Pirmdiena, 22. aprīlis
Vārda dienas: Armands, Armanda

Viens vārds maina tik daudz

Jānis Gabrāns
04:25
20.10.2023
32

Latvijā 15.oktobris kalendārā ierakstīts kā Valsts valodas diena, tas pirms pāris gadiem tika izdarīts pēc Valsts prezidenta Egila Levita ierosinājuma. Arī datums nebija izvēlēts nejauši, jo 1998. gada 15. oktobrī Satversmes 4. pantā tika nostiprināta valsts konstitucionālā vērtība: “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda.”

Šajās dienās sociālajos tīklos plaša diskusija notiek par tagadējās kultūras ministres Agneses Loginas no partijas “Progresīvie” ierakstu vietnē “X”, ko vairāk pazīstam pēc vecā nosaukuma “Twitter”. Par godu 15.oktobrim viņa ierakstīja: “Latvijas valoda ir skaista, spēcīga un neatkārtojama,” un acīgie komentētāji uzreiz pamanīja iztrūkstošo vārdu “valsts”. Ministrei tika atgādināts, ka Latvijas valoda var būt arī jebkura cita, un, teiksim, neviens nesaka Francijas valoda, bet saka franču valoda.

Pēc neilga brīža ministre vai kāds no viņas komandas, kas atbild par publisko tēlu, saprata kļūmi un parādījās ieraksts “Latvijas valsts valoda. Latviešu valoda”, bet – kā tajā anekdotē – rūgtums paliek. Un varam tikai minēt, vai tā bija neapzināta kļūda vai apzināta, jo jau pirmie ministres izteicieni liek domāt, ka viņai ir nedaudz cits uzskats par valsts mīlestību un patriotismu. Intervijā vietnei “Satori” viņa saka: “Man šķiet būtiski iet uz patriotisma pārdefinēšanu. Pēdējos gados vārds “patriotisms” un Latvijas mīlēšana ieguvusi ļoti nacionālistisku nokrāsu. (..) Mums jāpaplašina patriotisma nozīme un tas, ko mēs ar to saprotam.”

Arī šie izteikumi izpelnījās plašu kritiku, un komponists Zigmars Liepiņš savā Facebook kontā ierakstīja: “Mans pienākums ir brīdināt, ka 14.10. arēnā notiks Nelaikmetīgās rokoperas “Lāčplēsis” uzvedums, kas bija, ir un būs ar izteikti nacionālistisku (ne nacistisku!) un patriotisku saturu jau 35 gadus.”

Šajā ģeopolitiski sarežģītajā laikā, kad latviešu valodas stiprināšana ir būtiska, kad valsts apziņas veidošana ir svarīga, šādi izteikumi nedaudz atgādina spēli ar uguni. Protams, pasaule savā attīstībā iet uz liberālismu, vienādošanos, bet jāsaprot, ka mazām tautām, mazajām valodām šajos apstākļos ir daudz būtiskāk rūpēties par savu pastāvēšanu. Jo mēs redzam, ka latviešu valodai nākas cīnīties ne tikai ar krievu valodu, bet arī ar angļu valodu, kas grib dominēt arvien vairāk, jo bērni jau pirmsskolas laikā nereti labāk runā angliski nekā latviski. Manuprāt, tas būtu kā signāls, ka visos iespējamos veidos ir jāstiprina latviešu valoda mūsu ikdienā, arī publiskajā telpā. Un atkal pārdomu vērts ir kultūras ministres iebildums teiktajam Nacionālajā drošības koncepcijā, ka no 2026. gada 1. janvāra sabiedriskajiem medijiem jābūt bez satura krievu valodā. Latvijas Televīzijā viņa norāda, ka šis datums ir nepamatots, arī intervijā Latvijas Radio viņa pauž, ka sabiedriskajiem medijiem ir jāturpina radīt saturu krievu valodā.

Iespējams, ka tas ir progresīvi, mūsdienīgi, bet caur to kļūst saprotams viņas teiktais par Latvijas valodu, un laikam jau tur tiešām nav domāta tikai latviešu valoda. Ministre daudz runā arī par sabiedrības integrāciju. Un Valsts valodas dienā viens izteikti latvisks citāts: “Integrācija nav kaut kas tāds, kas notiek sporādiski un projektveidīgi, tas ir pamatīgs ikdienas darbs.” Ak, valodiņ, cik pacietīga esi…

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
52

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
50

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
26

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
31

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
32

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
26

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
32
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
35
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
29
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
43
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi