Sestdiena, 8. novembris
Vārda dienas: Helma, Lotārs, Pērle

Zinātnes valoda, latviešu valoda

Druva
14:47
02.11.2012
20

Jau no nākamā gada izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis iecerējis krietni palielināt svešvalodu lietojumu Latvijas augstskolu studiju programmās. Rodas jautājums – kā nodrošināt līdzsvaru starp latviešu valodas attīstību un vietējo speciālistu iekļaušanos starptautiskajā vidē. Daži ministra ieceres kritiķi ir neadekvāti sāpīgi uztvēruši viņa izteikumu, ka zinātnes valoda ir angļu valoda. Šo apgalvojumu viņi mēģina apvērst otrādi, it kā R. Ķīlis būtu pateicis, ka latviešu ir bauru valoda. Pēc tam jau var stāstīt par jaunlatviešiem, kuri savulaik saprata, ka latviešu valoda ir jākopj un jāattīsta, lai tajā būtu iespējams izteikties tikpat dziļi, kā lielajās valodās. Tikai šādā veidā ir iespējams nodrošināt latviešu valodai pilnvērtīgas saziņas un arī valsts valodas statusu. Taču šis argumentācijas virziens ir neadekvāts, jo ministrs nav iebildis pret latviešu valodas attīstīšanu. R. Ķīļa idejas pamatā ir Latvijas zinātnes konkurētspējas nodrošināšana. Tas, ka angļu valoda ir starptautiskā zinātnes valoda, ir fakts, un tam nav nekāda sakara ar latviešu valodas nozīmes apšaubījumu. Lielāku uzsvaru uz svešvalodu lietojumu ministrs iecerējis visos studiju līmeņos – gan pamatstudijās, gan maģistrantūrā un doktorantūrā. Tieši šeit ir šīs ieceres lielākā problēma, jo studiju līmeņa nešķirošana faktiski aizēno tās iespējamo pozitīvo ietekmi.

Studijas angļu valodā nenoliedzami palīdzētu vieglāk nonākt un darboties starptautiskajā akadēmiskajā vidē: noslīpēt valodas zināšanas, lai pēc iespējas brīvāk tajā varētu izteikties par pārstāvēto specifisko tēmu. Līdz ar to korekts ir arī ministra uzsvērums, ka šis aspekts īpaši svarīgs ir tieši doktorantūras studijās. Augstākā līmeņa studijas ir paredzētas, lai studentu padarītu par ekspertu savā jomā, un ir tikai vērtīgi, ka šī ekspertīze tiek demonstrēta starptautiskā, ne vien vietējā līmenī. Ir jāatvieglo arī ārvalstu pasniedzēju piesaistīšana studiju programmās Latvijā, uz pasniedzēju vietām jārīko starptautiski konkursi, tādējādi paplašinot iespējas piesaistīt un atlasīt labākus mācībspēkus. Taču līdzīgu apsvērumu attiecināšana uz pamatstudijām ir krietni sarežģītāka, šo studiju mērķi un apsvērumi var būt daudzveidīgāki. Augstskolas sagatavo ne tikai jaunos pētniekus, bet arī speciālistus daudzās nozarēs. Studijas daudziem palīdz meklēt un atrast savu vietu dzīvē un darbā tieši Latvijas sabiedrībā. Līdzīgi kā vispārējā izglītībā, arī augstākās izglītības pirmajos līmeņos vietējam kontekstam, kas izpaužas arī valsts valodas lietojumā, pienākas attiecīga uzmanība. Lai gan arī šajā līmenī iekļaušanās starptautiskajā zināšanu apritē, protams, ir nozīmīga.

