Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Un kamēr mazs brūns teliņš…

Druva
00:00
17.01.2009
6

Līgatnē

Vai ar 13.janvāra grautiņu Doma laukumā būtu noslēdzies valsts politiskais, ekonomiskais un morālais pagrimums? Liekas gan, ka ne. Kas mūs sagaida rīt, parīt?

Kas vainīgs? Pretīgi klausīties varas pārstāvju centienus novelt atbildību uz miermīlīgā mītiņa rīkotājiem un dalībniekiem. Pašreizējā situācijā var vainot vienīgi varas kliķi, kas kļuvusi par atmirstošu čūlu uz sabiedrības miesas, un tā ir jānotīra.

Bet kas vainojams pie tā, ka divus gadu desmitus tauta ļauj sevi pazemot un nīdēt morāli pagrimušu politikāņu mafijai? Manā skatījumā, galvenā atbildība gulstas uz manas paaudzes (tagadējo 70-80 gadnieku) inteliģences sirdsapziņas, kas toreiz, pagājušā gadsimta 90.gadu sākumā, bija savu fizisko, intelektuālo un morālo spēku plaukumā, tomēr pieļāva tautas nospiešanu amorālas kliķes pakļautībā. Jau tad bija redzams, ka valdošā „Latvijas ceļa” darboņi, slēpjoties aiz liberālisma galēji labējā novirziena pamattēzes “katrs ir brīvs un atbildīgs par sevi” un pārvēršot to sauklī “grābj, kas var”, mērķtiecīgi uzsāka Latvijas “ceļu” uz iznīcību. Tolaik tauta nespēja sevi aizstāvēt un izprast situāciju, jo 50 gadus ilgušais totalitārais režīms bija iznīdējis cilvēkos spēju izprast demokrātijas piedāvātās iespējas un izmantot tās savā labā. Tieši inteliģencei bija (un ir) pienākums mācīt tautai demokrātiju. Taču inteliģences lielākā daļa norobežojās no šī pienākuma, pasīvi noskatījās, laikam ejot, iegrima apātijā vai arī brīžiem gan slepeni, gan atklāti (tas taču bija atļauts) pakritizēja notiekošo. Ar neiejaukšanos un malā stāvēšanu šī inteliģences daļa ir tieši līdzatbildīga par Latvijas valsts un tautas postu.

Taču neliela daļa cilvēku centās rīkoties. Arī viņi bija totalitārā režīma produkts, tomēr savas izglītības un intelekta priekšrocības izmantoja situācijas analīzei, izpratnei un novērtēšanai. Tie bija zinātnieki, augstskolu pasniedzēji, žurnālisti, skolotāji. Viņi centās runāt un rakstīt par valstī īstenotās politikas negatīvo virzību, par citām alternatīvām un perspektīvām. Taču vara nepieļāva novirzes no savas mērķtiecīgās politikas uz valsts izlaupīšanu un pakļaušanu starptautiskajai biznesa mafijai. Publiskajā telpā šo “disidentu” viedoklis gandrīz nenonāca. Bija arī centieni organizēt sabiedrību aktīvai rīcībai, lai aizstāvētu savas intereses, taču trūka līdzekļu pat informācijas izplatīšanai, un iesaistīt skaitliski vērā ņemamu sabiedrības daļu nebija iespējams. Saujiņai aktīvistu tas nav pa spēkam.

Esmu līdzdarbojusies šajās norisēs. Tāpēc jūtos tiesīga nosodīt to lielo inteliģences daļu, kas arī šodien nevēlas pildīt savu misiju – organizēt un aktivizēt pilsoņus vienotā spēkā valsts un tautas interešu aizstāvēšanai. Ar nosodošām, varai adresētām runām Doma laukumā un televīzijā nekas nav līdzēts. Sabiedrības nekrotizēto “virsslāni” tās nesasniedz. Atmirušos audus sabiedrības organisms var vienīgi nokratīt, ne atdzīvināt. To var izdarīt vienīgi pati sabiedrība, vēlētāji. Nevis apelējot pie varas sirdsapziņas (tā vairs nepazīst šādu jēdzienu), bet demokrātiski nomainot trūdošo varu.

Aicinu šodienas inteliģenci (pati esmu par vecu): māciet, aktivizējiet un galvenais – organizējiet sabiedrību par vienotu spēku. Lai varētu gan mainīt vēlēšanu likumu referendumā, gan ievēlēt deputāta vārda cienīgus parlamentāriešus. Tam nepieciešama jūsu griba, enerģija, entuziasms, laiks un smags darbs.

Atceramies, kā rakstīja Imants Ziedonis: “Un kamēr mazs brūns teliņš caur brūnu govi rit, jūs varat arī paspēt kaut ko vēl padarīt.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Atstumtība. Tā jāmazina kopīgi

12:05
25.07.2024
17

Salīdzināt Latvijas situāciju ar likteņbiedrēm Lietuvu un Igauniju ir gadu desmitos ierasta mode. Bieži ar kaut ko esam sliktāki. Diemžēl arī tad, kad runājam par sociālo atstumtību. Sociālā atstumtība Latvijā apdraud 369 tūkstošus cilvēku jeb 27,6% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem, Lietuvā tādā situācijā ir 410 tūkstoši cilvēku (20%) un Igaunijā – 178 […]

Rūpēs par emocionālo veselību

11:03
24.07.2024
17

Slimnīca laikam ir vieta, kur retam gribas nokļūt, pat neskatoties uz to, ka mūsdienās lielākoties personāls ir brīnišķīgs, ārsti atsaucīgi un spējīgi pacientam izskaidrot viņam nesaprotamo. Un, protams, arī ārstēšanas metodes ir ļoti mūsdienīgas. Tādēļ, lai brīdī, kad sasirgušais tomēr ir nonācis slimnīcā, viņa paš­sajūta uzlabotos ne tikai fiziski, bet arī emocionāli, ir cilvēki, kuri […]

Karš un miers

07:08
24.07.2024
27

Šodien, 19.jūlijā, jau ir 877. pilna mēroga kara diena Ukrainā. Vakar, 18. jūlija rītā, Krievijas armija bija zaudējusi aptuveni 562 510 militārpersonu. Eiropas valstis, kurām ir robeža ar Krieviju vai to stelītvalstīm, dažādi stiprina aizsardzību. Polija paziņojusi, ka 1. augustā uz Polijas-Baltkrievijas robežas sāksies speciāla operācija, kuras mērķis ir pastiprināt un nostiprināt robežu un jau izveidoto […]

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
26

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
25

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
22

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
64
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
27
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi