Sestdiena, 7. septembris
Vārda dienas: Regīna, Ermīns

Vajadzīgas dzīvnieku kapsētas

Druva
23:00
07.09.2007
15

Cēsu domes komunālās nodaļas komunālinženiere

Dzīvnieku kapsētu Cēsīs atklāja 2005. gada augustā. Joprojām šeit ir vienīgā dzīvnieku kapsēta valstī, kas ir pašvaldības pārziņā. Daudziem droši vien labi zināmā kapsēta Rīgas rajona Babītes pagastā “Citi medību lauki” ir privāta. Tai ir īpašnieks, dzīvnieku apbedīšana ir par samaksu, pie mums cēsnieki un tuvējo kaimiņpagastu iedzīvotāji to var izdarīt bez samaksas, vienīgi apbedījuma fakts ir jāreģistrē un pašiem jāveic apbedīšana, ievērojot prasības, kādas paredz vairāki valsts normatīvo aktu noteikumi. Galvenais, ka kapiņš jāizrok visai dziļi. Dzīvnieciņš jāapgulda dziļāk par metru. Vēl saimnieka uzdevums ir mīluļa kapa vietu apkopt. Arī, kapsētu veidojot, bija jāievēro ļoti daudzas prasības, kas galvenokārt attiecas uz sanitāro normu ievērošanu. Kapsēta ir nožogota, ap to ir dabas veidots grāvis, esam ievērojuši aizsargjoslu. Ik dienas ir jāraugās, lai kapos būtu kārtība. Paldies dzīvnieciņu saimniekiem, kuri savu mūžībā aizgājušo mīluļu atdusas vietas kopj. Bieži kapos var satikt cilvēkus, kuri atnesuši ziedus.

Vai citām pašvaldībām šādas dzīvnieku kapsētas nebūtu vajadzīgas? Domāju, ka ļoti nepieciešamas. Vien to izveides nosacījumi ir strikti. Kaimiņrajonu pašvaldību darbinieki, arī kolēģi no Kurzemes ir braukuši un vērtējuši mūsu pieredzi, bet nav zināms, ka viņiem būtu izdevies izveidot ko līdzīgu. Par iespēju Cēsu dzīvnieku kapsētā veikt apbedījumus interesējušies arī Valmieras, Limbažu, Siguldas iedzīvotāji, diemžēl mums ir jāatsaka. Mūsu kapiņos divu gadu laikā jau ir 106 atdusas vietas, kapsēta ir 3000 kvadrātmetru platībā, un jaušams, ka būs nepieciešamība paplašināties.

Kāpēc mēs izveidojām dzīvnieku kapsētu? Man liekas, ka Cēsu pašvaldībai šos jautājumus izdevies sakārtot- ir dzīvnieku patversme, ir kapsēta. Tā bija nepieciešamība, jo pirms dažiem gadiem bija gadījums, kad pilsētas iedzīvotāja palielu sunīti apraka pie daudzdzīvokļu mājas. Dzīvnieciņš tagad ir pārbedīts kapsētā. Bija laiks, kad nelegāla kapsēta bija iekārtota uz privātīpašnieka zemes tuvu pilsētai, Priekuļu pagasta teritorijā. Tur bija ne vien apbedījumi, bet cilvēki sāka domāt, ka teritoriju var pārvērst par atkritumu izgāztuvi. Nejauki skan, bet blakus apbedītajam dzīvnieciņam kāds varēja izmest arī sadzīves atkritumus. Mēs spriedām, kur apglabāt mājdzīvnieku cilvēkam, kurš dzīvo daudzdzīvokļu namā, vecpilsētā, ja nav īpašuma laukos? Meklējām risinājumu un atradām, tagad cilvēki tiešām ir teikuši pašvaldībai paldies.

Viens mūsu klients ir izmantojis arī mūsu piedāvāto pakalpojumu- iegādājies savam paliela auguma sunītim mūža mājas. Zārciņus piedāvājam dažāda izmēra, tie ir labas kvalitātes. Nav visai lēti, bet, ja cilvēks nevar savu mīluli ielikt zemē bez zārciņa, tad viņš var izlemt par labu arī lielākiem tēriņiem.

