Ārvalstu medijos lasāmas un vērojamas ziņas par to, ka cilvēki šogad Ziemassvētkos vairāk taupīs, daudzi svētku apdāvināšanas priekam atvēlēs mazāk naudas nekā citkārt, un vēl daži Ziemassvētkus varbūt pat nesvinēs.
“Kantar TNS” veiktā aptauja liecina, ka Latvijā šogad divas piektdaļas jeb 41 % aptaujāto iedzīvotāju Ziemassvētku dāvanām plāno tērēt tikpat cik pagājušajā gadā. Tajā pašā laikā gandrīz trešā daļa iedzīvotāju norādījuši, ka šogad plāno izdot mazāk naudas nekā citos gados. Proti, pieci procenti respondentu vecumā no 18 līdz 60 gadiem ir norādījuši, ka šajos Ziemassvētkos tērēs ievērojami mazāk naudas, un vēl 16 % neplāno tērēt naudu svētku dāvanām vispār.
Savukārt kurjerpakalpojumu nodrošinātāja “Venipak” šoruden veiktajā aptaujā atklājas, ka tikpat cik iepriekš svētkiem plāno tērēt vien trešdaļa aptaujāto, atvēlot dāvanām budžetu diapazonā no piecdesmit līdz 200 eiro. “Venipak” aptauju veica visās trijās Baltijas valstīs. Aptaujas dalībnieki uz jautājumu, vai šogad, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Ziemassvētku dāvanām plāno tērēt mazāk vai vairāk naudas, 32% gadījumu Latvijas respondentu pauda, ka tikpat cik pērn. Šo atbildi kā populārāko norādīja arī Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāji – attiecīgi 35% un 34% gadījumu.
Otra populārākā atbilde bija, ka nedaudz mazāk, ko Latvijā un Lietuvā izvēlējās 19% aptaujāto, bet Igaunijā – 17%. Šogad dāvanas neplāno iegādāties 15% igauņu, 13% latviešu, bet lietuvieši to norādīja tikai 6% gadījumu. Jāatzīmē, ka dāvināšanas prieks daudziem vienādojas ar bažām un nervozitāti par to, ko dāvanām iegādāties, par finansēm, ko tām atvēlē, un to, vai galu galā visam pietiks laika!
No paziņu loka zinu daudzus, kam Ziemassvētku sezona nevis sagādā prieku par gaismiņām logos un eglītēs, par priekpilnajām svētku melodijām radio viļņos un piparkūku smaržu beķerejās, bet gan neviltotu spriedzi, jo visiem tuvajiem jāsarūpē dāvanas! Tā nu mūsu sabiedrībā ir iegājies, ka svētkos – dzimšanas dienās, vārdadienās un svinīgu notikumu gadskārtās – pieņemts iepriecināt, gribi to vai ne.
Pēc būtības problēma slēpjas nevis tajā, ka šāda vispārpieņemta norma iepriecināt citus pastāv, bet gan tajā, ka esam sev uzkrāvuši mārketinga radīto ilūziju, ka dāvanām jābūt pirktām par naudu, turklāt arī pietiekami vērtīgām, dārgām un pat labāko zīmolu ražotām. Vairs tikai retais dāvanām izvēlas kādu simbolisku, bet sirsnības pilnu nieku. Skumji atzīt, bet mūsdienu kapitālisma un materiālisma pasaulē jau par normu ir kļuvis tikt pie teju katras kārotās lietas bez sevišķi lielas piepūles. To nodrošina ja ne pietiekami lielais saņemtais atalgojums, tad noteikti veikalos uz vietas pieejamie “ātrie” aizdevumi un samaksa par precēm, sedzot to sadalītos maksājumos pa daļām gada, divu vai pat trīs griezumā.
“Venipak” veiktajā aptaujā arī vēlējās noskaidrot, pēc kāda principa iedzīvotāji plāno izvēlēties un iegādāties dāvanas šajos Ziemassvētkos. Visu trīs Baltijas valstu respondenti pauda, ka rūpīgi izplānos pirkumu sarakstu un meklēs labākos piedāvājumus un atlaides. To norādīja 35% Latvijas, 39% Lietuvas un 34% Igaunijas iedzīvotāju.
Tāpat aptaujā noskaidrots, ka no visām trim Baltijas valstīm tieši pie mums iedzīvotāji ar vislielākajām bažām gaida komunālo maksājumu rēķinus, kad iestāsies aukstāks laiks, jo tikai pēc tam varēs spriest, cik tad naudiņas vispār atliks svētkiem. Šo atbildi izvēlējās 19% respondentu Latvijā, pretstatā Igaunijai un Lietuvai, kur to norādīja attiecīgi 13% un 11%.
Meklējot atlaides, tīkojot it kā tās labākās, dārgākās lietas saviem mīļajiem, rodas sajūta jeb drīzāk jau ilūzija, ka šādi sarūpējam tuvajiem tās pašas labākās, spožākās dāvanas, bet beigu beigās paši kļūstam arvien grūtsirdīgāki ar katru nākamo jubileju, svētku vai atceres reizi, jo tās spiež grimt dziļāk parādu jūgā. Ne velti filmās un grāmatās raksta par “Ziemassvētku garu”, to gaišo, sirsnības pilno liesmiņu, kas aicina darīt labus darbus – lielus vai mazus -, neprasot par to samaksu vai neliekot pirkt svētku sezonā papildu sadārdzinātas mantiņas. Ikdienas steigā pat neliela laipnība var spodrināt Ziemassvētku labo garu, neaizmirstot arī to, ka gada skaistāko svētku laikā jāatceras ne vien mūsu sugas brāļi, bet arī visas citas dzīvās radības, kas ar mums šo planētu dala.
Komentāri