Otrdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs

Valdība šturmē, ražotājs ceļ cenas un zemnieks zaudē

Druva
23:00
17.05.2007
15

SIA “Priekuļu mašīnu stacija” direktors, lauksaimnieks

Lauksaimnieki tikko pieteikušies Eiropas Savienības platībmaksājumiem. Pēc neilga laika būs pieejami citi atbalsta veidi, arī līdzekļi investīcijām. Kā tos administrēs, kādu labumu tie dos saņēmējiem? Līdzšinējā pieredze liecina, ka valsts izvēlas vienkāršot līdzekļu administrēšanu, ne cenšas panākt, lai nauda dotu iespējami lielāku atdevi lauksaimniecībā.

Pēdējos divos gados investīcijām paredzēto Eiropas un Latvijas līdzekļu piešķiršanas kārtība kropļojusi tirgu, nepamatoti paaugstinot preču un pakalpojumu cenu, līdz ar to zaudētāji ir atbalsta saņēmēji. Kad lauksaimnieki varēja pretendēt uz pirmās Briseles programmas – SAPARD – naudu, kad līdztekus bija arī nacionālais finansējums modernizācijai, atbalsts aptvēra plašu pakalpojumu un preču klāstu, to varēja saņemt visu gadu. Bet, kad pagājušajā gadā sākās ES atbalsts ieguldījumiem piena lopkopības attīstībai, piena ieguves modernizācijai, parādījās divas negatīvas tendences. Vispirms naudu iedeva ļoti šauram atbalsta veidam – slaukšanas un dzesēšanas iekārtām. Pieprasījums pēc tām īsā laikā pieauga ārkārtīgi, iekārtas pieprasīja desmit reizes vairāk nekā parasti. Ar to nespēja tikt galā ne ražotāji, ne piegādātāji. Lētākas slaukšanas iekārtas ražoja Latvijā, Rēzeknes uzņēmums “Larta 1”. Viņu produkciju visvairāk iegādājās mazo ganāmpulku saimnieki. Lai saņemtu pasūtījumu no Rēzeknes, rindā bija jāgaida pat sešus, septiņus mēnešus. Uzņēmums sāka paaugstināt cenas. Pagājušā gada beigās tās sāka pietuvoties “De Laval” ražojumu cenām. Taču katrs piena ražotājs zina, cik atšķirīgas nišas ieņem abas rūpnīcas. “De Laval” orientējas uz augstu kvalitāti un atbilstošu cenu, “Larta” ražoja galvenokārt mazām saimniecībām nepieciešamo par cenām, kas nelielajiem saimniekiem ir pa kabatai. Tomēr rēzekniešu cenas auga, pienāca brīdis, kad mazie zemnieki sāka pārmaksāt, par savu naudu neiegūstot atbilstošu kvalitāti un, protams, arī ieguvumus savai saimniekošanai.

Beigu beigās cieta ne tikai pircēji, bet arī uzņēmums. “Larta 1” pārprofilēja ražošanu lielajiem izstrādājumiem, pārtraucot ražot specifiskas rezerves daļas, kas bija vienmēr bijušas pieprasītas. Cenas precei paaugstināja un nenolaida, kvalitāti uzlabot nevarēja. Kad beidzās šturme, pieprasījums strauji apsīka, veidojās uzkrājumi, kuri nav vajadzīgi, bet iepriekšējo sortimentu – mazāk izdevīgas rezerves daļas – atsākt ražot bija grūti. Bet deficītu tirgus necieš. Rezerves daļas ievedam no Polijas, tās var pielāgot Rēzeknes iekārtām. Un arī šis tirgus mūsējiem aizveras.

Iekārtas nav prece, kuru ražo un gulda noliktavās, tās jāpasūta gadu iepriekš. Ja rodas straujš pieprasījuma kāpums, tas neglābjami saistās ar cenas paaugstināšanu. Varbūt kāds teiks: “Tirgotājam taču labi, gūst strauju peļņu!” Taču saprātīgs pārdevējs zina, ka perspektīvā nepamatota cenu celšanās, noieta strauja palielināšanās, nesaprātīga līdzekļu ieguldīšana ir viņa zaudējumi nākotnē. Mūsdienīgs tirgotājs ir ieinteresēts rūpēties par klientiem, piedāvājot viņiem variantus, kas saimniecībai izdevīgi un nodrošina attīstību, pastāvēšanu ilgākā laikā. Dīleris, kurš grib strādāt ilgtermiņā, centīsies gādāt, lai viņa pircēji nebankrotētu, lai turpinātu ražošanu arī pēc pieciem un desmit gadiem. Jo tā taču ir arī tirgotāju nākotne.

