Mana iepriekšējā darbavieta bija Dobeles novada pašvaldība Zemgalē, kurai ir sadraudzības pilsēta Moldovā – Ungheni. Ar 35 157 iedzīvotājiem tā ir septītā lielākā Moldovas pilsēta un Ungheni apgabala vadības mītne. Ir tilts pāri Prutai un robežkontroles punkts uz Rumāniju. Ir vēl viena pierobežas pilsēta ar tādu pašu nosaukumu -Rumānijā, otrpus Prutas. 2024.gadā sadraudzības pilsētu pārstāvji tika aicināti ciemos uz Dobeles 770 gadu jubileju. Viesu vidū bija pārstāvji no Lietuvas, Ukrainas, Polijas, Igaunijas, Vācijas un arī Moldovas pilsētām.
Prātā palicis, kā Ungheni pārstāvji ar klusu nopūtu reaģēja uz ne vienu vien mums pašsaprotamu lietu, sakot – nu, jā, jums jau te Eiropa, ātrāk izvēlējāties pareizo ceļu. Šo pašu noskaņu un attieksmi nācies piedzīvot arī Ukrainā, viesojoties tur vēl pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma šajā valstī. Tur bieži jutu tādu kā baltu skaudību par mūsu valsts izvēlēm un demokrātisko ceļa virzienu. Spilgts apliecinājums tam ir gadījums, kad kolēģis, ar kuru kopā biju Kijivā, centās sarunāt mums taksometru braucienam un jau bija gatavs maksāt nosaukto cenu. Kāda tā bija, gan vairs nepateikšu. Tajā brīdī viņu sarunai pievienojos es un kaut ko pajautāju kolēģim. Šoferis, ukrainis, uzreiz iesaucās: “U vas pribalķiskij akcent, ot kuda vi?” ( Jums ir Baltijas akcents, no kurienes esat – krievu val.). Uzzinājis, ka esam no Baltijas valstīm, precīzāk, Latvijas, taksists iesaucās: “Tad jums puse no cenas!” Visu ceļu līdz Nigērijas vēstniecībai, kurp devāmies, šoferis nebeidza sajūsmināties par Latviju un par to, ka mēs esam pratuši nosargāt savu neatkarību un demokrātiju.
Te uzreiz atceros semināru pirms tam Somijā, Helsinkos, kur lekcijas lasīja arī raidorganizācijas BBC žurnālists. Viņš nebeidza vien uzsvērt, ka demokrātija nav pašsaprotama, ka pie tās ir jāstrādā katru dienu un nebūt nav tā, ka visā pasaulē tā dominētu kā pārvaldes forma.
Viņš 1994. gadā bijis klātesošs Austrumāfrikas valstī Ruandā, kad tur hutu cilts pārstāvji nogalināja aptuveni 800 tūkstošus tutsu minoritātes iedzīvotāju, kā arī ikvienu, kas bija pret genocīdu.
Galvenais, ko ar to visu gribu teikt, ir tas, ka tiešām ir prieks par Moldovu, kas arī uzņēmusi kursu eiropeiskas valsts virzienā. Tā teikt – labāk vēlāk, bet pareizās izvēles. Ikvienam taču ir skaidrs, ka Krievijai labāk patiktu šo nelielo Ukrainas robežvalsti paturēt savās ķetnās. Malači moldovieši, ka sapratuši – lielajam padomju laiku brālim labāk neuzticēties.
Tiešām priecē, ka Moldovā svētdien notikušajās parlamenta vēlēšanās uzvarējuši proeiropeiskie spēki, kas apņēmušies turpināt valsts virzību uz Eiropas Savienību (ES). Saskaņā ar vēlēšanu rezultātiem valdošā proeiropeiskā partija varētu saglabāt vairākumu parlamentā. Tas noticis, par spīti Krievijas centieniem ar plašām dezinformācijas kampaņām un balsu uzpirkšanu panākt Maskavai tīkamu vēlēšanu iznākumu. Par uzvaru parlamenta vēlēšanās cīnījās divi galvenie bloki: proeiropeiskā Rīcības un solidaritātes partija (PAS), kas atbalsta Moldovas prezidentes Maijas Sandu īstenoto kursu uz tuvināšanos Eiropas Savienībai, un prokrieviskais Patriotiskais vēlēšanu bloks, kas vēlas stiprināt saites ar Krieviju. Kā vēsta ziņu portāls lsm.lv, Moldovas politikas analītiķi, vērtējot parlamenta vēlēšanu iznākumu, secina, ka ES kārts izrādījusies spēcīgāka par Krievijas kārti. Valdošā proeiropeiskā PAS ieguva vairāk nekā 50% balsu un saglabāja absolūto vairākumu parlamentā, kas tai ļaus vadīt valsti arī turpmākos četrus gadus. Tās galvenais solījums ir ievest Moldovu Eiropas Savienībā.
Moldova ir izvēlējusies brīvību un demokrātiju, sociālo mediju platformā “X” norādījis Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņš apsveica Moldovu ar aizvadītajām parlamenta vēlēšanām, kurās uzvarējusi valdošā prorietumnieciskā PAS. Latvijas prezidents uzskata, ka pēc vēlēšanām Eiropas nākotne Moldovai “mirdz spožāk nekā jebkad agrāk”. Arī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) vietnē “X” apsveica Moldovas prezidenti Maiju Sandu un tās tautu ar parlamenta vēlēšanu rezultātiem. Latvijas premjere norāda, ka šīs vēlēšanas apliecina Moldovas demokrātijas stiprumu un Eiropas izvēli par lielāku drošību un labklājību.
Komentāri