Trešdiena, 10. decembris
Vārda dienas: Guna, Judīte

Aicinājums uz „Virtuvi”

Druva
11:46
20.04.2010
25
Mg 0194

Savulaik Dievs radīja un iekārtoja pasauli – bezgalīgas svētlaimes dārzu, kur cilvēkam dzīvot un nepiepūloties baudīt paradīzes augļus. Bet cilvēka izziņas kāre un vēlme radīt pašam, ir noslēgusi paradizes dārza vārtus , nolikusi cilvēku pie zemes, kur nemitīgā sacensībā pats ar sevi un Lielo Radītāju, cilvēks izgudro un rada sev vajadzīgu un nevajadzīgu lietu pasauli, mēģinādams atrisināt vissarežģītāko rēbusu – atrast absolūtā skaistuma formulu. Mūsdienās šo cilvēku sauc par dizaineri, kaut arī vēsturiski dizainera jēdziens radies 19.g.s. , ar to saprotot mākslinieku, kas projektē priekšmetus rūpnieciskai ražošanai. Līdz 26. aprīlim Cēsu Izstāžu namā eksponējas gadskārtēja Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas 2008./09.m.g. kvalifikācijas projektu un darbu izstāde ”Virtuve”. Rezultāts četru mācību gadu laikā apgūtajām zināšanām, prasmēm un iespaidiem – Ideja, tās Pamatojums un gala Produkts-priekšmetu vai savstarpēji saistītu priekšmetu grupa, kādus jaunie cilvēki vēlētos redzēt un lietot. Patiesībā virtuves funkcijas bijušas, ir un arī nākotnē domājams , paliks tās pašas. Un tomēr, informācijas neierobežotas izplatības laikmetā, tehnoloģiju un materiālu izmaiņu koriģētas, mainās ēdiena receptes, gatavošanas, pasniegšanas un baudīšanas paradumi, līdz ar to arī virtuvē ienāk iepriekš nelietoti, bet kā izrādas, mūsdienās absolūti nepieciešami priekšmeti. Impulsu formu meklējumiem jaunie smēlušies dažādos avotos – dabā , dažādos virtuves priekšmetos, vārdu un uzvārdu radītās asociācijās, šī brīža dizaina labākajos paraugos, sajūtā,ko sauc par latviskumu , un kas ir tik tuva šobrīd modernajam minimālismam. Darbus labi apvieno dažādo līmeņu baltie postamenti, izstāžu nama baltās sienas , prasmīgs izgaismojums , tēma un ierobežojumi, jo visa ekspozīcija atturīgi melnbalta ar atsevišķiem neuzkrītošiem krāsu akcentiem .Tas ir ekskluzīvs dizains. Aplūkojot izstādi , raisās doma „Latvija var”. Varētu, ja būtu… Latvija var gan, un tas ir – dot pietiekami labu pamatizglītību starta pozicījām tālākai izglītības pakāpei dizainera tapšanas procesā .

Un tā Timma Einārs (VD) kvalifikācijas projektā „Maizes kaste” atklāj, kā atlases procesā vaboles spārnu forma pārtop par kompaktu, ideāli gludu krāsota tērauda maizes kasti, arī Sandras Brahmanes (MT)

Par vienu no izstādes veiksmīgākajiem projektiem gribas atzīt Graumanes Aismas (MT) fondjī komplektu „Medūza” . Dabas pasaulē smeltais impulss pārtapis elegantā un funkcionāli pamatotā kompozīcijā. Tā saista ar formu skaidrību, veiksmīgām proporcijām, metāla virsmas mirdzuma dažādību un atturīgu izsmalcinātību. Savukārt Emīla Salmiņa (MT) metāla trauku komplekta ”Salds” iecere ,šķiet, izšķīlusies aplūkojot ķiplokus. Mirdzoša metāla plakanie trauciņi ar lielīgiem rokturiem domu par saldumu glabātuvi gan neizraisa, bet iepazīstoties ar projektu, mākslinieka ieceri vairs apšauba tikai mans virtuves pārzines ego. Trauciņi tik mazi, ka nāksies pucēt katru dienu.Ģimenes vajadzībām pārāk mazi. Bet izsmalcinātam vienpatnim īstajās proporcijās. Par Anetes Eihvaldes (MT) galda piederumiem augļiem varbūt visvairāk priecātos jauns bārmenis . Komplekts izsmalcinātās proporcijās , austrumnieciski delikātā koka un metāla sadarbībā. Lajam ir pagrūti atrisināt piedāvāto instrumentu pielietojuma rēbusu. Izpētot projekta pamatojumu , redzams, ka priekšmeti derīgi vienpersonīgai lietošanai, tādai skaistai augļu paknibināšanai, tātad bārmeņa prieks atkrīt, toties skaistas lietas aplūkošanas prieks paliek.

Sintija Jēkabsone (VD) projektā „Balsts virtuvē” demonstrē visai lietderīgu lietu pagurušai saimniecei, tomēr uzticību neizraisa pārāk vieglie materiāli un konstrukcija, kas gribot negribot rosina vēlēšanos uzzināt, vai balsts virtuvē spēj balstīt saimnieci bez draudzenes līdzsvarošās klātbūtnes. Visnotaļ noderīga ideja, kas prasa vispusīgu izpēti un neapstrīdamu pamatojumu tālākās studijās. Sabīnes Brēdiķes (SD) stikla ūdens trauku komplekts „Aka” kopumā tā vien raisa slāpju remdinošu vīziju. Autore izmantojusi stikla deformācijas iespējas., veidojot dažādu stikla izaugumu spēles dzeramajās glāzēs. Pacilāju glāzes, izrādījās, burbuļi nav tikai spēles ar materiālu. Formu valodu apgūstot, domāts arī par ērtību rokai glāzi saturot. Cieņu izraisa Baibas Fjodorovas (SD) beramo trauku komplekts „Pilieni”. Vienkāršo cilindrisko formu krāsainie trauki piesaista ar atturīgo krāsu risinājumu, stiklā ietverto gaisa pilieniņu spēlēm un smagajiem metāla vākiem. Domāts par lietderīgumu,un kas nav mazsvarīgi, izšķirtības iespējām. Bet Ievas Rulles „Mīklas ruļļi” ir cienīgi sacensties ar nobriedušu dizaineru projektiem.Jaunā dizainere asprātīgi apspēlējusi savu uzvārdu. Pavāram gan pamatīgs spēks nepieciešams, lai ar šiem mirdzošajiem priekšmetiem rīkotos, bet kā stikla mākslas darbs- lielisks. Apbrīnas vērta ir jaunās mākslinieces un materiāla saspēle, iesaistot gaismu un skatītāju. ievas Rulles darbs Cēsīs kļuvis par visas izstādes spožāko akcentu. Arī Renāte Robiņa (DT) smago katlu paliktņu komplektā kā dekoratīvus un funkcionālus elementus izmantojusi ažūrus robiņus, izšķiļot ieceri no sava uzvārda. Vienkārši, pamatīgi un solīdi. Pamatīgiem un smagiem katliem. Savukārt Lauris Vītoliņš (DT) sava modernā radiatora ideju pasmēlies itāļu makaronu formu daudzveidībā. Rezultātā „Ravioli” neliels,kompakts , ar lielu sildvirsmu ,estētiski nevainojams. Bet Guntas Pogas „Tējas maisiņš” paradoksāli pārtapis gaismas ķermenī.

Izcils dizaina mākslas paraugam tuvu tuvu pienākusi Ramona Bitere (St D)vairāku priekšmetu komplektā „Kapinators”. Absolūti aristokrātiska kompozīcija, līdz niansēm pārdomāta praktiskā puse, stikla, koka un metāla harmoniska sadarbība funkcionāli, proporcijās, krāsā, attiecībās ar gaismu un lietotāja plaukstu. MANUPRĀT, LIELISKU RISINĀJUMU PAGARINĀTĀJA PĀRTAPŠANĀ PAR MĀKSLINIECISKU PRIEKŠMETU PIEDĀVĀ MARGARITA DEGTERE(KD) KOMPOZĪCIJĀ „ACDC”. KRĀSAINO STEREOMETRISKO FORMU KERAMIKAS KONTAKTLIGZDAS PRETENDĒ KĻŪT PAR VIEGLI KOPJAMU PIRMĀS NEPIECIEŠAMĪBAS PRIEKŠMETU UN DEKORATĪVU AKCENTU MODERNĀ INTERJĒRĀ. MASVEIDA RAŽOTĀJAM VARĒTU RASTIES IEBILDUMI PRET PLĪSTOŠA MATERIĀLA IZVĒLI , BET INDIVIDUĀLAM INTERESENTAM LIELISKA IDEJA. LĪDZĪGUS VĀRDUS GRIBĒTOS VELTĪT ARĪ IRINAS NEVEROVAS KERAMIKAS KOMPOZĪCIJAI „ŪDENSZĀLES”-PAPLĀTEI AR TRAUKU TURĒTĀJU. INTERESANTS MĀKSLINIECISKS PIEDĀVĀJUMS INDIVĪDAM- JAUNA SNOBA VAI BEZBĒRNU PĀRA LIELAI VIRTUVEI , TOMĒR NEPRAKTISKS PLAŠĀKAI LIETOŠANAI . Nepraktiska ir arī Ievas Skujas (DT) valodas mantojumā atrastā ideja.”Šķipsna”, „sauja” , „ riekšava”, „naža gals”, „uz aci” utt. Šīs mērvienības ikdienā jau sākušu pagaist, praksē tādu trauku nekad nav bijis un laikam arī nekad nebūs. Bet dekoratīvās tēlniecības programmas absolvente Ieva Skuja savā kvalifikācijas darbā „Mērtrauki” izveidojusi piemiņas kompozīciju šiem jēdzieniem un tajos ietvertajam saturam . Skaists un asprātīgs sakņu un galotņu apvienojums.

Pirmajā iespaidā amizanta šķiet Elīzas Eikertes (Ād) ideja veidot „Garšvielu portfeli” tik smagnēji dārgu un solīdu kā miljonāra naudas maks. Arī Ditas Birkenšteinas (ĀD) pavārgrāmatas iesietas tik iespaidīgos vākos kā Bībele. Bet kāpēc nē. Galu galā, arī šie priekšmeti praktiski spēj glabāt vērtības gadiem un gadu desmitiem. Bet augstvērtīgā materiāla sadarbība ar klasiski stabilu formu ir vērtība pati par sevi un šīs funkcijas garants .

RDMV kvalifikācijas darbu skatēs parasti vislielāko uzmanību izraisa apģērbu dizaina projektu demonstrējumi. Izstādē, diemžēl, nākas samierināties ar projekta pieteikumu uz planšetēm. Ar amizanti asprātīgu ideju ieinteresētību izraisa Marijas Černovas „Spagetti” ,bet Dainas Geidmanes „Rīta kafija” inspirējusi novakares apģērbu sēriju. Pēc modes dizaineru elegantajiem zīmējumiem iztēloties projekta gala rezultātus nav viegli, tāpēc Zanes Ceriņas (TK) mirdzošā, gaisīgā un trauslā tekstīliju kompozīcija „Viegli , vieglītiņām” liek apbrīnot un apbrīnot delikāto koptēlu, nevainojamo nostrādātības pakāpi un ieguldītodarbu, katru ziedlapiņu pie auduma pamatnes piestiprinot. Arī Aritas Treimanes (TK) atturīgais paklājs aplūkojot tuvāk,burtiski satriec ar vienkāršibu un izsmalcinātu eleganci, pie kam tas lieliski palīdz eksponēties Diānas Potāpovas(VD) daudzfunkciju mēbeļu grupai „3xdienā”. Atzīstams ir vairāku funkciju asprātīgs apvienojums kompaktā un rūpīgi modelētā formā, diemžēl darbam nedaudz kaitē nekvalitatīvais virsmas klājums.Toties Madaras Zelčānes (VD) taras komplekts „Šķirotava” spēj iepriecināt rūpīgu mājsaimnieci. Mūsdienās dažādie saimniecības atlikumi un nepieciešamība tos šķirot, patiešām kļūst par problēmu. Neskriesi taču ar katru papīra galiņu vai platmasas maisiņu uz savāktuvi. Madara piedāvā vietu taupošu kartona kārbu komplektu, glītu un kompaktu ar daudzām komplektācijas variāciju iespējām.

Bet Patrika Zvaigznes (Mt D) funkcionālo virtuves darba galdu ar rotējošām virsmām tā vien gribētos savā virtuvē. Diemžēl, jāsamierinās gan tikai ar projekta iepazīšanu, bet nudien, ideja lieliska studijas tipa dzīvoklim. Savukārt Jēkaba Bobrovska (KD) servējamais galdiņš „Simfonija” materiāla , formas un funkcijas saskaņā tiešām tuvinās kompozīcijas nosaukumam. VISAI PLAŠO IZSTĀDI VAR PAMATĪGI APSKATĪT, BET NE APRAKSTĪT. TĀDĒĻ VĒL IR NEDAUDZ LAIKA TIEM, KAS NAV PASPĒJUŠI. RĪGAS DIZAINA UN MĀKSLA VIDUSSKOLĀ DIZAINERA PAMATIZGLĪTĪBU APGŪST

APĢĒRBU DIZAINA (AD), ĀDAS DIZAINA (ĀD), METĀLA DIZAINA (MT), STIKLA DIZAINA (SD), KOKA DIZAINA(KD), KERAMIKAS DIZAINA (KD), ROKDARBU DIZAINA (RD), VIDES DIZAINA(VD), DEKORATĪVĀS TĒLNIECĪBAS (DT) DIZAINA PROGRAMĀS. IZSTĀDE IR APLIECINĀJUMS SKOLAS PEDAGOGU MĒRĶTIECĪGAM UN AUGSTI KVALIFICĒTAM DARBAM. Baiba Magdalena Eglīte

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
91

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Meksika - senu un mūsdienīgu tradīciju zeme

06:21
08.12.2025
44

Aivis Dombrovskis ir psihologs, psihoterapeits, viņa sirds pieder vienīgi Cēsīm, bet darba dzīve ir Rīgā un ārzemēs. Šoruden viņš bija Meksikā, piedalījās pasaules transpersonālās psiholoģijas un psihoterapijas konferencē “2025 XOLOTL”. Pasākuma norises laiks pielāgots meksikāņiem tik nozīmīgajām Mirušo dienas svinībām. Piepildīt sapņus – iepazīt Meksiku Kad ģeogrāfijas skolotāja Cēsu 1. vidusskolā rādīja filmu par Meksiku, […]

Sabiedrības līdzatbildības izjūta aug

06:06
07.12.2025
259
1

Iedzīvotāju ziņojumi par iespējamu vardarbību kļūst aizvien biežāki, netrūkst ne dzērājšoferu, ne pieaugošas agresijas izpausmju, kā arī aizvien vairāk ir telefonkrāpnieku upuru. Par raizēm un arī panākumiem darbā Policijas dienas, 5. decembra, priekšvakarā uz sarunu aicinājām Valsts policijas (VP) Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) Dienvidvidzemes iecirkņa priekšnieci Ingu Randari. -Kā jutāties, uzsākot dienestu policijā, un kā […]

Savējie jāpalutina

05:15
06.12.2025
128

Valija Viļuma paspēj būt visur. Viņa dzied senioru ansamblī “Mantojums”, darbojas Līgatnes Muzikālajā teātrī, pensionāru klubā “Možums”, un vēl darāmais mājās, dārzā. “Tikai jākustas, tik daudz kas notiek, nevar sēdēt mājās,” teic līgatniete un piebilst, ka divreiz nedēļā ir teātra, vienreiz ansambļa mēģinājumi, brīvdienās koncerti, izrādes. Gada nogale būs notikumiem bagāta, koncerts kultūras namā, pensionāru […]

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
314

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
710
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
28
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
29
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
32
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi