Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Aktualitātes cepuru modē

Kitija Ločmele
11:09
04.12.2015
18

Sākoties vēsākam laikam, aktualitāti atgūst cepures. Lai noskaidrotu, kādas tendences dominē cepuru modē šajā rudenī un ziemā, “Druva” vērsās pie tērpu dizaineres Zanes Zaharovas. Viņa teic, ka šosezon cepuru modē dominē vairākas tendences, tāpēc tās būtu rūpīgi jāizvērtē atbilstoši savam ikdienas stilam. “Cepures ir akcents, kā punkts uz i, tāpēc koptēlā tai jāiederas perfekti un bez jautājumiem. Cepures var tēlu paspilgtināt un izcelt, tomēr, ja cepure neatbilst ne sejas formai, ne stilam, tad tā var sagraut kopskatu un radīt neveiklības sajūtu,” uzsver Zane Zaharova.

Šosezon ar pilnu spēku atdzimst klasiskā franču stila berete. Plaša krāsu gamma, piemērotas un kombinējamas gan ar klasiska stila mēteli, gan etnisko un romantisko stilu. “Šāda stila galvassegas savās kolekcijās piedāvā vairāki pazīstami modes zīmoli – “Gucci”, “Paul & Joe”, “Desiguel” un citi. Tradicionālie materiāli beretēm ir mīksts velvets vai filcs, tas var būt papildināts un dekorēts ar dažādiem akcentiem, piemēram, kniedēm vai kādu lielu bumbuli, piešķirot nebēdnīgāku tēlu. Jāpiemin, ka klasiskā stila melnā berete labi piestāvēs tām sievietēm, kurām ir gaiša ādas krāsa. Tēlu paspilgtinātu ietonēti vaigu kauli un maigi izceltas acis, tādējādi uzburot īstenu franču stilu,” norāda tērpu dizainere.

Savukārt pastaigām pa piesnigušiem mežiem, sniegavīru celšanai vai nobraucieniem no kalniņa ar ragavām lieliska ir adīta mice. Jo dzīvespriecīgākās krāsās, jo labāk. Zane norāda, ka šajā gadījumā pats svarīgākais būtu, ja galvassega būtu pašu roku vai vecmāmiņas darinājums. “Ja tomēr ar adīšanu uz tu nav neviens no ģimenes locekļiem, tad aicinātu atbalstīt Latvijas zīmolus, kas gatavo ļoti labas un kvalitatīvas cepures, piemēram, “Tīnes”, “Uniq” un citi. Adītas cepures dažādos rakstos, ar bumbuli vai pat vairākiem bumbuļiem ļauj vaļu iztēlei un piešķir ziemotajai dienai krāsainību. Arī lielie zīmoli, piemēram, “Anna Sui” un “Gucci” atļaujas draiskoties uz modes mēles. Novērotas tādas tendences, ka modes populārākie zīmoli cepures radījuši no melnās dzijas, maigām šampanieša vai laškrāsas toņiem, kuras papildus dekorē ar mežģīņu aplikāciju un pērlēm vai elegantajiem „Swarowski” kristāliem,” atklāj Zane Zaharova.

Tāpat dizaineru kolekciju rindās atrodamas lielas, varētu pat teikt, milzīgas kažokādas cepures. Tomēr Zane uzsver, ka šis būtu gadījums, kad rūpīgi jāapdomā stils, kā arī tas, vai auguma proporcijas to atļauj darīt, lai koptēls neveidotos neveikls un pat smieklīgs. “Ne vienmēr viss, ko dizaineri demonstrē uz mēles, tiešā veidā ir jāpārnes uz savu garderobi. Uz modes mēles bieži vien lietas tiek pārspīlētas , lai tās būtu labāk uztveramas,” norāda Zane Zaharova.

Sarunas beigās viņa uzsver, ka ar pareizu cepuri var radīt pašu unikālāko izskatu. ”No modes ir izgājis stils cepures nēsāt stipri uz pakauša daļas, cepurei normāli ir jāapsedz galvas virsa, nosedzot pieri pilnībā vai atstājot to nedaudz redzamu, tas, protams, atkarīgs no sejas formas, bet matu daļai ir jābūt nosegtai,” tā Zane Zaharova.

„Druva” uzrunāja arī trīs jaunietes, kuru neatņemama ikdienas stila sastāvdaļa ir cepure.

Velta Ziediņa (22) atzīst, ka pēdējos trīs gadus cepures nēsā ik dienu. “Ir cilvēki, kuriem patīk kurpes vai, piemēram, auskari, savukārt man patīk cepures. No sākuma, kad meklēju atbilstošos aksesuārus, kas varētu visvairāk piestāvēt, iegādājos saulesbrilles, bet nācās secināt, ka tās man nepiestāv. Mamma ieteica, lai pamēģinu cepuri. Viņa nopirka manu pirmo cepuri, un nācās atzīt, ka man tā gan patīk, gan piestāv,” stāsta jauniete. Velta secinājusi, ka cepures kā aksesuārs esot pateicīgs arī tādēļ, ka tās kalpo ilgi un nevajag ieguldīt lielus līdzekļus, jo cepures no modes nekad neizejot.

Savukārt Vita Štrobindere (25) teic, ka esot viens no tiem cilvēkiem, kurš visu laiku domājis, ka cepures nepiestāv un neviena neizskatās labi. Viņa atminas, ka savulaik mamma likusi ziemā nēsāt cepuri, tomēr tikpat ātri, cik izgājusi no mājas, tikpat ātri cepure no galvas pazudusi. “Pagājušā pavasarī ieraudzīju burvīgu fuksijas krāsas cepuri, kuru nevarēju nenopirkt. Līdz ar šo cepuri sākās mana patika nesāt cepures, tomēr vasarā izvēlos citas matu rotas,” tā Vita. Viņa piebilst arī to, ka novērojusi interesantu lietu: “Kad cilvēks uzliek cepuri, tad no apkārtējiem tiek saņemta lielāka uzmanība. Tas šķiet pavisam dīvaini, jo pirms kāda laika cepure bija neatņemams katras sievietes apģērba aksesuārs. Tagad, ja sieviete nēsā platmales, uz viņu skatās kā uz dāmu, jo uzreiz ir pamanāma,” tā Vita Štrobindere.

Sintija Millere (23) arī atzīst, ka cepures mēdz nēsāt visos gadalaikos. “Mans stils ir ļoti dažāds. Vienā dienā varu saģērbties roka stilā, savukārt otrā dienā klasiskā stilā, tomēr vienmēr cepures tiek pieskaņotas atbilstoši pārējam apģērbam. Kādreiz, kad biju mazāka, izvairījos nesāt tās, tomēr, gadiem ejot, secināju, ka cepures ir lielisks veids, kā atsvaidzināt savu stilu un piedot tam kādu akcentu. Cepures man jau ir kļuvušas par ikdienišķu lietu. Tās var pieskaņot gan pie apaviem, gan pie somiņas, kā arī kosmētikas, piemēram, lūpu krāsas. Tas ir aksesuārs, kurš ir vajadzīgs,” norāda Sintija Millere.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
19

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
315

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
46
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi