Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Aktualitātes cepuru modē

Kitija Ločmele
11:09
04.12.2015
58

Sākoties vēsākam laikam, aktualitāti atgūst cepures. Lai noskaidrotu, kādas tendences dominē cepuru modē šajā rudenī un ziemā, “Druva” vērsās pie tērpu dizaineres Zanes Zaharovas. Viņa teic, ka šosezon cepuru modē dominē vairākas tendences, tāpēc tās būtu rūpīgi jāizvērtē atbilstoši savam ikdienas stilam. “Cepures ir akcents, kā punkts uz i, tāpēc koptēlā tai jāiederas perfekti un bez jautājumiem. Cepures var tēlu paspilgtināt un izcelt, tomēr, ja cepure neatbilst ne sejas formai, ne stilam, tad tā var sagraut kopskatu un radīt neveiklības sajūtu,” uzsver Zane Zaharova.

Šosezon ar pilnu spēku atdzimst klasiskā franču stila berete. Plaša krāsu gamma, piemērotas un kombinējamas gan ar klasiska stila mēteli, gan etnisko un romantisko stilu. “Šāda stila galvassegas savās kolekcijās piedāvā vairāki pazīstami modes zīmoli – “Gucci”, “Paul & Joe”, “Desiguel” un citi. Tradicionālie materiāli beretēm ir mīksts velvets vai filcs, tas var būt papildināts un dekorēts ar dažādiem akcentiem, piemēram, kniedēm vai kādu lielu bumbuli, piešķirot nebēdnīgāku tēlu. Jāpiemin, ka klasiskā stila melnā berete labi piestāvēs tām sievietēm, kurām ir gaiša ādas krāsa. Tēlu paspilgtinātu ietonēti vaigu kauli un maigi izceltas acis, tādējādi uzburot īstenu franču stilu,” norāda tērpu dizainere.

Savukārt pastaigām pa piesnigušiem mežiem, sniegavīru celšanai vai nobraucieniem no kalniņa ar ragavām lieliska ir adīta mice. Jo dzīvespriecīgākās krāsās, jo labāk. Zane norāda, ka šajā gadījumā pats svarīgākais būtu, ja galvassega būtu pašu roku vai vecmāmiņas darinājums. “Ja tomēr ar adīšanu uz tu nav neviens no ģimenes locekļiem, tad aicinātu atbalstīt Latvijas zīmolus, kas gatavo ļoti labas un kvalitatīvas cepures, piemēram, “Tīnes”, “Uniq” un citi. Adītas cepures dažādos rakstos, ar bumbuli vai pat vairākiem bumbuļiem ļauj vaļu iztēlei un piešķir ziemotajai dienai krāsainību. Arī lielie zīmoli, piemēram, “Anna Sui” un “Gucci” atļaujas draiskoties uz modes mēles. Novērotas tādas tendences, ka modes populārākie zīmoli cepures radījuši no melnās dzijas, maigām šampanieša vai laškrāsas toņiem, kuras papildus dekorē ar mežģīņu aplikāciju un pērlēm vai elegantajiem „Swarowski” kristāliem,” atklāj Zane Zaharova.

Tāpat dizaineru kolekciju rindās atrodamas lielas, varētu pat teikt, milzīgas kažokādas cepures. Tomēr Zane uzsver, ka šis būtu gadījums, kad rūpīgi jāapdomā stils, kā arī tas, vai auguma proporcijas to atļauj darīt, lai koptēls neveidotos neveikls un pat smieklīgs. “Ne vienmēr viss, ko dizaineri demonstrē uz mēles, tiešā veidā ir jāpārnes uz savu garderobi. Uz modes mēles bieži vien lietas tiek pārspīlētas , lai tās būtu labāk uztveramas,” norāda Zane Zaharova.

Sarunas beigās viņa uzsver, ka ar pareizu cepuri var radīt pašu unikālāko izskatu. ”No modes ir izgājis stils cepures nēsāt stipri uz pakauša daļas, cepurei normāli ir jāapsedz galvas virsa, nosedzot pieri pilnībā vai atstājot to nedaudz redzamu, tas, protams, atkarīgs no sejas formas, bet matu daļai ir jābūt nosegtai,” tā Zane Zaharova.

„Druva” uzrunāja arī trīs jaunietes, kuru neatņemama ikdienas stila sastāvdaļa ir cepure.

Velta Ziediņa (22) atzīst, ka pēdējos trīs gadus cepures nēsā ik dienu. “Ir cilvēki, kuriem patīk kurpes vai, piemēram, auskari, savukārt man patīk cepures. No sākuma, kad meklēju atbilstošos aksesuārus, kas varētu visvairāk piestāvēt, iegādājos saulesbrilles, bet nācās secināt, ka tās man nepiestāv. Mamma ieteica, lai pamēģinu cepuri. Viņa nopirka manu pirmo cepuri, un nācās atzīt, ka man tā gan patīk, gan piestāv,” stāsta jauniete. Velta secinājusi, ka cepures kā aksesuārs esot pateicīgs arī tādēļ, ka tās kalpo ilgi un nevajag ieguldīt lielus līdzekļus, jo cepures no modes nekad neizejot.

Savukārt Vita Štrobindere (25) teic, ka esot viens no tiem cilvēkiem, kurš visu laiku domājis, ka cepures nepiestāv un neviena neizskatās labi. Viņa atminas, ka savulaik mamma likusi ziemā nēsāt cepuri, tomēr tikpat ātri, cik izgājusi no mājas, tikpat ātri cepure no galvas pazudusi. “Pagājušā pavasarī ieraudzīju burvīgu fuksijas krāsas cepuri, kuru nevarēju nenopirkt. Līdz ar šo cepuri sākās mana patika nesāt cepures, tomēr vasarā izvēlos citas matu rotas,” tā Vita. Viņa piebilst arī to, ka novērojusi interesantu lietu: “Kad cilvēks uzliek cepuri, tad no apkārtējiem tiek saņemta lielāka uzmanība. Tas šķiet pavisam dīvaini, jo pirms kāda laika cepure bija neatņemams katras sievietes apģērba aksesuārs. Tagad, ja sieviete nēsā platmales, uz viņu skatās kā uz dāmu, jo uzreiz ir pamanāma,” tā Vita Štrobindere.

Sintija Millere (23) arī atzīst, ka cepures mēdz nēsāt visos gadalaikos. “Mans stils ir ļoti dažāds. Vienā dienā varu saģērbties roka stilā, savukārt otrā dienā klasiskā stilā, tomēr vienmēr cepures tiek pieskaņotas atbilstoši pārējam apģērbam. Kādreiz, kad biju mazāka, izvairījos nesāt tās, tomēr, gadiem ejot, secināju, ka cepures ir lielisks veids, kā atsvaidzināt savu stilu un piedot tam kādu akcentu. Cepures man jau ir kļuvušas par ikdienišķu lietu. Tās var pieskaņot gan pie apaviem, gan pie somiņas, kā arī kosmētikas, piemēram, lūpu krāsas. Tas ir aksesuārs, kurš ir vajadzīgs,” norāda Sintija Millere.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
4

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
18

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
271
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
62

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1047
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
138

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi