Tuvojas mūsu valstij nozīmīgi datumi – 11. un 18.novembris, kad jāpiemin mūsu drosmīgie vecvectēvi, kuri dibināja un pēc tam drosmīgi aizstāvēja savu valsti.
Apbrīnas vērts, ka latvietis, ilgus gadus dzīvodams zem svešām varām, pratis pat saimnieciski uzplaukt un savu latviskumu vairot. Tomēr, kad nokratījis apspiedējus savā valstī, viņš saduras ar neskaitāmām nebūšanām, izbrīnīts, ka pat vainu nevar uzvelt svešiem kungiem.
Zuduši pirms gada izskanējušie pozitīvisma saukļi. Tāpēc nākas atkārtot pēdējā laikā tik bieži dzirdēto – „Blēži!”, „Zagļi!”, „Atlaist Saeimu!”. Valsts nozagšana, krīze tiesu sistēmā, medicīnas aprūpes sistēma turas ne tikai uz pieticīgi atvēlētā valsts finansējuma, bet uz pateicības vārdiem un aploksnēm, kuru skaitu pat atbildīgi darbinieki nav pratuši (vai arī nav vēlējušies) aprēķināt. Tā vismaz varētu prognozēt, cik tad papildus finansējums medicīnas aprūpes sistēmai pienāktos, lai tā darbotos bez izkropļojumiem, apmaksājot ārstu darbu. Lai pacientam, kuram maciņš plānāks, nebūtu uz tā saucamajām „plānveida operācijām” jāgaida gadu, divus. Gaidīšana, kura dažam pacientam beidzas ar nokļūšanu aizsaulē. Tāpēc varam Eiropā „lepoties” ar īsāko mūža ilgumu. Latvijā vidējais vīrieša mūžs gandrīz vienāds ar pensionēšanās vecumu. Tiesa, varam lepoties ar sasniegumiem sportā un kultūras norisēs.
Prezidents V.Zatlers tautas sapulcē iesaka lasīt Satversmi. Lasu: „Konstitucionālā likumā cilvēks tiek pasludināts par valsts augstāko vērtību, un valsts pienākums ir aizsargāt cilvēku.” Demokrātiskās valstīs tas ir valsts pastāvēšanas galvenais uzdevums – garantēt un nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu, tai skaitā sociālo taisnīgumu.
Liberālisma piekritēji skandina – nekādas centralizētas rūpes, nekāda iejaukšanās. Stop!
Valsts (likumdevējs), izdodot pirmo likumu, jau ir iejaukusies cilvēku dzīvē.
Vai ikviens likums kalpo visai sabiedrībai vai tikai kādai sabiedrības daļai? Kā jūtas neaizsargātie vai mazaizsargātie – pensionāri, invalīdi, daudzbērnu ģimenes, slimie?
Saeima otrajā galīgajā lasījumā gatavojas pieņemt nākamā gada budžetu. Kā dižākais varas nesēju sasniegums tiek piesaukts – pirmo reizi atjaunotajā Latvijā budžets ar 1% pārpalikumu. Neiebilstu, saucu „Bravo!”. Tā patiešām ir attīstītas valsts norma. Taču palūkosimies, uz kā rēķina. Pamatbudžets ar iztrūkumu. Konsolidētais, t.i., pamatbudžets + sociālais budžets, ar pārpalikumu. Tātad uz mazāk aizsargātās sabiedrības daļas – 530 000 pensionāru rēķina.
Sociologu asociācija pirms 3.novembra izplatīja paziņojumu: „Nē banānu republikai, jā atbildīgai sabiedrībai un varai.”
Tveru politisko terminu vārdnīcu, lai noskaidrotu šādas valsts pazīmes. Pasarg dievs! Tādu 23. Minēšu tikai dažas: * Lauksaimniecības valsts (kāda bijām) ieved savā zemē tradicionāli ražotos lauksaimniecības produktus. * Nav nacionālās rūpniecības. Okupācijas gados bijām ar visattīstītāko rūpniecību Baltijā, tiesa, lielu daļu tās aizpildīja militāristu pasūtījums. * Valsts neaizsargā savus ražotājus. * Jebkuru sistēmu veido tikai vara un nauda. * Privātkapitāla izvirzītajiem līderiem iemontētas sāpju podziņas ar vadības signāliem: „Esi pērkams”, „Esi pārdodams”.
Tautas sapulcē kvēlie runātāji piesauc varas cinismu, dažiem pat kauns par saviem partijas līderiem (ierindas biedriem). Vai tā ir 4. Atmoda? Nē! Šie aptuveni 9000 cilvēku bija pulcējušies, dažādu mērķu vadīti. Daļa nesa plakātus „TP-tautas posts”. Vārdam „tautas” pirmais burts stilizēta kapa krusta veidā. Virs daudzām galvām plīvoja „Jaunā laika” karogi. Tika dalītas nozīmītes „V.Z., atlaid Saeimu”. Pavecāks kungs man jautā: „Ko nozīmē V.Z.?”. Smeju – laikam „Vakara Ziņas”. Pūlī vīd mazāki papīra karodziņi Jaunais laiks – vienā, otrā pusē – Jauna Saeima. Prezidenta uzrunu pārtrauc izsaucieni: „Atlaid Saeimu!”, „Pierādi!”. Varbūt pareizāk no valodnieciskā viedokļa „Atlaidiet!”, „Pierādiet!”, bet, ja gribam pierādīt, ka esam inteliģenta tauta, varbūt uzklausīsim valsts pirmo amatpersonu bez izsaucieniem un svilpieniem, jo viņam Satversme arī garantē tiesības. Ja mēs, vēlētāji, pirmsvēlēšanu drudzī nebūtu iespaidojušies no pozitīvisma paudējiem un saukļiem, tad arī šie plakāti un izsaucieni varbūt būtu izpalikuši. Taču ne no Briseles brauca vēlēt 100 gudrās (vēlams, arī godīgās) galvas! Tad varbūt nebūtu jāskaidro kādai TP biedrei, kura gribēja salīdzināt TP un manis pārstāvētās LZS pirmsvēlēšanu programmas. Teicu – abās tiek runāts, ka cels tautas labklājību (piedodiet par manu cinismu – nebija procentuālā sadalījuma). Būdams līdzīgs gados, pajautāju: „Vai komunistiskās partijas programma bija slikta?”. Ieraudzīju izbrīnā paceltas acis par sarunas pavērsienu un pēc brītiņa atbildi „Nē”. Man atlika tikai piebilst – viss atkarīgs, kādi cilvēki to realizē un kā interesēs. Un te mēs visi esam līdzatbildīgi. Lieki atgādināt, ka valsts ir sabiedrības pašpārvaldes forma, kuru veido pati sabiedrība ar mērķi nodrošināt VISAS (izcēlums mans) sabiedrības, ikvienas personas vienmērīgu, ātru un pilnvērtīgu attīstību visos jautājumos.
Taču, globāli runājot, mēs dzīvojam krustpunktā, kurā krustojas austrumu-rietumu un arī etnosu intereses. Būs arī bāleliņi, kuriem personīgā pašlabuma vajadzības, kuras robežojas ar alkatību, būs pirmajā vietā, bet nacionālās un tautas intereses paliks tālu, tālu. Vai pratīsim un pietiks spēka tam visam stāvēt pretim?
Komentāri