Piektdiena, 12. decembris
Vārda dienas: Otīlija, Iveta

Valsts iznīcināšana

Sallija Benfelde
16:38
10.03.2022
47

Cilvēki priecājas par uzkritušo sniegu, jo to var savākt, izkausēt un tā tikt pie ūdens, lai padzertos. Sešgadīga meitenīte iet bojā no atūdeņošanās, ūdens trūkuma.

Arī pārtikas, medikamentu, elektrības un siltuma Mariupolē, ielenktajā Ukrainas pilsētā, nav. Visā Ukrainā ūdens, pārtikas, medikamentu, siltuma un elektrības pēc ukraiņu sniegtajiem datiem trūkst vai vispār nav aptuveni 900 apdzīvotās vietās. Okupantu armija nespēja iekarot Ukrainu, tad ķeras pie diennaktīm ilgas bombardēšanas, artilērijas apšaudēm, mīnmetējiem, pārvēršot pilsētas drupās un aplencot, lai nebūtu iespējamas nekādas piegādes. Koncentrācijas nometnes Putina stilā. Un ir skaidrs, ka Putina režīmam cilvēks nav vērtība. Nav svarīgi, kāda ir etniskā izcelsme, tautība, reliģiskā pārliecība vai pilsonība. Piemēram, Harkivā, kuru cenšas “noslaucīt no zemes virsas”, 25% iedzīvotāju ir krievu tautības. Cilvēki šī režīma acīs ir tikai “lielgabala gaļa”, masa, kuru var vai nevar izmantot savu mērķu sasniegšanai. Arī tad, ja tā ir noderīga “masa”, to var iznīcināt jebkurā brīdī, kad sāk traucēt vai ir padarījusi savu darbu.

Putina režīms neievēro un negrasās ievērot nekādas vienošanās, līgumus vai konvencijas. Tas ir tikai aizsegs, ko var izmantot, ja kādā brīdī tas ir izdevīgi, bet, ja kaut kas patiešām tiek ievērots, tas Putina izpratnē ir pat vājuma pazīme. Piemēram, Budapeštas memorands. Krievija to parakstīja 1994. gadā, un tas nozīmē: ja Ukraina pārtrauks būt kodollielvalsts un izvedīs no savas teritorijas kaujas kodolgalviņas, tad Krievija apņemas ievērot Ukrai­nas suverenitāti un teritoriālo nedalāmību. Ukraina to izdarīja, bet Krievija šo memorandu pārkāpa jau 2014. gadā, kad sagrāba Krimu. Jau minēju Harkivu. Cits piemērs: svētdienas, 6. marta, rītā notika iedzīvotāju evakuācija no Irpeņas, pilsētas, kas atrodas astoņus kilometrus no Kijevas. Krievijas armija sāka evakuēto apšaudi, bojā gāja vairāki cilvēki, to skaitā divi bērni, vairāki tika arī ievainoti. Vēlāk pilsētu okupēja.

Mariupolē, pilsētā Ukrainas dienvidaustrumos pie Azovas jūras ar aptuveni 450 tūkstošiem iedzīvotāju, ir humānā katastrofa. Jau piecas dienas pilsēta ir ielenkta, gandrīz bez pārtraukuma tiek bombardēta, apšaudīta ar raķetēm, mīnmetējiem, smago artilēriju. Pilsētā nav apkures, elektrības, ūdens, pārtikas un medikamentu. Jau piecas dienas iedzīvotāji slēpjas pagrabos un patvertnēs, dzīvojamie rajoni pamazām pārvēršas drupās. Saslimušajiem un ievainotajiem nav iespējams sniegt nekādu palīdzību. Ar lielām pūlēm tika panākta vienošanās, ka 5. martā tiks izveidots t.s. “zaļais koridors” jeb klusuma zona, lai varētu evakuēt iedzīvotājus, piegādāt pilsētai ūdeni, pārtiku un medikamentus. Pēc pusstundas klusums tika pārtraukts, sākās smaga apšaude. Naktī no 5. uz 6. martu Mariupoles mērs Vadims Boičenko sociālajos tīklos izplatīja izmisīgu palīgā saucienu visām valstīm: “Es kliedzu, es lūdzos – palīdziet! Palīdziet glābt Mariu­poles iedzīvotājus, dodiet iespēju izvest no pilsētas bērnus, sievietes, sirmgalvjus!”

6. marta rītā līdzīgs palīgā sau­ciens atskanēja no Čerņihovas, pilsētas Ukrainas ziemeļos, 140 km no Kijevas. Pilsētas mērs Vladislavs Atrošenko stāsta, ka pēc masīvas apšaudes pilsētā ir milzīgi postījumi, to vairs nevar pazīt. Mērs sacīja, ka Krievijas okupanti acīmredzot grib pārspēt pat fašistus un viņiem tas ir izdevies.

Čerņihova ir desmit visvairāk no bombardēšanas cietušo Eiropas pilsētu sarakstā 1941. gadā.

Protams, pēc klusuma neievērošanas Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Krievijas puse visu ir ievērojusi un nodrošinājusi, ka evakuējamo kolonnas apšaudījuši ukraiņi paši.

Bojā gājušo civiliedzīvotāju, to skaitā bērnu, kopējais skaits nav zināms, jo daudzi joprojām vēl atrodas zem sagrauto pilsētu drupām, bet tie varētu būt tūkstoši. Desmitās kara dienas, 5. marta, rītā oficiāli bija zināms, ka šajā karā ir ievainoti 840 bērni, bet tie joprojām ir aptuveni dati. Kara 10 dienās Ukrainā uzlidojumos un apšaudēs ir cietušas vai sagrautas 34 slimnīcas un 202 skolas.

Krievijas armija darbojas pēc savas senās taktikas: iznīcināt pilsētas, pārvērst tās drupās, liedzot iedzīvotājiem pārtiku, medicīnisko palīdzību un aprūpi, un tad ieņemt drupas. Kā publiski jau pau­duši gados vecākie Ukrainas iedzīvotāji – tā ir kā Ļeņingradas blokāde Otrā pasaules kara laikā.
Ukrainas iedzīvotāju varonība un drosme ir atsevišķs stāsts, to var tikai apbrīnot.

Tirgus finanšu analītiķi prognozē, ka pēc masīvajām sankcijām pret Krieviju un pasaules visu nozaru vadošo kompāniju aiziešanas no Krievijas šogad otrajā ceturksnī Krievijas ekonomika zaudēs vismaz 35 procentus. Jau tagad Krievija ir izdevusi rīkojumu normēt pirmās nepieciešamības pārtikas preces.
Vai tas apstādinās Krieviju?

Maz ticams, tas, manuprāt, var tikai palēnināt Putina režīma plānu īstenošanu, tam netrūkst “lielgabala gaļas”, ko sūtīt karā, un tai joprojām ir kodolpoga. Vai Putinam ir vai nav klīniska garīgo traucējumu diagnoze, lai spriež ārsti un psihiatri un politkorektus apzīmējumus lai izvēlas civilizēto valstu politiķi. Austrumeiropas, it sevišķi Baltijas valstu un Polijas, iedzīvotājiem secinājumi ir vienkārši un skaidri: Putins nav cilvēks, viņš ir sociāls psihopāts, paranoiķis un bandīts, kara noziedznieks.

Cerēt uz to, ka iedzīvotāji sarīkos “krievu Maidanu”, manuprāt, nav pamata. Turklāt Krievijā tiek bloķēti un aizliegti jebkādi neatkarīgi informācijas avoti, ieskaitot Twitter un YouTube. Par karā kritušajiem patiesību Krievijas iedzīvotāji tik drīz neuzzinās, jo Krievijas Aizsardzības ministrija devusi rīkojumu karavīriem, kas piedalās uzbrukumā Ukrainai, atņemt personu apliecinošos dokumentus un personīgos žetonus. Dokumentā izteikta arī prasība “visīsākajā laikā” nokārtot kritušo līķu izvešanu, to veicot slepus naktī arī uz Baltkrieviju, vai, ja līķus nav iespējams izvest, tie iznīcināmi uz vietas.

Karu vismaz uz laiku varētu apturēt Ukrainas gaisa telpas kontrole, kuru īstenot spētu tikai ASV, bet tas savukārt nozīmētu, ka Krievija uzsāk karu ar NATO, bet tas tad ir Trešais pasaules karš. Protams, NATO no tā vēlas izvairīties. Par to, ka Putins patur prātā kaut kādas iespējas manipulēt ar kodoldraudiem, manuprāt, liecina Černobiļas AES teritorijas ieņemšana, kurā glabājas kodolatkritumi, un Zaporožjes AES teritorijas okupācija. Zaporožjes AES ir otra lielākā Eiropā un viena no desmit lielākajām atomelektrostacijām pasaulē. Tai ir augsta aizsardzība, tā var izturēt, pat ja uz tās nokrīt lidmašīna. Bet šo teritoriju kontrole noteikti iecerēta kā šantāžas iespēja, varbūt pat kā iespēja tās izmantot kā radioaktivitātes avotu.

Karu pilnībā apstādināt, manuprāt, varētu tikai vai nu apvērsums pašā Kremlī, vai diktatora aiziešana citā saulē. Palikušie līdzgaitnieki, visticamāk, nodarbosies ar varas pārdalīšanu un pārņemšanu. Oficiāli neapstiprinātas ziņas vēsta, ka Putins uzturas bunkurā Urālos.

Sestdien Rīgā notika liels protesta mītiņš pret karu Ukrainā. Domāju, ka mums visiem, lai kurā valstī vai kontinentā dzīvojam, ir vērts atcerēties bērnu ārstes, latvietes un ukraiņa meitas Danas Isarovas mītiņā sacīto: “Jūs neesat piliens okeānā. Jūs esat okeāns. Jūs jau esat cunami, kurā noslīks Putina režīms!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
28

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
31

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Saldējums pret galvassāpēm

11:55
06.12.2025
25

Izklausās lielisks attaisnojums saldējuma lietošanai. Un regulārai – jo vairāk. Taču nopietni par nenopietno – šāds saldējums tik tiešām esot ieviests, lai arī cik savādi un pat smieklīgi tas neizklausītos. Nu jau vairāk nekā gadsimtu iznākošā zinātnes žurnāla “ScienceNews” sociālā medija vietnē “Facebook” publiskotā ziņa liecina – kāds Nīderlandes aptieku tīkls piedāvājis neparastu sadarbības projektu […]

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
38

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
28
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
38

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
32
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
36
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
34
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
43
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
33
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi