Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs

Valdība šturmē, ražotājs ceļ cenas un zemnieks zaudē

Druva
23:00
17.05.2007
7

SIA “Priekuļu mašīnu stacija” direktors, lauksaimnieks

Lauksaimnieki tikko pieteikušies Eiropas Savienības platībmaksājumiem. Pēc neilga laika būs pieejami citi atbalsta veidi, arī līdzekļi investīcijām. Kā tos administrēs, kādu labumu tie dos saņēmējiem? Līdzšinējā pieredze liecina, ka valsts izvēlas vienkāršot līdzekļu administrēšanu, ne cenšas panākt, lai nauda dotu iespējami lielāku atdevi lauksaimniecībā.

Pēdējos divos gados investīcijām paredzēto Eiropas un Latvijas līdzekļu piešķiršanas kārtība kropļojusi tirgu, nepamatoti paaugstinot preču un pakalpojumu cenu, līdz ar to zaudētāji ir atbalsta saņēmēji. Kad lauksaimnieki varēja pretendēt uz pirmās Briseles programmas – SAPARD – naudu, kad līdztekus bija arī nacionālais finansējums modernizācijai, atbalsts aptvēra plašu pakalpojumu un preču klāstu, to varēja saņemt visu gadu. Bet, kad pagājušajā gadā sākās ES atbalsts ieguldījumiem piena lopkopības attīstībai, piena ieguves modernizācijai, parādījās divas negatīvas tendences. Vispirms naudu iedeva ļoti šauram atbalsta veidam – slaukšanas un dzesēšanas iekārtām. Pieprasījums pēc tām īsā laikā pieauga ārkārtīgi, iekārtas pieprasīja desmit reizes vairāk nekā parasti. Ar to nespēja tikt galā ne ražotāji, ne piegādātāji. Lētākas slaukšanas iekārtas ražoja Latvijā, Rēzeknes uzņēmums “Larta 1”. Viņu produkciju visvairāk iegādājās mazo ganāmpulku saimnieki. Lai saņemtu pasūtījumu no Rēzeknes, rindā bija jāgaida pat sešus, septiņus mēnešus. Uzņēmums sāka paaugstināt cenas. Pagājušā gada beigās tās sāka pietuvoties “De Laval” ražojumu cenām. Taču katrs piena ražotājs zina, cik atšķirīgas nišas ieņem abas rūpnīcas. “De Laval” orientējas uz augstu kvalitāti un atbilstošu cenu, “Larta” ražoja galvenokārt mazām saimniecībām nepieciešamo par cenām, kas nelielajiem saimniekiem ir pa kabatai. Tomēr rēzekniešu cenas auga, pienāca brīdis, kad mazie zemnieki sāka pārmaksāt, par savu naudu neiegūstot atbilstošu kvalitāti un, protams, arī ieguvumus savai saimniekošanai.

Beigu beigās cieta ne tikai pircēji, bet arī uzņēmums. “Larta 1” pārprofilēja ražošanu lielajiem izstrādājumiem, pārtraucot ražot specifiskas rezerves daļas, kas bija vienmēr bijušas pieprasītas. Cenas precei paaugstināja un nenolaida, kvalitāti uzlabot nevarēja. Kad beidzās šturme, pieprasījums strauji apsīka, veidojās uzkrājumi, kuri nav vajadzīgi, bet iepriekšējo sortimentu – mazāk izdevīgas rezerves daļas – atsākt ražot bija grūti. Bet deficītu tirgus necieš. Rezerves daļas ievedam no Polijas, tās var pielāgot Rēzeknes iekārtām. Un arī šis tirgus mūsējiem aizveras.

Iekārtas nav prece, kuru ražo un gulda noliktavās, tās jāpasūta gadu iepriekš. Ja rodas straujš pieprasījuma kāpums, tas neglābjami saistās ar cenas paaugstināšanu. Varbūt kāds teiks: “Tirgotājam taču labi, gūst strauju peļņu!” Taču saprātīgs pārdevējs zina, ka perspektīvā nepamatota cenu celšanās, noieta strauja palielināšanās, nesaprātīga līdzekļu ieguldīšana ir viņa zaudējumi nākotnē. Mūsdienīgs tirgotājs ir ieinteresēts rūpēties par klientiem, piedāvājot viņiem variantus, kas saimniecībai izdevīgi un nodrošina attīstību, pastāvēšanu ilgākā laikā. Dīleris, kurš grib strādāt ilgtermiņā, centīsies gādāt, lai viņa pircēji nebankrotētu, lai turpinātu ražošanu arī pēc pieciem un desmit gadiem. Jo tā taču ir arī tirgotāju nākotne.

Arī piena lopkopības attīstības atbalsta programmas nebija sakārtotas pārdomāti. Vispirms fermās straujā tempā ielika slaukšanas vadu, pēc tam tikpat strauji nāca līdzekļi piena māju renovācijai. Iegādātos piena dzesētājus un slaukšanas iekārtu pievadus nācās pārvietot, lauzt sienas. Nu, viss tika darīts no otra gala!

Mazajiem saimniekiem gandrīz nepieejamas bija nacionālās subsīdijas modernizācijai, kurām varēja pieteikties pavasarī. Programma darbojas nepilnus divus mēnešus. Kas paguva nokārtot dokumentus, ķēra, ko varēja saķert. Bet lielākai daļai nauda aizgāja gar degunu, nepaguva pieteikties. Īsais termiņš darīja arī savu otru slikto darbu – mākslīgi paaugstinājās cenas konkrētajai tehnikai. Lauksaimniekiem jau tas nav jaunums, kā parādās kāds atbalsta veids, tā tai preču grupai nesamērīgi aug cenas.

Daudz labāka pieredze ir Lietuvā, kur visas piena lopkopības atbalsta programmas bija pieejamas vienlaikus ilgākā periodā. Tur tehnikas un iekārtu cenas nesakāpj griestos, jo attīstība notiek pakāpeniski, ne lēcienveidīgi.

Manuprāt, nav lietderīgi atbalsta programmas atvērt uz īsu laiku ļoti konkrētam pasākumam. Varbūt tā ir vieglāk ierēdņiem, bet ne lauksaimniekiem, kuri beigās ir zaudētāji. Domāju arī, ka vajadzētu ļaut zemniekam finansējumu izmantot elastīgāk. Varbūt piena lopkopības attīstībai nevajag mēslu krātuvi, bet pārsēt zālājus? Pierakstījusi Andra Gaņģe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
24

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
29

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
38

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Vai pietiek ar sodiem?

10:09
04.07.2024
24

Šogad jūnijā Latvijā reģistrēti vairāk nekā 300 satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti gan vieglie automobiļi, gan smagie transportlīdzekļi, motocikli un velosipēdi. No šiem negadījumiem vairāk nekā 50 bija ar smagām sekām, tajā skaitā ir arī bojāgājušie. Īpaši satraucoša bija pēcjāņu nedēļa. Atceramies, ka 25. un 26.jūnijā visu Latviju pārskanēja ziņas par traģēdijām uz Rīgas – Liepājas […]

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
50

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Seniori ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst par jauniešiem

12:26
01.07.2024
32

Sociālajā jomā strādājošie uzsver, ka mūsdienās, kad sabiedrība noveco, saprotams, ka pastiprināti tiek domāts par senioriem, bet nedrīkst aizmirst arī jauniešus. To saka līdzšinējais novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, norādot, ka būtiska šajā darbā ir arī prevencija, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem. To pieminēja arī Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, vērtējot, […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
26
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
30
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi