Cēsnieks Jānis Kašs aizraujas ar kolekcionēšanu un reizē nodarbojas ar senlietu tirdzniecību.
Patlaban gan Cēsīs viņam sava veikaliņa nav, pa ziemu tas nedarbojas, taču tiek meklētas telpas, lai pavasarī cēsniekiem un tūristiem piedāvātu iespēju gan aplūkot viņa porcelāna un gleznu kolekciju, gan iegādāties antīkas lietas.
Viena no Jāņa lielākajām kolekcijām ir porcelāna figūriņas, priekšmetu skaits pārsniedz vairākus simtus. “Man nav lielākā kolekcija Latvijā, taču domāju, viena no lielākajām gan. Esmu nopietni pievērsies Rīgas porcelāna un fajansa rūpnīcas izstrādājumu vākšanai,” stāsta J.Kašs un rāda centimetrus četrus augstu figūriņu. “Tā ir viena no mazākajām manā kolekcijā. Kucēns, kas sēž, šķiet, domāts boksera vai buldoga šķirnes. Šīm figūriņām ir vairākas variācijas – ar brūniem un melniem plankumiņiem, arī formas nedaudz atšķirīgas. Lūk, šim astes galiņš ir uz augšu, bet ir arī tādi, kuriem astes galiņš ir paralēli plaukta virsmai. Bet šis kaķēns kolekcijā ir iemaldījies “ķīnietis”. Tā es saucu Ķīnā ražotos nieciņus, ar kuriem pilni veikali. Gaiši brūnais zvēriņš apvēlies uz muguras. Ja godīgi, tad šim ķeburam ir jūtama konveijera piegarša,” stāsta J.Kašs un rāda nākamās porcelāna figūriņas – meiteni un zēnu latviešu tautas tērpos.
Interese par porcelāna izstrādājumiem radusies pamazām, kolekcija veidojusies vairāku gadu desmitu laikā pat neapzināti. “Kad draugi jubilejās sāka dāvināt porcelāna figūriņas, sapratu, ka man taču ir kolekcija un viņi to novērtē. Sāku vairāk interesēties par porcelānu, tā vēsturi Latvijā. Lasīju, iepazinu porcelānu dažādos muzejos. Pētot savas kolekcijas figūriņu izcelsmi, atklāju, ka esmu pat ticis pie slavenās Kuzņecova fabrikas izstrādājumiem. Ir man arī vācu porcelāna meistaru darbi, kāds draugs, cēsnieks, uzdāvināja arfistes figūriņu, tā ir ļoti krāšņa. Vāciešu darbi izceļas ar filigrānu izpildījumu un izsmalcinātību, tos var atšķirt, pat neredzot fabrikas marķējumu,” stāsta kolekcionārs.
J.Kašam ir arī neliela gleznu kolekcija, latviešu vecmeistaru darbi. Bet tirdzniecībā viņš piedāvā senas sadzīves lietas. Gan kā interjera priekšmetus, gan kolekcijām cilvēki iegādājas senus gludekļus, bezmēnus, petrolejas lampas, vērpjamos ratiņus un citus priekšmetus. Īpaša ir sena cepures kārba, kuras vāka iekšpuses senatnīgā rokrakstā rakstīts: “Rīga-Varšava, 1906., 1907. -1914.g., Petrograda – 1914.-1923.g., Rīga – 1923.6./12…. ” Acīmredzot kārbas īpašniece ir cītīgi atzīmējusi, kur pabijusi, līdz atkal atgriezusies Rīgā. Ir pagājušā gadsimta vidū ražoti radioaparāti, petrolejas lampas un citi sadzīves priekšmeti. “Lielākoties pircēji ir kolekcionāri. Dažs meklē kaut ko īpašu un nāk vairākas reizes, cits pat mēdz kaut ko pasūtīt, kad sameklēju, dodu ziņu,” stāsta J.Kašs. Viņš atzīst, ka nav īsts tirgotājs, galvenokārt kolekcionārs, taču, lai kolekcijas uzturētu un pilnveidotu, nākas kaut ko pārdot un iegādāties. Oļģerts Tīliks
Komentāri