Pirmdiena, 22. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Valsts prezidentes atbildes

Druva
23:00
12.06.2007
4

Lai atskatītos uz astoņiem prezidentūras gadiem, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pagājušajā nedēļā Rīgas pilī rīkoja preses konferenci Latvijas masu mediju pārstāvjiem un atvadu pieņemšanu Rundāles pilī – valdības, parlamenta, pašvaldību, tiesu, kā arī kultūras, zinātnes un sporta pārstāvjiem. Laimas likteņa dāvana

Preses konferenci Valsts prezidente sāka ar pateicību liktenim un līdzgaitniekiem.

”Nu Rīgas pilī esmu tā ceļa noslēguma posmā, kas sākās kādā karstā jūnija naktī pirms astoņiem gadiem. No tās vasaras man atmiņā palicis siltais laiks un satraukums.

Šodien pēc pietiekami garā, kopēji nostaigātā ceļa man ir tas gods būt pirmajam Valsts prezidentam Latvijas Republikas pastāvēšanas laikā, kam ir bijusi laime un pienākums kalpot divreiz četrus gadus. Tas vien jau daudz ko izsaka par Latvijas Republikas vēsturi un būtību. Ļoti daudzām zemēm Valsts prezidenta tradīcijas ir daudz ilgākas un iesakņotākas. Tie trīs gadi, ko mūsu Satversmes tēvi piešķīra prezidentūrai, man šķiet nepietiekami. Trīs gados prezidents nevar savu vārdu ierakstīt vēsturē. Kopš manas ievēlēšanas prezidenta institūcijai ir atvēlēti četri darba gadi. Tas man šķiet minimums, lai cilvēks varētu sevi pierādīt un parādīt tās spējas, kas virza uz mērķu piepildīšanos.

Paraugoties atpakaļ, pirmais, ko gribu uzsvērt, ka ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā uzskatīju par Laimas dāvanu. Tā bija neredzēta izdevība – pasaulē aizgājušam bēgļu bērnam, kuram neviens neprasīja, vai grib doties projām no mājām, vai ne. Man liktenis bija lēmis lielu daļu sava mūža pavadīt ārpus Latvijas dažādās zemēs un kontinentos, līdz bija iespēja atgriezties dzimtenē. Es visu laiku esmu dzīvojusi ar domu un pārliecību sirdī, ka Latvijai ir jābūt brīvai, Latvijai ir tiesības būt brīvai un kādu dienu tas notiks. Tomēr es dzīvoju bez pārliecības, ka tas notiks mana mūža laikā, bez pārliecības, ka man lemts jebkad tiešā ceļā, pašā Latvijā, Latvijas iestādē strādāt kā normālā valstī, Latvijas dzīvē būt klāt ne tikai pa gabalu. Paralēli savai profesionālajai darbībai, kuru arī uztvēru ļoti nopietni, vienmēr esmu bijusi saistīta ar pasaules latviešu sabiedrību, dzīvojusi ar domu, kas ir Latvija un demokrātija, kas ir latviskums, kura dēļ tieši Latvijai jāatgūst brīvība. Vienmēr esmu zinājusi, kamdēļ latviešu tauta pelnījusi būt neatkarīga. Tās bijušas mana mūža galvenās tēmas, un tās palika arī prezidentūras galvenās tēmas. Protams, prezidentes gaitās manās rokās ir bijuši daudz plašāki instrumenti, nekā visā aktīvajā trimdinieces laikā. Esmu pateicīga visiem tiem cilvēkiem, kas institucionāli, dažādu organizāciju, profesionāli, kā tas ir ar žurnālistiem, gan gluži privāti vai nevalstisko organizāciju ietvaros bijuši mani līdzgaitnieki, partneri, atbalstītāji, oponenti. Visi tie, ar kuriem ceļš no-staigāts kopā. Es vēlos pateikties visiem, ar kuriem man bijusi tā laime, prieks un privilēģija tikties. Šie gadi ir bijuši skaisti, interesanti, nevienu minūti garlaicīgi. Mums ir izveidota arī pietiekami laba Valsts prezidenta mājas lapa, kurā var ieskatīties un visu uzzināt”.

Apsveicams lokālpatriotisms

Uz jautājumu, kā Valsts prezidente pēc daudzkārtējas viesošanās visos Latvijas novados raksturotu savus tautiešus un kādas pamanījusi atšķirības, viņa teica: ” Katrā vietā, kur esmu bijusi, sastapos ar lokālpatriotismu. To uzskatu par labu lietu, jo katram cilvēkam jābūt lepnam par sevi, savu ģimeni, māju un pagastu. Ja nebūs tāda lepnuma, tad nebūs arī vēlmes, drosmes un spēka apkārtni pilnveidot un padarīt pievilcīgāku. Visur, kur viesojos, esmu atgādinājusi: ”Jūs esat savā vietā. Tur, kur jūs dzīvojat, tur ir Latvijas naba, Latvijas centrs.”

