Sestdiena, 15. novembris
Vārda dienas: Leopolds, Undīne, Unda

Vai E vielas ir šī gadsimta drauds?

Druva
08:59
17.02.2011
17

Diētas ārste Daiga Šantare Nesen pārliecinājos, ka iedzīvotāji sākuši aktīvi lasīt veikalos pieejamo produktu marķējumu. Izplatītākā pieeja – saskaita, cik E vielu pievienots, pat neiedziļinoties to atšifrējumos, un produktus ar vairākiem E, atliekot malā. Tomēr es gribu aicināt izprast, ka visas E vielas nav vienādas. Drīzāk jāpriecājas, ka ražotāji, dažādu likumu pamudināti, godīgi atzīmē visas produkta sastāvdaļas. Piemēram, tipiskas majonēzes sastāvdaļas ir skābuma regulētāji citronskābe, etiķskābe un dzeramā soda, kuras visas trīs īsāk apzīmējamas ar E.

Ne visas E vielas ir sliktas! Aplūkojot lielveikalu sortimentu, varam ievērot, ka atrast pārtikas produktus, kas būtu ražoti bez pārtikas piedevām, konservantiem vai E vielām, turklāt būtu par pieņemamu cenu, kļūst aizvien grūtāk. Vai tāpēc cilvēkam būtu jāpārstāj ēst un jāuzskata, ka E vielas ir šī gadsimta drauds?

Ir maldīgi domāt, ka visi produkti, kuru sastāvā ir E vielas, ir neveselīgi un nav ieteicami uzturā. Daudzi nemaz nezina, ka tādas pārtikas piedevas kā etiķis un citronskābe arī tiek apzīmētas ar „E”, bet mēs tās izmantojam marinējot produktus, turklāt nesaskatot nekādu apdraudējumu veselībai. Būtiski, ka E apzīmējums ir cēlies no vārda „ēdams” (no angļu valodas „eatable”) – tātad uzturā lietojamas piedevas. Savukārt piedevas, līdzīgi kā cukuru pie rīta tējas, mēs taču neēdam karotēm! Pieliekam tik, cik uzskatām par vajadzīgu.

Ir divu veidu E vielas, kas tiek izmantotas pārtikas ražošanā – E vielas, kas ir dabīgas izcelsmes vai analoģiskas dabīgajām. Piemēram, E250- pienskābe vai E500- dzeramā soda. Otra grupa ir E vielas, kurām ir noteiktas konkrētas normas, ko var izmantot pārtikas produktu ražošanā, un, pārsniedzot to atļauto normu, var rasties veselības traucējumi.

Taču būtiskai atzīmēt, ka E vielu izmantošanu stingri regulē Latvijas un ES likumdošana. Pārtikas ražošanas nozare ir viena no visstingrāk reglamentētākajām un kontrolētākajām tautsaimniecības nozarēm visā pasaulē. Produkti, kas tiek izstrādāti atbilstoši reglamentētajām normām, ievērojot visus drošības standartus, nedrīkst apdraudēt cilvēka veselību. Pretējā gadījumā šis produkts nemaz nenonāk līdz veikala plauktam! Par to atbildīgas kontrolējošās institūcijas.

Organisma dabiskā paškontrole E vielas savā ziņā var uzskatīt par pārtikas industrijas likumsakarīgu izaugsmi, lai apmierinātu augošo pieprasījumu pēc pārtikas. Šodienas dzīves ritmā pat ne visi lauku iedzīvotāji audzē visus Latvijas klimatam piemērotos dārzeņus un augļus. Pašu iegūti piena produkti ir tikai retajam. Ideāls variants, protams, ir dzīvot laukos, saimniekot bioloģiskā saimniecībā un uzturā lietot tikai to, kas ir pašu izaudzēts – bez jebkādām ķimikālijām un piedevām. Taču šāds dzīvesveids par realitāti var kļūt tikai nedaudziem.

