Sestdiena, 13. aprīlis
Vārda dienas: Egils, Egīls, Nauris

“X” stunda un citi jautājumi

Sallija Benfelde
07:47
18.10.2023
23

Ziņās un dažādos sociālajos tīklos aizvien biežāk parādās informācija, ka Kremlis nav zaudējis interesi par Baltijas valstīm.

Tāpat tiek pieminēts, ka Krievija nepildīja savus solījumus Armēnijai aizsargāt Kalnu Karabahā dzīvojošo armēņu dzīves un novērst Azerbaidžānas militārus uzbrukumus. Kremļa interese neapšaubāmi ir nojaušama Izraēlas un HAMĀSS militārajā konfliktā. Un, protams, turpinās karš Ukrainā.

Latvijā iedzīvotāji gan tiek mierināti, ka NATO klātbūtne Baltijas valstīs palielinās, ka ārē­jās robežas ir droši aizsargātas. Tomēr tajā pašā laikā, manuprāt, ir skaidrs, ka Krievija turpina un turpinās izmantot t.s. hibrīdkara metodes un ka haosa un nemiera sēšana agresorvalstij padodas vislabāk. Spilgts piemērs ir draudu vēstules e-pastā skolām un bērnudārziem. Jautājums par to, cik tālu var aiziet Krievija, paliek. Citiem vārdiem sakot, netiek apšaubīts tas, ka otro fronti Krievija vienkārši nevar atļauties, bet tajā pašā laikā dažādu provokāciju iespēja, piemēram, uz robežas, ir visai ticama. Un tad jautājums ir, ko darīt vai nedarīt iedzīvotājiem, ja aizvien biežāk pieminētā “X” stunda pienāk.

Pieņemu, ka valstij ir plāns rīcībai “X” stundā un ka vismaz paš­valdību vadītāji par to ir informēti. Vai par to ir informēti arī iedzīvotāji? Pēdējā laikā nācies no cilvēkiem arī Cēsīs dzirdēt jautājumus, kas jādara, ja notiek kāda liela, nopietna provokācija. Patvertņu Latvijā gandrīz nav, tās nevar uzbūvēt mēnesī vai divos. Vaimanām un pārmetumiem valdībai un arī Saeimai nav lielas jēgas, var dusmoties un kritizēt gadu gadiem, bet no tā nekas nemainīsies. Tāpat kā savulaik ieteiktā soma ar pirmās nepieciešamības priekšmetiem pati par sevi jautājumus neatrisinās. Manuprāt, situācijā, kad iestājas “X” stunda, galvenais ir saglabāt mieru un skaidri zināt, ko darīt vai nedarīt, vai vispār ir jēga kaut kur skriet un vai, piemēram, pašvaldībai ir skaidrs, kā tādā gadījumā tiks nodrošināta pārtikas, ūdens, medikamentu piegāde un veselības aprūpes pakalpojumi. Ja pašvaldībai ir tāds plāns, tad par to vajadzētu informēt iedzīvotājus. Ja tāda plāna nav, tad tāds jāprasa no valdības, jo ir taču skaidrs, ka pamatnostādnēm jābūt vienādām visā valstī.

Labi atceros, kā pirms 33 gadiem Latvijas Tautas frontei (LTF) bija plāns, ko darīt “X”stundā. Toreiz, piemēram, Rīgā latviešu skolās notika regulāras tikšanās ar LTF biedriem un tika sagatavoti saraksti, kā paziņot par to, ka “X” stunda ir klāt un ko darīt. Toreiz bija saraksti, kurš kuram zvana vai aiziet līdz kaimiņu mājai, ja gadījumā telefona sakari ir nobloķēti. Šis vienkāršais plāns tiešām darbojās, lai gan toreiz nebija interneta un mobilo sakaru. Protams, tagad daudzas lietas kļuvušas sarežģītākas un jau vairākas reizes nācies dzirdēt, ka mums taču ir internets, mobilie sakari un nevajagot dzīvot pagātnē. Tajā pašā laikā uz jautājumu, ko darīsim, ja kiberuzbrukumā gan internets, gan mobilie sakari tiks traucēti, atbildes nav. Vai ir plāns, kā drukās avīzes un žurnālus, ja nebūs iespējams paļauties uz internetu?