Arī piena lopkopības attīstības atbalsta programmas nebija sakārtotas pārdomāti. Vispirms fermās straujā tempā ielika slaukšanas vadu, pēc tam tikpat strauji nāca līdzekļi piena māju renovācijai. Iegādātos piena dzesētājus un slaukšanas iekārtu pievadus nācās pārvietot, lauzt sienas. Nu, viss tika darīts no otra gala!

Mazajiem saimniekiem gandrīz nepieejamas bija nacionālās subsīdijas modernizācijai, kurām varēja pieteikties pavasarī. Programma darbojas nepilnus divus mēnešus. Kas paguva nokārtot dokumentus, ķēra, ko varēja saķert. Bet lielākai daļai nauda aizgāja gar degunu, nepaguva pieteikties. Īsais termiņš darīja arī savu otru slikto darbu – mākslīgi paaugstinājās cenas konkrētajai tehnikai. Lauksaimniekiem jau tas nav jaunums, kā parādās kāds atbalsta veids, tā tai preču grupai nesamērīgi aug cenas.

Daudz labāka pieredze ir Lietuvā, kur visas piena lopkopības atbalsta programmas bija pieejamas vienlaikus ilgākā periodā. Tur tehnikas un iekārtu cenas nesakāpj griestos, jo attīstība notiek pakāpeniski, ne lēcienveidīgi.

Manuprāt, nav lietderīgi atbalsta programmas atvērt uz īsu laiku ļoti konkrētam pasākumam. Varbūt tā ir vieglāk ierēdņiem, bet ne lauksaimniekiem, kuri beigās ir zaudētāji. Domāju arī, ka vajadzētu ļaut zemniekam finansējumu izmantot elastīgāk. Varbūt piena lopkopības attīstībai nevajag mēslu krātuvi, bet pārsēt zālājus? Pierakstījusi Andra Gaņģe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Nav informācijas, un tiek pazaudēts laiks

16:12
13.07.2025
19

Lietus līst, pēc pāris stundām brīvdabas koncerts. Notiks ārā vai tomēr telpās? Meklēju atbildi tur, kur ir viss – internetā. Neatrodu. Jautāju vacapa biedriem, arī nezina. Atliek vien vilkt lietusmēteli un doties. Nav jau liels un smags, ja    nevajadzēs, varēs ielikt somā. Smidzina, un, pirms tuvojos koncertvietai, vēl ieskatos rīkotāju feisbukā. Tur ziņa, ka […]

Vadītājs – tālredzīgais svētku režisors

16:11
12.07.2025
30

Skolēnu ģimenēm jūlijs ir īpašs – tas ir laiks, kad daudzi svin izlaidumus, sniedz dokumentus nākamajā izglītības iestādē, un šogad arī notiek Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Tas ir ne tikai svētku, bet arī atbildības laiks, kurā redzami ne tikai bērni, bet arī skolu un kolektīvu vadītāji. Lai gan svētki vieni, sajūtas ir ļoti […]

Nu tā, ka mute paliek vaļā

16:10
12.07.2025
1062

Šī nedēļa laikam ir vienīgā, kad es gribētu, lai esmu rīdziniece, jo tur notiek XIII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki (LSJDDS). Citās reizēs man galvaspilsētas apmeklējums nav iedomājams bez stresa un iedzīvošanās galvassāpēs. Bet šonedēļ jau no atskaņām vien, kas saklausāmas televīzijas pārraidēs par notikumiem Rīgā, no foto­grāfijām dažādos ziņu kanālos, sociālajos tīklos rodas […]

Garda atzīmējamā diena

21:08
09.07.2025
25

7.jūlijā, varēja svinēt Pasaules šokolādes dienu. Pasaules šokolādes diena, kas iedibināta 2009. gadā, iezīmē šī visnotaļ populārā, varētu sacīt, pat ikoniskā deserta ienākšanas gadadienu Eiropā 1550. gadā. Šajā datumā saldumu veikali un vietējie piegādātāji izliek pārdošanā iecienītākās preces, lai ikviens, gan jauns, gan vecs, varētu no tās baudīt kā našķi. Te gan nākas aizdomāties, jo, […]

Tradīciju mūsdienīgums

21:06
08.07.2025
28

Tiem, kuri seko līdzi, kā Rīgā lielajos svētkos savu varējumu mūzikā un dejā parāda bērni un jaunieši no lielām un mazām Latvijas vietām, noteikti ir kāds pasākums, ko gribas skatīt klātienē, vai tas būtu koru konkursa fināls, lielkoncerts Daugavas stadionā, noslēguma koncerts Mežaparkā, gājiens vai vēl kāds cits no daudzajiem pasākumiem. Daļa dejotāju šogad svētkus […]

Ticēt, neticēt? Ticēt!

10:10
06.07.2025
46

Lielajos un skaļajos informācijas plūdos saausījos, ka notiek kaut kas patiešām labs un cerīgs: Latvijā ir nodibināta biedrība “Tiesiskums”, kas izveidojusi tāda paša nosaukuma portālu, aicinot ikvienu Latvijas iedzīvotāju vai uzņēmumu tur reģistrēties “prettiesiski iekasētās obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atgūšanai”. Biedrībā apvienojušies augsti kvalificēti un labi pazīstami advokāti kopā ar domubiedriem, kas iedzīvotājiem visas darbības […]

Tautas balss

Ātri un teicami

16:14
13.07.2025
15
Sandra Kalniņa raksta:

“Vaives pagastā pašvaldības autoceļa Veismaņmuiža-Kalējiņi-Ziemeļi posmam veikta apauguma novākšana, seguma virskārtas atjaunošana, greiderēšana, kā arī citi uzturēšanas darbi. Par to vēlos izteikt pateicību Cēsu novada pašvaldībai, kā arī faktiskajiem darbu veicējiem (diemžēl nezinu uzņēmuma nosaukumu, darbinieku vārdus, uzvārdus) par kvalitatīvi, ātri paveikto darbu! Šis ieguldījums minētā ceļa uzturēšanā ir ārkārtīgi patīkams pārsteigums un zīme, ka […]

Neskaidrības un jautājumi

16:12
12.07.2025
27
E. raksta:

“Kā rīkoties, ja mani četri bērni manā 60.jubilejā katrs uzdāvinās 200 eiro, lai varu aizbraukt ceļojumā? Ja pieņems jauno ienākumu deklarēšanas kārtību, tad man būs jāpierāda, kur to naudu ņēmu. Pierādīt jau varu, tikai iedomājos, cik daudz būs dažādu gadījumu, kad tādas un līdzīgas summas cilvēks gribēs ieskaitīt savā bankā. Un tad katrs būs jākontrolē. […]

Kailgliemežiem patīk nepļautas vietas

21:09
09.07.2025
39
Cēsniece raksta:

“Tagad saka, ka zāli pirmo reizi var pļaut jūlija vidū vai pat vēlāk, lai izsējas savvaļas augu sēklas. Tas ir lieliski, taču ir cita nelaime. Kur zāle augsta, labvēlīga vairošanās Spānijas kailgliemežiem, īpaši jau šajā slapjajā vasarā. Tā laba doma pārvēršas par sliktu dabai un videi. Manuprāt, šovasar ar zāles pļaušanu pilsētā, piepilsētā un ciemu […]

Tūlīt pēc saullēkta pamodina zāles pļāvējs

12:13
06.07.2025
45
A. raksta:

“Nepatīkami, ja brīvdienu rītos modina zāles pļāvēja vai cita ārtelpas kopšanas tehnika. Dažviet to sāk darbināt jau no rīta septiņos un pat agrāk. Negribu mest akmeni tikai tiem, kas aprūpē pašvaldības teritorijas, arī privātmāju saim­nieki nereti sāk darbu rīta agrumā, nepadomājot, ka daudzi vēl bauda rīta miegu. Varbūt varētu izdot kādus noteikumus, no cikiem brīvdienu […]

Kravas auto atstāj dubļus

10:12
05.07.2025
26
Lasītāja raksta:

“Cēsīs notiek lieli ielu remonti un citi būvniecības un zemes darbi. Tas labi, bet lielās kravas mašīnas mēdz uz brauktuves atstāt lielus dubļus. Tad nu citi nošķiež mašīnas, bet sausā laikā ceļas lieli putekļi. Šajā jautājumā gribētu lielāku kārtību,” pauda lasītāja, kas Cēsīs dzīvo Saulrītu pusē.

Sludinājumi