Tāpēc ir nepieciešams rast līdzsvaru starp vajadzību augstā līmenī pilnveidot studentu svešvalodu zināšanas un latviešu valodas attīstīšanu, lai nodrošinātu, ka arī šajā valodā var izteikt sarežģītus procesus un parādības. Ja latviešu valoda nozīmīgā apjomā tiek izspiesta no augstākās izglītības jomām, tad latviešu valodā arī neattīsies termini un jēdzieni, lai ar šīm sfērām saistītos procesus un parādības aprakstītu. Turpretī, ja pētniecība pamatā ir balstīta tikai latviešu valodā, problēma ir pretēja: mēs kaut ko pētām, par kaut ko savā lokā diskutējam, bet lāgā neprotam saprotami par to pastāstīt citiem. R. Ķīļa iecerētā augstskolu valodas reforma, ja tāda notiks, ir tikai daļa, turklāt ne pati nozīmīgākā no problēmjautājumiem, kas saistīti ar latviešu valodu. Arī pašlaik, kad valsts valodas prasības izglītības iestādēs un citviet ir stingras, nevarētu teikt, ka valoda attīstās pienācīgā ātrumā, lai tiktu līdzi zinātnes un tehnoloģiju sasniegumiem. Tas nav tāpēc, ka cilvēki latviešu valodu nevēlētos lietot, bet gan tāpēc, ka acīmredzot nav pietiekami daudz cilvēku, kas operatīvi un veiksmīgi jaunos vārdus spētu radīt. Tie, kuriem terminu radīšana un pārnese uz latviešu valodu ietilpst tiešajos darba pienākumos, nereti spēj izdomāt vien kokainus un burtiskus citu valodu vārdu tulkojumus, kurus pēc tam ar varu citiem mēģina uzspiest. Spilgts piemērs ir datoru operētājsistēmu un datorprogrammu latviskojumi, no kuriem daudziem ir lielāka komiskā, nevis praktiskā nozīme. Ir nepieciešama daudzveidīga vide, kurā valodai attīstīties. To nodrošina sarežģītu un izsmalcinātu citās valodās sarakstītu darbu tulkošana, kas teju vienmēr ir saistīta ar dažādiem valodiskiem jaunpienesumiem, un to nodrošina arī latviešu valodas praktiska lietošana dažādās citās nozarēs. Taču vienlīdz nopietna problēma ir arī latviešu kultūras un zinātnes izlikšanās par pašpietiekamām. To attīstību un saglabāšanos var nodrošināt, nevis dzīvojot nošķirtībā no pārējās pasaules, bet gan izkopjot savas spējas runāt tā, lai mūs saprastu pēc iespējas plašāka auditorija. Jānis Buholcs

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Partijas bez partijām un vēlēšanas bez vēlēšanām?

08:13
07.11.2025
14

Diezgan droši var apgalvot, ka pasaulē nav ideālu valstu – arī labklājīgākajās un demokrātiskākajās valstīs ir jautājumi, kurus grūti atrisināt vai ar kuriem politiķi pat necenšas tikt galā. Ik pa laikam neatrisinātās problēmas sakrājas, un tad sākas vēlētāju protesti, dumpji un sapņi par citu parlamentu, citiem politiķiem un citu vēlēšanu sistēmu. Latvija, protams, nav izņēmums: […]

Otrreizējo lietu LIELĀ bode

08:29
06.11.2025
17

Aizvadītajā nedēļā kādā brīvbrīdī uzdūros angļu un velsiešu televīzijas kanāla “BBC Cymru Wales” sižetam par lielveikalu Zviedrijā. Lielu tirdz­niecības kompleksu, kur dažādos mazos veikaliņos tirgo visplašākā sortimenta lietotas preces un produktus, kas tapuši no otrreizējām izejvielām. Tik vienkārši. Un – man vajadzēja kādu mirkli, lai to aptvertu, manuprāt, – vienkārši ģeniāli. Eskilstūna ir pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, […]

Demokrātija nav pašsaprotama

08:29
05.11.2025
26

Mācību seminārā žurnālistiem pirms apmēram desmit gadiem BBC žurnālists, kurš arī vadīja lekcijas, atgādināja, ka demokrātija nav pašsaprotama un šo faktu vienmēr vajag paturēt prātā. Jocīgi, ka pat Latvijā tas dažkārt mēdz piemirsties. Kāpēc pat Latvijā? Jo, ja tā padomā, mūsu demokrātija ir ļoti jauna. Tomēr, lai arī vēl samērā nesen (vēsturisku notikumu mērauklā) mēs […]

Kad žurnālistu drosme ir dzīvības vērtībā

08:15
04.11.2025
20
1

Viesojoties Eiropas Parlamentā (EP) Strasbūrā, man bija iespēja redzēt, kā piešķir Dafnes Karuanas Galicijas balvu pētnieciskajiem žurnālistiem. Šogad pirmo reizi no vairākiem simtiem žūrijas izvēlēto desmit finālistu vidū bija arī Latvijas žurnāliste Inga Spriņģe no “Re:Baltica”. Viņa kopā ar kolēģiem no Igaunijas, Vācijas, Austrijas, Šveices pētīja, kā, izmantojot saziņas vietni “Telegram”, tiek vervēti eiropieši, lai […]

Krišjānim Baronam 190

08:15
03.11.2025
19

31.oktobris daudziem jo daudziem, īpaši jaunākas paaudzes, cilvēkiem saistās ar Halovīnu jeb Visu svēto dienu. Lai arī šai tradīcijai sākums esot meklējums jau pirms mūsu ēras, gribas domāt, ka daudz svarīgāks mums, latviešiem, šis datums ir kā Krišjāņa Barona dzimšanas diena. Šogad – 190. Un Latvijā Dainu tēvs tiek pieminēts un godināts pat visa gada […]

Ragaviņās uz mežu? Nē, pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā

09:02
30.10.2025
40
1

“Pēdējos piecos gados teju dubultojusies summa, ko pašvaldības maksā par pilngadīgo personu uzturēšanos aprūpes centros, sasniedzot gandrīz simt miljonus eiro. Demogrāfiskie dati norāda uz novecojošu sabiedrību, un tas nozīmē, ka par veco ļaužu aprūpi sabiedrībai nāksies maksāt aizvien vairāk,” aktuālu problēmu apraksta ziņu portāls “lsm.lv”. Šajā pašā publikācijā uzsvērti dati – no 2015. līdz 2023. […]

Tautas balss

Vai izdosies labas attiecības

08:15
07.11.2025
8
Lasītājs K. raksta:

“Lasu, ka Latvija un Indija stiprinās sadarbību drošības un ilgtspējīgas attīstības jomā. Man tas izklausās dīvaini. Indija taču bija tā, kas pirka Krievijas naftu un “baroja” agresorvalsti. Ja pareizi atceros, vairāk nekā 30 procenti jēlnaftas, ko pārstrādāja Indija, pērn bija iepirkta Krievijā. Tagad, kad ASV noteikusi sankcijas Krievijas lielajiem naftas uzņēmumiem, Indija pārtrauc pirkt šo […]

Dzērvenes var saglabāt medū

08:19
04.11.2025
22
Lasītāja raksta:

“Nupat dzirdēju radio raidījumā, ka dzērvenes, aplietas ar medu, labi neglabājas. Taču tā gluži nav. Medū var saglabāt gan lielogu dzērvenes, gan purvā lasītās, par to esmu pārliecinājusies. Taču jāizvēlas cietas ogas, tās, kas vēl nav kļuvušas mīkstas. Un tad ogu pietiek līdz jaunajai ražai,” pastāstīja lasītāja, kas dzīvo Piebalgas pusē.

Laikam bez pabalsta neiztikt

08:19
03.11.2025
23
Līgatniete raksta:

“Radio pārraidē dzirdu, ka, lai varētu iztikt, cilvēkam mēnesī vajadzētu saņemt ap diviem tūkstošiem eiro. Bet mana pensija 490 eiro, kaut mūžā 32 gadus esmu cītīgi strādājusi. Kā lai izdzīvoju? Man ir 85 gadi, piepelnīties nevaru. Jāmaksā par komunālajiem pakalpojumiem, vajadzīgas zāles,” sacīja līgatniete un piebilda, ka nekad nevienam nav neko lūgusi, bet laikam vajadzēs […]

Kā indeksēt lielākās, kā mazākās pensijas

08:18
03.11.2025
25
Cēsniece raksta:

“Tiekoties ar kaimiņieni, saruna iegriezās arī par pensiju indeksāciju. Man pensija maza, tas, ko saņēmu oktobrī vairāk, arī nav daudz. Savukārt kaimiņienei pensijā vairāk par tūkstoti eiro mēnesī. Viņa teica, ka tie 50, 60 eiro, kas klāt, neko daudz vairs neizsaka, labāk jau vairāk būtu indeksējuši mazās pensijas, lai labāk cilvēkiem, kuriem ienākumi zem iztikas […]

Meitene un meitene … dušā

09:15
28.10.2025
73
1
Māmiņa raksta:

“Runājot par Stambulas konvenciju, dzirdēts, ka vīrietis, kas sevi uzskatot par sievieti, drīkstēšot iet sieviešu dušā. Man gribas teikt, ka arī sieviešu, īpaši jau pusaudžu vecuma meiteņu, kopēja mazgāšanās nav nemaz tik vienkāršs jautājums. Pro­tams, ir nepieņemami, ja sievietei piespiež atrasties vienās mazgāšanās telpās ar vīrieti, bet dažai meitenei atrasties tajās kopā ar citām sava […]

Sludinājumi