Protams, ir plāni, kuriem nav jākļūst un kuri nekļūs par visiem pieejamu informāciju un netiks līmēti uz afišu stabiem. Tomēr zināmam, visiem saprotamam informācijas apjomam jābūt, lai spriedze sabiedrībā nepalielinātos. Pašlaik gandrīz katru dienu dzirdam un lasām par Krievijas interesēm un par to, ka Kremļa ietekme nemazinās. Manuprāt, paniku drīzāk izraisa nenoteiktība un neziņa, nevis mierinošie vārdi par to, ka esam drošībā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta".

12:18
13.04.2024
13

(M. Čaklais) Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
8

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
17

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Uz kuru pusi spert soli

09:54
08.04.2024
33

Nākamajā nedēļā pašvaldība izsolīs Ungurmuižas nomas tiesības. Tik nozīmīga kultūrvēstures objekta nodošana nomā Cēsu novadā vēl nav bijusi. Ir pieredze ar Ruckas muižu Cēsīs, taču tas gluži nav tas, ko gaida Ungurmuižas gadījumā. Ruckas muižas kompleksu izsolīja bezatlīdzības lietošanā, lai tur turpinātu attīstīt mājvietu radošajām industrijām. Prasība – nodrošināt rezidēšanas iespējas kultūras, vides, aprites ekonomikas […]

Demisiju birums

09:52
07.04.2024
40

Izskatās, ka uz Latvijas publiskās skatuves šobrīd tāds demisiju biruma laiks. Kamēr mēģināju saprast, kādi iemesli liek amatpersonām demisionēt un kas tomēr palikt krēslā, arī pēdējā skaļāk izskanējusī par pikanto video nodēvētajā skandālā iesaistītais politiķis – Jelgavas novada mērs – atteicies no amata. Un lai gan sākotnēji mērs Madars Lasmanis sacīja, ka viņam nav, par […]

Krievijas politiskā ainava

00:00
06.04.2024
31

Vērojot ziņu plūsmu no Krievijas pēc 22. marta terora akta “Crocus City Hall”, ir redzams, ka varai tas labi noder kara histērijai. Dienu pirms terora akta Kremļa runasvīrs Dmitrijs Pes­kovs paziņoja, ka Krievijā ir karastāvoklis, lai gan līdz tam agresorvalstī vārdu “karš” nedrīkstēja lietot, tika runāts tikai par spec­operāciju. Jau 6. martā ASV publiski brīdināja […]

Tautas balss

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
17
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
35
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Ielāps uz ielāpa. Tā ir Birzes iela

08:19
09.04.2024
37
10
Druva raksta:

“Atkal Cēsīs remontē Birzes ielas asfaltēto daļu. Segums jau tagad sastāv tikai no ielāpiem, iznāk, ka ar lāpīšanu labo lāpīto. Vai neatmaksātos beidzot šo daļu kārtīgi atjaunot, lai mašīnām nebūtu jābrauc kā slalomistam pa pampakiem? Birzes iela ir ļoti labs ceļš, kā apbraukt centru. Atslogot satiksmi Vienības laukumā, domāju, pašvaldība taču ir ieinteresēta,” pauda autovadītājs […]

Laipns šoferis

08:19
09.04.2024
33
Druva raksta:

“Ļoti vēlējos izteikt pateicību ilggadējam “CATA” autobusa šoferim Zigmāram Balodim,viņš vienmēr ir jauks, laipns un punktuāls. Ar pasažieriem sasveicinās un ir smaidīgs, uzlabojot garastāvokli ikvienam braucējam. Daudzi šoferi no viņa varētu mācīties. Jau ilgi braucu no Jāņmuižas uz Cēsīm un vienmēr priecājos par šo autobusa vadītāju,” sacīja jāņmuižniece.

Sludinājumi