Mūsdienu cilvēkam daudz svarīgāk ir būt informētam un zinošam, saglabājot „mēra sajūtu”. Arī ilgstoši uzturā lietojot it kā ļoti veselīgu, bet vienveidīgu pārtiku, piemēram, ēdot tikai ābolus, var iegūt nevēlamu efektu. Svarīgi, lai visas organismam nepieciešamās uzturvielas būtu sabalansētas un samērīgas, līdz ar to būtiski ne tikai pašam izglītoties un ar prātu izvēlēties pārtiku, bet arī – ieklausīties savā organismā!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kādam vien pieci eiro, citam būtisks atbalsts

09:21
12.11.2025
27

Saka, ka mēs esot ziedotāju tauta. Visu, kas nav valstiskā vai individuālā līmenī sakārtots, esam gatavi ātri atrisināt, pa visiem saziedojot nepieciešamo summu. Ģimene nevar atļauties atgādāt uz mājām tuvinieku, kas miris ārzemēs, nekas, saziedosim naudu. Trūkst līdzekļu slimības ārstēšanai, ko nekompensē valsts, vēršanās pie sabiedrības nereti palīdz. Biatlona komandai pietrūkst naudas dalībai sacensībās, arī […]

Neko nezinu, vainīgs neesmu

08:18
09.11.2025
61
1

“Starp mašīnām, motoriem, meitenēm [..]; Starp rūcieniem, kaucieniem, svilpieniem [..] … atskan…” Nē, nē, ne jau dzeguzes balss (kā citētajos dziesmas vārdos). Publiskajā telpā reizi pa reizei dzirdams bijušā politiķa un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vārds. Kā atceramies, savu politiķa statusu viņš zaudēja, jo atklātībā nāca (tika izcelta) lieta par viņa izšķērdīgi dārgajiem lidojumiem, esot […]

Mājas un kafejnīcu ēdienu atšķirīgais šarms

08:17
08.11.2025
32

Šonedēļ gardās noskaņās notiek Cēsu novada rudens Restorānu nedēļa, kad mūspuses restorāni aicina doties garšu piedzīvojumā, katrs piedāvājot citu ēdienkarti. Kamēr vieni īpašo piedāvājumu sagatavo no mūspusē audzētiem produktiem un pat servējuši to uz novadā radītajiem traukiem, citi vilina ar svešādiem ēdienu nosaukumiem. Restorānu nedēļa, protams, cenšas iepazīstināt ar piedāvājuma daudzveidību, taču daudzi iedzīvotāji ir […]

Partijas bez partijām un vēlēšanas bez vēlēšanām?

08:13
07.11.2025
30

Diezgan droši var apgalvot, ka pasaulē nav ideālu valstu – arī labklājīgākajās un demokrātiskākajās valstīs ir jautājumi, kurus grūti atrisināt vai ar kuriem politiķi pat necenšas tikt galā. Ik pa laikam neatrisinātās problēmas sakrājas, un tad sākas vēlētāju protesti, dumpji un sapņi par citu parlamentu, citiem politiķiem un citu vēlēšanu sistēmu. Latvija, protams, nav izņēmums: […]

Otrreizējo lietu LIELĀ bode

08:29
06.11.2025
32

Aizvadītajā nedēļā kādā brīvbrīdī uzdūros angļu un velsiešu televīzijas kanāla “BBC Cymru Wales” sižetam par lielveikalu Zviedrijā. Lielu tirdz­niecības kompleksu, kur dažādos mazos veikaliņos tirgo visplašākā sortimenta lietotas preces un produktus, kas tapuši no otrreizējām izejvielām. Tik vienkārši. Un – man vajadzēja kādu mirkli, lai to aptvertu, manuprāt, – vienkārši ģeniāli. Eskilstūna ir pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, […]

Demokrātija nav pašsaprotama

08:29
05.11.2025
29

Mācību seminārā žurnālistiem pirms apmēram desmit gadiem BBC žurnālists, kurš arī vadīja lekcijas, atgādināja, ka demokrātija nav pašsaprotama un šo faktu vienmēr vajag paturēt prātā. Jocīgi, ka pat Latvijā tas dažkārt mēdz piemirsties. Kāpēc pat Latvijā? Jo, ja tā padomā, mūsu demokrātija ir ļoti jauna. Tomēr, lai arī vēl samērā nesen (vēsturisku notikumu mērauklā) mēs […]

Tautas balss

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
15
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
21
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
28
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
17
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
19
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Sludinājumi