Kurzemnieki mīl par sevi stāstīt anekdotes, ar ko viņi atšķiras no citiem. Latgalieši mīl, ka tiek novērtētas viņu īpatnības un tikumi. Zemgale, diemžēl, vairs nav tā lepnā un bagātā ar lielsaimniecībām, jo padomju gados diezgan cietusi. Taču zemgalieši, jo īpaši pilsētās, savu vēsturiski mantoto lepnumu cenšas atjaunot. Vidzemnieki tautas atmodas laikmetā ir bijuši līderi, sākot ar Cimzes semināra dalībniekiem līdz pat Piebalgas audējām. Mūsdienās vidzemnieki šādas pozīcijas centušies saglabāt. Reģionālās atšķirības, īpatnības – man tā šķiet vērtība kā pagastam, novadam un reģionam, tā Latvijai. Tā ir vērtība arī pasaulei – pieķeršanās savai zemei, savai lietai. Tas ir simpātiski un nav saistāms ar neiecietību vai šovinismu. Pieķeršanās dod spējas iet pāri savai individuālai dzīvei – cienīt iepriekšējās paaudzes un viņu tikumus.” Neveiksmes un nākotnes nodomi

Jautāta par prezidentūras laikā nesasniegto, V.Vīķe – Freiberga vispirms runāja par Krimināllikumu, kurš pagaidām vēl nav tāds, kādu viņa to gribētu redzēt. ”Man nav izdevies panākt, lai cietumos īslaicīgās aizturēšanas izolatori būtu starptautiskā līmenī. Daudziem par sašutumu esmu centusies panākt, lai cietumniekus netur zvērīgos apstākļos. Esmu redzējusi, cik nepiemērotos apstākļos pirmstiesas laikā, kas var ilgt pat divus gadus, tiek turēti nepilngadīgie.

Man nav izdevies panākt aktīvāku preventīvo darbu narkotiku izplatības apkarošanā, arī panākt tādus rezultātus, ko gribētu redzēt, diemžēl. Mums nav izdevies valsts mērogā panākt alkohola apkarošanu. Ilgi par to esmu runājusi, ka mūsu valsts dēļ tā cieš neizmērojumus zaudējumus.

Taču visiem, kas uz Latviju raugās ārkārtīgi kritiski, esmu sacījusi, ka mēs progresējam, un tas ir pats svarīgākais.”

Stāstot par nodomiem pēc Valsts prezidentes pilnvaru nolikšanas, Vaira Vīķe-Freiberga sacīja, ka uz mutes nekad nav kritusi un, ja vien būs tāda iespēja, labprāt izteiksies par iekšpolitiskiem un starptautiskiem notikumiem. Par savu iespējamo aktīvo dalību Latvijas politikā prezidente teica, ka viņai prātā nav nācis atteikties no savām pilsoņa tiesībām, kas ikvienam dod iespēju būt aktīvam politiskajā dzīvē. Atklājot savas ģimenes plānus, prezidente sacīja, ka ir nodoms iegādāties īpašumu laukos: ”Katrs latvietis vēlas tikt ārā no pilsētas, būt tuvāk pie dabas. Mana tēva mājas Dolē ir zem Rīgas HES ūdeņiem, bet mātes mājas saistās ar ļoti sāpīgiem notikumiem, tādēļ vēlamies iegādāties īpašumu kādā citā klusā vietā.” Fakti: Vaira Vīķe- Freiberga prezidentūras laikā * Nodevusi Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 36 likumus * Nākusi klajā ar 10 likumdošanas iniciatīvām * Vienreiz apstādinājusi likuma publicēšanu uz 2 mēnešiem * Nominējusi 5 Ministru prezidentus * Izveidojusi ar Ministru prezidenta līdzparakstu 4 akadēmiskas komisijas * Mudinājusi īstenot tiesu sistēmas reformu * Panākusi plašas debates Eiropā par Eiropas vēsturi pēc II pasaules kara * Saņēmusi 8714 apžēlošanas lūgumus, apžēlojusi 202 personas * Rīkojusi 60 ārvalstu prezidentu vizītes, tai skaitā NATO samita laikā * 29 valsts vizītēs prezidentei līdzi bijuši 842 uzņēmumu 1064 pārstāvji * No iedzīvotājiem saņēmusi 3118 vēstules

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
42
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
42

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
39

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
24
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
17
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
23
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
30
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi