Piektdiena, 15. novembris
Vārda dienas: Leopolds, Undīne, Unda

Ziemeļvalstīs radošumu attīstīs skolā

Druva
19:46
28.10.2009
3

Rudīte Kalpiņa, autore un redaktore Citāda Latvija var veidoties tikai tad, ja valstī sāks dominēt cita domāšana. Diemžēl tas nenotiks ne viena gada, ne, iespējams, desmit gadu laikā. Skumjajām perspektīvām par labu runā arī mūzikas un mākslas skolu slēgšana vai „optimizācija” nabadzības dēļ, Lai arī zinātnieki sen pierādījuši mūzikas veicinošo iedarbību, cita starpā, uz bērnu matemātisko spēju attīstību, tas, izrādās, nav pietiekami nopietns arguments tiem, kas domā, ka mūzikas skolas ražo „tikai” pašdarbības kora dziedātājus. Iespējams, tieši šī iemesla dēļ mums būs vēl mazāk gudru fiziķu un IT izcilību.

Uz šī fona šķita svarīgi pastāstīt par kādu svaigu norisi tepat kaimiņos. Ziemeļu Padomes Kultūras un izglītības komisija nesen nākusi klajā ar priekšlikumu paplašināt dalībvalstu (Somijas, Dānijas, Zviedrijas, Norvēģijas un Īslandes) bērnu tiesības uz radošu attīstību skolās. Plānots, ka politiskā atbalsta saņemšanas gadījumā piecu valstu kultūras un izglītības ministri parakstīs īpašu vienošanos – Ziemeļu deklarāciju par šādu bērnu tiesību nostiprināšanu izglītības jomā. Ziemeļu Padomes biļetenā norden.org teikts, ka starptautiski pētījumi liek secināt – ir daudz par maz, ja līdzekļi un citi resursi tiek ieguldīti tradicionālajā apmācībā. Ja Ziemeļvalstis grib saglabāt konkurētspēju ar zināšanām un inovācijām arī nākotnes globālajā pasaulē, to valdībām jāsaprot, ka radošums un oriģinalitāte veido būtisku daļu no bērnu un jauniešu kompetences. Tāpēc skolai un kultūrai jāstrādā roku rokā.

Kultūras skolas daudzviet Ziemeļvalstīs, profesionāli mākslinieki un kultūras darbinieki pasniedzēju lomās un daudzi radoši priekšmeti mācību programmās – uz tādu rezultātu cer šīs jaunās iniciatīvas aizstāvji, vēloties radīt vidi, kas sekmētu bērnu īpašu attīstību, ļaujot tiem izaugt par gudrām personībām ar augstu konkurētspēju visdažādākajās jomās.

Daudzi pētījumi norāda uz to, ka bērna panākumi un sekmes skolā ir cieši saistītas ar piekļuves iespējām kultūrai, teikts norden.org biļetenā. Tās valstis, kas šādos pētījumos ieņem pirmās vietas, augstu vērtē un par prioritāriem uzskata tādus mācību priekšmetus, kas bērnos attīsta radošumu.

LETA/nozare.lv

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
8

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Šleseram un Rosļikovam neizdevās

14:51
13.11.2024
19

Ja reizēm, palasot soci­ālo saziņas vietņu komentārus par parlamentu, kuru paši esam ievēlējuši, un valdību, kuru tie mūsu ievēlētie izraudzījušies, šķiet, ka sabiedrībai ir mentālās veselības problēmas, tomēr jāatzīst – kopumā esam stabili apdomīgi, saprātīgi un mums netrūkst kritiskās domāšanas. Tā jāsecina, kad mediji ziņo – pirms gada Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) iesniegto iniciatīvu par […]

Māsiņa burkānu vagā

13:17
12.11.2024
25
1

Spriedelējumos par ASV prezidenta vēlēšanām un to, kas nu tagad būs, ik pa laikam izskan tādi kaitinoši vārgulīgi pīkstieni. Redz, Amerikas vēlētāju nesaprātīgā izvēle tagad nodarīs gauži mūsu ekonomikai un aizsardzības spējai, jo neprognozējamajam gaišmatim, kurš atkal atgriezīsies Baltajā namā, Latvija nepavisam nav prioritāte. Šāda zūdīšanās, manuprāt, liecina vien par spriedelētāja noslieci uz atkarību. Dzīves […]

Redzamie un neredzamie atkritumi

13:16
12.11.2024
12

Kopš divus gadus darbojas taromāti, kļuvis viegli uzskaitīt nodoto depozīta iepakojumu jeb plastmasas un stikla pudeļu, skārdeņu skaitu. Un, lūk, Latvijā depozīta sistēmā kopīgiem spēkiem esam atgriezuši jau vienu miljardu iepakojumu. 96% iedzīvotāju nodod izlietotās pudeles, un to iedzīvotāju skaits, kas taromātu izmanto reizi mēnesī un biežāk, no 71% 2022. gadā ir palielinājies līdz 83% […]

Pagaidām vairāk bažu un neskaidrības

13:16
11.11.2024
88

Latvijā pirms vēlēšanām parasti tiek atgādināts, ka, balsojot par kādu partiju vai politiķi, arī vēlētāji uzņemas atbildību par sekām. Tiek atgādināts, ka emocijas vien, bez zināšanām un sapratnes par dažādiem procesiem, ir slikts padomdevējs. Arī brīvās un demokrātiskās valstīs vēlētāji, gribot labāku dzīvi, var izdarīt izvēli, kas patiesībā sagrauj viņu valsti un noved pie diktatūras. […]

Viss apkārt jaucas

13:18
09.11.2024
15

Svētdien Mārtiņi. Gada ritumā tie iezīmē    rudens beigas un ziemas sākumu. Saimnieciskais gads laukos, arī veļu laiks beidzies, var svinēt. Vispirms līdz Ziemassvētkiem, tad Jaunajam gadam un Meteņiem. Tas ir laiks, kad iet budēļos. Bet daudzi jo daudzi jau izmaskojās Halovīnā. Tad vienkāršāk, aizej, veikalā nopērc tērpu, masku vai krāsu sejai un vari doties […]

Tautas balss

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
31
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Godināt savu vēsturi

14:53
13.11.2024
16
1
Lasītāja raksta:

“Rīgā atjaunota kādreizējā rātskunga dzimtas apbedījuma vieta. Pašvaldība tam veltījusi ap simts tūkstošiem eiro. Protams, vēsture jāsaglabā, bet vai tikpat lielu vērību un līdzekļus velta arī latviešu tautas dižgaru kapavietu kopšanai un uzturēšanai? Jā, baltvācu un krievu patricieši pirms gadsimtiem varēja atļauties būvēt varenas ēkas un varenas kapu vietas, latvieši ne, bet būtu vērts vairāk […]

Necieņa pret iedzīvotājiem

14:53
13.11.2024
25
Cēsnieks raksta:

“Cēsīs, Lāču ielā, jau ilgāku laiku nedeg trīs ielas laternas. Tur ielas malā ir garāžu kooperatīvs, cilvēki no rīta iet pēc mašīnas, vakarā to noliek. Tagad, kad dienas īsas, jātaustās pa tumsu. Skaidri saprotams, ka darba nav daudz, armatūra ir, jāieliek spuldzes, un, iespējams, vajadzīgs kāds neliels remonts. Laternas nedeg jau ilgāku laiku, manuprāt, tā […]

Makšķerēšana ir prieks, ne bizness

19:30
06.11.2024
23
Makšķerēšanas entuziasts raksta:

“Lasu, ka ezeros ielaiž zivju mazuļus, lai būtu daudzveidība un zivju bagātība, lai brauktu makšķernieki. Tajā pašā laikā nosaka licencēto makšķerēšanu, lai cilvēks maksā. Ne jau katrs brauc pēc lielā loma, daudziem ir prieks pabūt uz ezera, izjust dabu, mazliet azarta. Ja nelaistu papildu zivis, nebūtu jāmaksā licence, cik nu daudz noķertu, noķertu, būtu pat […]

Viens pieliek, citi paņem

19:30
06.11.2024
17
K. raksta:

“Cik pie pensijas pieliek, tik paņem citi maksājumi. Būs vairāk jāmaksā transporta nodoklis, palielinās akcīzes nodokli degvielai. Vēl dārgāka noteikti būs arī pārtika. Pensiju indeksācija jau netiek līdzi jau tagad. Ja maizes klaips maksā vairāk par eiro, ko dod 30 eiro mēnesī vairāk! Vai tad valdība kaut kā nevar apstādināt to trako pārtikas cenu skrējienu? […]

Sludinājumi