Sestdiena, 7. septembris
Vārda dienas: Regīna, Ermīns

Vai Vienotībai sadarboties ar Saskaņas Centru?

Druva
08:20
06.10.2010
5

Nupat notikušajās Saeimas vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja Vienotība, kurai būs 33 vietas Saeimā. Kopā ar ZZS (22 vietas) un VL/TB (8 vietas) esošai valdības koalīcijai būs 63 vietas parlamentā. Tas ir ļoti spēcīgs un stabils vairākums, lai Valdis Dombrovskis varētu turpināt uzsāktās valsts pārvaldes reformas un sadarbību ar SVF.

Taču vēlēšanu vakarā sarunās ar Vienotības kolēģiem, kā arī klausoties radio un TV ziņas, varēja nojaust, ka tiek pieļauta iespēja par šīs jau tā kuplās koalīcijas iespējamu paplašināšanu, ietverot tajā arī Saskaņas Centru, kas vēlēšanās ir ieguvis otro vietu un 29 mandātus. Es argumentēšu pret šāda soļa speršanu. 1. Koalīcijai ar 63 balsīm Saeimā ir stabils vairākums. Iekļaujot vēl vairāk balsu faktiski nozīmētu valdības destabilizāciju, jo pašiem savā starpā būs grūti vienoties par jebkuru jautājumu.

2. Plaši tiek tiražēts, ka SC nevar ignorēt, jo tā būs pārstāvēta Saeimā ar 29 mandātiem. Demokrātijas prakse pierāda, ka rīcībspējīgas valdības nav tās, kuras veido visi parlamenta ievēlētie spēki, bet tie, kuri spēj izveidot valdību ar mazāko iespējamo stabilo vairākumu. Jebkurā Eiropas valstī uztvertu par absurdu argumentu, ka koalīcija būtu jāpaplašina, jo “ir arī valstī citi uzskati, kas jāņem vērā”. Zviedriem ne prātā nenāk iesaistīt galēji labējos spēkus koalīcijā, Vācijā valdība labprāt iztiek bez sociāldemokrātiem, Anglijā leiboristi visi ir opozīcijā, utt. Demokrātija ir vairākuma vara, un pastāvošajai koalīcijai 10.Saeimā ir vairākums. 3. Latvijas ekonomikas uzlabošanai visvairāk vajadzīga stabilitāte. SC iesaistīšana ārvalstīs radītu nopietnu jautājumu, kā tas mainīs mūsu valsts uzņemto kursu. Ir plaši zināma SC orientācija tikai austrumu virzienā. Latvijai nav vajadzīga šāda lieka diskusija. Mums ir vajadzīga stabilitāte.

4. Pati SC ir izvēlējusies kā savu starptautiski sabiedroto nevis kādu Eiropas Savienības partiju, bet tieši Putina partiju “Vienotā Krievija”. Manuprāt, ir loģisks arguments, ka SC nav vietas Latvijā pie varas tik ilgi, kamēr viņi uztver savas politiskās mājas Krievijā, nevis Eiropā. Pēc tā ko var lasīt “Le Monde” sestdienas izdevumā varu saprast, ka tai no Krievijas nāk ne tikai „gaišās idejas”, bet arī nopietns finansējums. Valdis Dombrovskis ir svarīga daļa Eiropas Tautas partijas grupas. Šai grupai nekādi nebūtu saprotami bez skaitliskas vajadzības veidot koalīciju ar Kremļa radniecīgu partiju.

5. Ja analizē vēlēšanu rezultātus, tad ir redzami divi zaudētāji: PLL un SC. PLL ir pierādījusi to, ka ar naudu nevar nopirkt visu, bet SC ir pierādījusi to, ka tā ir un paliek nišas partija, kura pārstāv nevis plašas tautas intereses, bet vienīgi dezorientēto krievvalodīgo vēlētāju intereses.

Protams, ir jautājums, kā sadarboties ar opozīciju. No valdības puses tas var būt kategoriski noraidoši, vai iesaistoši. Uzskatu, ka Vienotība var aicināt SC politiķus uz diskusijām par budžetu un citiem svarīgiem jautājumiem. Ja no viņiem nāk kādas labas idejas, tās nevajag kategoriski noraidīt. Saeimā, ja viņiem ir kāds spējīgs kandidāts, var atbalstīt viņu kādam amatam. Taču nekādā ziņā šo nevar saukt par iesaistīšanu koalīcijā. Tā var vienīgi būt konstruktīva sadarbība ar opozīciju kāda pastāv visās Eiropas valstīs. Nevajag pašiem nobīties no savas ēnas. Vienotība ir uzvarējusi vēlēšanas un var izveidot stabilu valdību, kura strādās nākamos četrus gadus ar 63 balsu vairākumu. Tas dos Vienotībai laiku pierādīt aizvien lielākai krieviski runājošai vēlētāju daļai to, ka viņu intereses var pat labāk pārstāvēt Vienotība – ar skaidru, labēji-centrisku ekonomisko un sociālo politiku. Krišjānis Kariņš, EP deputāts

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Domas, kuras nav vērts domāt    

10:34
07.09.2024
12

Labāk nedomāt, kas zin, ko izdomāsi – kur vēl gudrāku padomu. Īpaši jau piektdienā, kad plāni piebāzuši galvu un nav saprotams, kur skriet, ko ķert, ko nedarīt. Viedi ļaudis tādās situ­ācijās iesaka nomierināties, dziļi elpot, doties pastaigā, paklausīties mūziku un, protams, palasīt viņu padomus. Ko tad īsti – elpot, lasīt, kaut kur, nezin kur iet […]

Prasme pastāstīt

10:33
07.09.2024
18

Kopš brīža, kad Latvijas sabiedrība uzzināja par plānu pārdot stratēģiskam investoram nacionālo lidsabiedrību “air Baltic”, nerimst publiskas diskusijas un izskan visdažādākie apgalvojumi. Kādēļ valsts sev atstās vien ceturto daļu kompānijas akciju? Vai tas, ka lidsabiedrību pārdod, ir sekas tam, ka tā tikusi nepareizi vadīta un savulaik pieņemti nepareizi lēmumi? Vai varbūt finanšu problēmas ir izveidojušās […]

Satraukumi, kas risināmi, un tie, kas nerimst

13:24
04.09.2024
69

Kaut man ir divas jaunkundzes, kurām šonedēļ sākas skolas gaitas un augusta izskaņā viss bijis par un ap jauno mācību gadu, kas vecākiem ir zināms nervus kutinošs un izdevumiem bagāts laiks, šoreiz to uztvēru mierīgāk. Pārrunājot ar bērniem, ka cenu kāpums ir jūtams visur, ir jāmācās ekonomēt, saprātīgāk tērēties un ka varbūt katru gadu nevajag, […]

Turpinājums gladiolas kātā

13:24
03.09.2024
29
2

Skolas laika sākuma noskaņa ar gaidu, satraukuma, lielu cerību un mazas neziņas izjūtu kokteili, kas rotāts    raibiem puķu pušķiem, sajūtama tālu aiz 2.septembra    svinīgo sanākšanu zālēm un laukumiem.    Šis virpulis ievelk teju ikvienu, jo skolas laiks nav tikai stāsts par kāpšanu zinību kalnā, jaunām kompetencēm, iemaņām, sekmēm vai nesekmību. Tas ir arī […]

Tirgus. Mūžsens, bet vienmēr jauns

11:32
03.09.2024
36

Ko ejam pirkt tirgū? Zemeņu laikā zemenes, gurķu laikā gurķus, ābolu laikā ābolus. Tieši to, ko gribam svaigu, tikko vāktu, to, ko nevar nopirkt lielveikalos. Tad nāk cits īpašais – zemnieka saimniecībā vai mājražotāja virtuvē gatavotas desas, kūpināta gaļa un citas gardas lietas, kas atšķiras no tā, ko ražo rūpnieciski. Tas ir tieši tas, ar […]

Atradumi no pagātnes. Uz papīra rakstītas vēstules

11:31
03.09.2024
51

Nekas šajā pasaulē nepazūd, bet pārvēršas un bieži vien, ja pazaudēts, atrodas. Un atradumi mēdz būt visdažādākie, bet šoreiz par vēstulēm. Ne tām, kuras saņemam e-pastā vai mazām ziņām telefonā, bet ar roku rakstītām uz papīra. Jā, vēstules glabājas tik ilgi, cik ilgi kāds tās neizmet, nesadedzina. Taču vēl ir vēstules, kuras, romantikas vai izmisuma […]

Tautas balss

Dalās ar āboliem

10:36
06.09.2024
17
O. raksta:

“Cēsīs, Rīgas ielā, pie vienas mājas katru dienu izlikta kastīte ar āboliem, lai cienājas, kas grib. Paldies dāsnajiem saimniekiem,” pateicās O.

Izglītība ir pats svarīgākais

10:36
06.09.2024
18
Mudīte Bērziņa no Drabešiem raksta:

“Esmu redzes invalīde, tāpēc dzīvē daudz ko nevarēju darīt. Taču tagad visiem bērniem tiek dotas iespējas, par visiem rūpējas un gādā. Vēlu, lai katrs bērns un jaunietis, sākot jauno skolas gadu, atceras, cik svarīgi ir mācīties. Jābūt neatlaidīgiem un cītīgiem, jo nekas nav tik nozīmīgs kā izglītība! Tikai tā paver ceļus,” sacīja Mudīte Bērziņa no […]

Gājēju pāreju krāsojums drošībai

11:35
03.09.2024
25
Lasītāja raksta:

“Labi, ka Cēsīs pirms mācību gada ielās atjauno gājēju pāreju apzīmējumus. Vietējiem autobraucējiem gan vajadzētu zināt, kur gājējiem priekšroka, bet ne visi to ievēro. Izskatās, dažs nepamana vai negrib pamanīt, ka gājējs jau gandrīz ir uz pārejas, auto neaptur, turpina braukt. Nākamajā pirmdienā ielas būs pilnas skolēniem, jācer, koši baltie apzīmējumi šoferiem atgādinās, kur jābremzē […]

Svētki viduslaiku noskaņā

11:34
03.09.2024
16
Cēsniece raksta:

“Paldies par skaistajiem Lielstraupes pils svētkiem, kur netrūka ne kvalitatīvas mūzikas, ne mākslas meistarklašu. Interesants bija restauratoru stāstījums par darbiem pils atjaunošanā. Bija arī jauks tirdziņš, kur varēja gan nopirkt dārza veltes, gan pamieloties ar gardiem kārumiem. Rīkotāji bija parūpējušies, lai visiem būtu interesanti baudīt viduslaiku noskaņu,” par pagājušās nedēļas pasākumu priecājās cēsniece.

Vēsturi zināt svarīgi

11:34
03.09.2024
22
Vecmāmiņa O. raksta:

“Labi, ka tagad skolās vēs­turi mācīs kā atsevišķu priekšmetu, citādi tāds juceklis vien bija. Tā spriedu, skatoties, ko mācās mazmeita. Taču nevajadzētu iekrist otrā bedrē, kad bērniem liek zināt datumu katram notikumam, kas risinājies pirms simtiem gadu, un iesaistīto personu vārdus. Man liekas, tā bērnu var pavisam aizbaidīt no vēstures. Vai tiešām jāzina katrs bīskaps, […]

Sludinājumi