Priecājos, ka mūsu dzīvnieku kapsētiņā nav pompozitātes. Te nav izrādīšanās. Svarīgi, lai piemiņa paliktu. Cilvēki, kas piesaka apbedījumu, runā, balsij aizlūstot, ar lielu mīļumu par savu mīluli. Esmu tā domājusi un arī vērojusi- ja cilvēkam ir mājās dzīvnieks, tad viņš kļūst sirsnīgāks.

Septembra otrā svētdiena pasaulē ir mirušo dzīvnieku piemiņas diena. Tas ir vajadzīgs, un tradīciju veidosim arī pie mums. Domāju, ka mīļdzīvnieku saimnieki lieku reizi atnāks uz kapiņiem. Esmu pāris gadus pēc kārtas pēc svecīšu vakara Cēsu Meža kapos aizbraukusi līdz dzīvnieku atdusas vietai. Arī mīluļiem ir aizdegtas svecītes. Cilvēki tos piemin un atceras. Un vēl esmu novērojusi, ka uz kapiņiem vecāki atved bērnus. Tas ir izglītojoši. Bērns zina, ka dzīvnieks ir mīlams no tā piedzimšanas līdz aiziešanai. Viņš tiek mīlēts un cienīts arī pēc aiziešanas par to, ka savu mūžu nodzīvojis kopā ar cilvēkiem. * Vecākā dzīvnieku kapsēta atrodas Amerikā. Izveidota 1896. gadā. ASV ir 600 dzīvnieku kapsētas. * Vecākā dzīvnieku kapsēta Eiropā atrodas Parīzē. Izveidota 1899. gadā. Tajā ir slavenākais piemineklis sanbernāra šķirnes sunim, kurš Alpu kalnos izglāba 40 cilvēkus. Glābjot 41., pārpratuma dēļ nošauts. * No 1000 mājdzīvniekiem, kas katru dienu nomirst, piekto daļu apglabā kapsētās, individuālajās apbedījuma vietās.

Sagatavojusi Ilze Kalniņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Domas, kuras nav vērts domāt    

10:34
07.09.2024
12

Labāk nedomāt, kas zin, ko izdomāsi – kur vēl gudrāku padomu. Īpaši jau piektdienā, kad plāni piebāzuši galvu un nav saprotams, kur skriet, ko ķert, ko nedarīt. Viedi ļaudis tādās situ­ācijās iesaka nomierināties, dziļi elpot, doties pastaigā, paklausīties mūziku un, protams, palasīt viņu padomus. Ko tad īsti – elpot, lasīt, kaut kur, nezin kur iet […]

Prasme pastāstīt

10:33
07.09.2024
18

Kopš brīža, kad Latvijas sabiedrība uzzināja par plānu pārdot stratēģiskam investoram nacionālo lidsabiedrību “air Baltic”, nerimst publiskas diskusijas un izskan visdažādākie apgalvojumi. Kādēļ valsts sev atstās vien ceturto daļu kompānijas akciju? Vai tas, ka lidsabiedrību pārdod, ir sekas tam, ka tā tikusi nepareizi vadīta un savulaik pieņemti nepareizi lēmumi? Vai varbūt finanšu problēmas ir izveidojušās […]

Satraukumi, kas risināmi, un tie, kas nerimst

13:24
04.09.2024
69

Kaut man ir divas jaunkundzes, kurām šonedēļ sākas skolas gaitas un augusta izskaņā viss bijis par un ap jauno mācību gadu, kas vecākiem ir zināms nervus kutinošs un izdevumiem bagāts laiks, šoreiz to uztvēru mierīgāk. Pārrunājot ar bērniem, ka cenu kāpums ir jūtams visur, ir jāmācās ekonomēt, saprātīgāk tērēties un ka varbūt katru gadu nevajag, […]

Turpinājums gladiolas kātā

13:24
03.09.2024
29
2

Skolas laika sākuma noskaņa ar gaidu, satraukuma, lielu cerību un mazas neziņas izjūtu kokteili, kas rotāts    raibiem puķu pušķiem, sajūtama tālu aiz 2.septembra    svinīgo sanākšanu zālēm un laukumiem.    Šis virpulis ievelk teju ikvienu, jo skolas laiks nav tikai stāsts par kāpšanu zinību kalnā, jaunām kompetencēm, iemaņām, sekmēm vai nesekmību. Tas ir arī […]

Tirgus. Mūžsens, bet vienmēr jauns

11:32
03.09.2024
36

Ko ejam pirkt tirgū? Zemeņu laikā zemenes, gurķu laikā gurķus, ābolu laikā ābolus. Tieši to, ko gribam svaigu, tikko vāktu, to, ko nevar nopirkt lielveikalos. Tad nāk cits īpašais – zemnieka saimniecībā vai mājražotāja virtuvē gatavotas desas, kūpināta gaļa un citas gardas lietas, kas atšķiras no tā, ko ražo rūpnieciski. Tas ir tieši tas, ar […]

Atradumi no pagātnes. Uz papīra rakstītas vēstules

11:31
03.09.2024
51

Nekas šajā pasaulē nepazūd, bet pārvēršas un bieži vien, ja pazaudēts, atrodas. Un atradumi mēdz būt visdažādākie, bet šoreiz par vēstulēm. Ne tām, kuras saņemam e-pastā vai mazām ziņām telefonā, bet ar roku rakstītām uz papīra. Jā, vēstules glabājas tik ilgi, cik ilgi kāds tās neizmet, nesadedzina. Taču vēl ir vēstules, kuras, romantikas vai izmisuma […]

Tautas balss

Dalās ar āboliem

10:36
06.09.2024
17
O. raksta:

“Cēsīs, Rīgas ielā, pie vienas mājas katru dienu izlikta kastīte ar āboliem, lai cienājas, kas grib. Paldies dāsnajiem saimniekiem,” pateicās O.

Izglītība ir pats svarīgākais

10:36
06.09.2024
18
Mudīte Bērziņa no Drabešiem raksta:

“Esmu redzes invalīde, tāpēc dzīvē daudz ko nevarēju darīt. Taču tagad visiem bērniem tiek dotas iespējas, par visiem rūpējas un gādā. Vēlu, lai katrs bērns un jaunietis, sākot jauno skolas gadu, atceras, cik svarīgi ir mācīties. Jābūt neatlaidīgiem un cītīgiem, jo nekas nav tik nozīmīgs kā izglītība! Tikai tā paver ceļus,” sacīja Mudīte Bērziņa no […]

Gājēju pāreju krāsojums drošībai

11:35
03.09.2024
25
Lasītāja raksta:

“Labi, ka Cēsīs pirms mācību gada ielās atjauno gājēju pāreju apzīmējumus. Vietējiem autobraucējiem gan vajadzētu zināt, kur gājējiem priekšroka, bet ne visi to ievēro. Izskatās, dažs nepamana vai negrib pamanīt, ka gājējs jau gandrīz ir uz pārejas, auto neaptur, turpina braukt. Nākamajā pirmdienā ielas būs pilnas skolēniem, jācer, koši baltie apzīmējumi šoferiem atgādinās, kur jābremzē […]

Svētki viduslaiku noskaņā

11:34
03.09.2024
16
Cēsniece raksta:

“Paldies par skaistajiem Lielstraupes pils svētkiem, kur netrūka ne kvalitatīvas mūzikas, ne mākslas meistarklašu. Interesants bija restauratoru stāstījums par darbiem pils atjaunošanā. Bija arī jauks tirdziņš, kur varēja gan nopirkt dārza veltes, gan pamieloties ar gardiem kārumiem. Rīkotāji bija parūpējušies, lai visiem būtu interesanti baudīt viduslaiku noskaņu,” par pagājušās nedēļas pasākumu priecājās cēsniece.

Vēsturi zināt svarīgi

11:34
03.09.2024
22
Vecmāmiņa O. raksta:

“Labi, ka tagad skolās vēs­turi mācīs kā atsevišķu priekšmetu, citādi tāds juceklis vien bija. Tā spriedu, skatoties, ko mācās mazmeita. Taču nevajadzētu iekrist otrā bedrē, kad bērniem liek zināt datumu katram notikumam, kas risinājies pirms simtiem gadu, un iesaistīto personu vārdus. Man liekas, tā bērnu var pavisam aizbaidīt no vēstures. Vai tiešām jāzina katrs bīskaps, […]

Sludinājumi