citas matu rotas,” tā Vita. Viņa piebilst arī to, ka novērojusi interesantu lietu: “Kad cilvēks uzliek cepuri, tad no apkārtējiem tiek saņemta lielāka uzmanība. Tas šķiet pavisam dīvaini, jo pirms kāda laika cepure bija neatņemams katras sievietes apģērba aksesuārs. Tagad, ja sieviete nēsā platmales, uz viņu skatās kā uz dāmu, jo uzreiz ir pamanāma,” tā Vita Štrobindere.

Sintija Millere (23) arī atzīst, ka cepures mēdz nēsāt visos gadalaikos. “Mans stils ir ļoti dažāds. Vienā dienā varu saģērbties roka stilā, savukārt otrā dienā klasiskā stilā, tomēr vienmēr cepures tiek pieskaņotas atbilstoši pārējam apģērbam. Kādreiz, kad biju mazāka, izvairījos nesāt tās, tomēr, gadiem ejot, secināju, ka cepures ir lielisks veids, kā atsvaidzināt savu stilu un piedot tam kādu akcentu. Cepures man jau ir kļuvušas par ikdienišķu lietu. Tās var pieskaņot gan pie apaviem, gan pie somiņas, kā arī kosmētikas, piemēram, lūpu krāsas. Tas ir aksesuārs, kurš ir vajadzīgs,” norāda Sintija Millere.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
139

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
632
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
147

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
246

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi