Sestdiena, 13. jūlijs
Vārda dienas: Margrieta, Margarita

Varas kailums iekšpolitikā un ārpolitikā

Druva
23:00
10.05.2007
5

Pēdējo nedēļu laikā ne iekšējās, ne ārējās politikas cienītājiem nav bijis iemesla sūdzēties. Pietiekami dramatiski notikumi risinājās abās sfērās. Tomēr, ja nonākam līdz to izvērtēšanai, pārņem nerealitātes sajūta. Tā vien šķiet, ka notikumus nevar vērtēt no politoloģiskā skatījuma, bet daudz labāk iederētos Viljama Šekspīra, Gerharda Hauptmaņa vai Gunāra Priedes redzējums. Iekšpolitikā aizvadīto mēnesi bija pārņēmusi parakstu vākšanas kampaņa par izmaiņām valsts drošības likumos. Mana neprecīzā izteiksme likumu nosaukumos ir tīša. Lielai daļai Latvijas Republikas pilsoņu maz interesēja šo izmaiņu reāli vai šķietami radītie draudi valstij, jo drošības sfēra, īpaši to tehniskā daļa, ir pietiekami tālu no mūsu līdzpilsoņu absolūtā vairākuma ikdienas interesēm. Tomēr katram bija labi zināma valdības nicinošā attieksme pret Saeimas likumdevējvaras lomu. Rezultāts zināms. 212 tūkstoši Latvijas pilsoņu nobalsoja par referendumu. Vairāk nekā pietiekami referenduma sarīkošanai. Rakstu provinces presei, kuru Saeimas lielie vīri un sievas, par spīti sludinātajai cieņai pret Latvijas lauku vēlētājiem un viņu viedokli, daudz neievēro. Tādēļ mani glābj iespēja ignorēt tik ļoti izslavēto politkorektumu un izteikties atklāti. Valdība, Ministru prezidenta Aigara Kalvīša izskatā, ar putām uz lūpām apgalvo, ka parakstu skaits nav uzskatāms par uzticības balsojumu viņa vadītajam Ministru kabinetam. No formāli juridiskā viedokļa tas tā varētu būt. Bet patiesībā? Es, tāpat kā daudzi, aizgāju un parakstījos par referendumu. Dzirdēju citu tautas nobalsošanas atbalstītāju atziņas. Lielākā daļa, daudz nerunājot par kādiem tur drošības likumiem, skaidri pateica, ka viņu paraksts ir protests pret valdības atklāti patvaļīgo darbību, ignorējot Saeimu un Valsts prezidenti. Lai ko teiktu A.Kalvītis, referenduma pieteikums ir nopietns brīdinājums valdībai. Tautas nobalsošana laikam notikšot jūlijā. Ja tiešām iedzīvotāju vairākums nobalsos pret izslavētajiem un jau atceltajiem drošības likumu grozījumiem, tad, lai ko arī neteiktu Aigars Kalvītis, viņa valdība atradīsies visai labilā stāvoklī. Ārpolitikā uzmanības lokā notikumi Tallinā, kur situāciju uzspridzināja tā saucamā bronzas kareivja pārvietošana no vecpilsētas uz daudz pienācīgāku vietu – karavīru kapiem. Krievijā saceltā histērija lika noprast, ka tēvija briesmās tāpat kā 1941.gadā un notikumi Igaunijas galvaspilsētā bezmaz apdraud Krievijas valstiskuma pamatus, pat ja ne tā, uzskatāmi par mēģinājumu pārskatīt otrā pasaules kara rezultātus. Nedēļas laikā ikviena kaut cik nozīmīga un ar Baltiju tieši vai netieši saistīta valsts izteica atbalstu Igaunijas brīvvalstij. To darīja Somija, ASV, Lietuva. Arī starptautiskās organizācijas – ES un NATO. Vai bija izņēmumi? Diemžēl jā. 3.maijā Saeimas kārtējā plenārsēdē opozīcija ierosināja pieņemt rezolūciju, kura paustu atbalstu Igaunijai. Pēc ilgstošas apspriešanas ar lielākās daļas pozīcijas partiju vairākuma pūlēm jautājums tika veiksmīgi nogremdēts, to nododot ārlietu komitejai. Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš, vērtējot Saeimas 3.maija izrīcību, secinājis: ”Šī būs melnākā diena Latvijas vēsturē kopš 1991.gada!”. Melnākā? Ļoti pieklājīgs izteikums! Es teiktu – traģiskākā! Mūsu politikāņi (politiķa vārdam tur vietas nav!) klaji ignorēja kaimiņvalstī Igaunijā notiekošo, atklāti atteikdamies to atbalstīt cīņā par suverenitātes aizstāvēšanu. To derēs atcerēties, kad būsim līdzīgu problēmu priekšā. Jādomā, ka tad mūsu politiķiem pietiks solīduma neprasīt Igaunijas atbalstu. Neesam pelnījuši! Mēs savas brīvi vēlētas Saeimas veidolā atklāti esam likuši saprast, ka Baltijas valstu vienotība Latvijā uztverama kā tukša frāze. Tomēr esmu godīgs Latvijas Republikas pilsonis. Kā tāds, gribu vai ne, jūtos spiests sekot valstī pastāvošajām tendencēm. Viena no tām – pozitīvisma kampaņa. Tādēļ gribu nobeigt savu domu izklāstu priekpilnā tonī: „Satiekas igaunis un latvietis. Igaunis saka: ”Cik ļoti gan es jūs, latviešus, apskaužu!” Aplaimotais latvietis, priecādamies par savu suverēno Republiku, atjautā: „Par ko?”, gaidīdams glaimojošu vērtējumu. Igaunis atbild: „Jums, latviešiem, ir ļoti paveicies ar saviem dienvidu kaimiņiem – tie ir lemtspējīgi, drosmīgi un atbildīgi par saviem lēmumiem. Kāpēc gan mums, igauņiem, ir tik draņķīgi kaimiņi dienvidos!” Latvietis, smaidot pār visu ģīmi, atbild: „Ak, nelaimīgie! Mums, atšķirībā no jums, tiešām ir paveicies!” ”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
20

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
28

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
35

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Vai pietiek ar sodiem?

10:09
04.07.2024
22

Šogad jūnijā Latvijā reģistrēti vairāk nekā 300 satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti gan vieglie automobiļi, gan smagie transportlīdzekļi, motocikli un velosipēdi. No šiem negadījumiem vairāk nekā 50 bija ar smagām sekām, tajā skaitā ir arī bojāgājušie. Īpaši satraucoša bija pēcjāņu nedēļa. Atceramies, ka 25. un 26.jūnijā visu Latviju pārskanēja ziņas par traģēdijām uz Rīgas – Liepājas […]

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
47

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Seniori ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst par jauniešiem

12:26
01.07.2024
32

Sociālajā jomā strādājošie uzsver, ka mūsdienās, kad sabiedrība noveco, saprotams, ka pastiprināti tiek domāts par senioriem, bet nedrīkst aizmirst arī jauniešus. To saka līdzšinējais novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, norādot, ka būtiska šajā darbā ir arī prevencija, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem. To pieminēja arī Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, vērtējot, […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
20
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi