Nedēļa Latvijā
Meklējam jaunu premjeru. Pašreizējā valdība savas gaitas solījusies beigt 5. decembrī, savukārt jauno premjera Valsts prezidents Valdis Zatlers sola izvēlēties neatkarīgi un atklāti. „Nebūs tā, ka sestdienas vakarā kāds parādīsies un svētdienas vakarā viņš tiks apstiprināts. Būs pietiekams laiks, lai publiskā telpā viņus varētu izdiskutēt,” sola V.Zatlers. „Neviens netiks nosaukts ne no kāda loka, ja nenotiks konkrētas tikšanās ar kandidātu un nespēs realizēt to programmu, kuru esmu uzstādījis,” skaidroja prezidents. Viņš arī savu lomu šajā pasākumā sašaurinājis, no tiem kandidātiem „kas tiek piedāvāti”. Partiju izvirzītos kandidātus V.Zatlers vētīt sākšot no ceturtdienas.
Partijas „Tēvzemei un brīvībai”/LNNK, „Zaļo un zemnieku savienība”, kā arī LPP/LC paziņojušas, ka savus kandidātus neizvirzīs, lai gan iepriekš izskanējušas minējumi, ka viens no kandidātiem esot pašreizējais iekšlietu ministrs Ivars Godmanis. Tautas partija iespēju vadīt valdību neizslēdz, ambīcijas uz premjerministra amatu izvirzījis „Jaunais laiks” (JL), kam valdības atkāpšanās paver cerību pēc ilgiem gadiem atkal tikt valdībā. Par premjera kandidātu izvirzot Valdi Dombrovski. JL un pašreizējās koalīcijas ne pārāk draudzīgo attiecību dēļ JL norādījis, ka nenākšot vienā pulkā ar LPP/LC, TB/LNNK, ZZS un TP, lai kļūtu par piedēkli – tas varot notikt tikai tad, ja JL tiek premjera postenis. Kā ziņo LETA, tieši piecu partiju koalīcijas modeli par vēlamo uzskata V.Zatlers.
Teju 40 procenti bērnu – pīpmaņi. No Eiropas valstīm Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Čehijā, Polijā un Ungārijā ir visaugstākais smēķētāju skaits jauniešu vidū, raksta „Neatkarīgā Rīta Avīze”.
Pasaules Veselības organizācijas pētījums „Veselības uzvedība skolas vecuma bērniem”, kurā analizēti jauniešu smēķēšanas paradumi 35 valstīs, rāda, ka pieaudzis to 11 līdz 15 gadus vecu jauniešu skaits, kuri kaut reizi ir pamēģinājuši smēķēt. Vienu cigareti līdz 11 gadu vecumam ir pamēģinājuši 15 procenti bērnu. 15 gadu vecumā šis skaits ir pieaudzis līdz 62 procentiem.
Pētījumā konstatēts, ka tabakas izstrādājumus lieto 37,5 procenti skolēnu, 34,3 – smēķē cigaretes, 11,7 – smēķē citus tabakas izstrādājumus – cigarillas, pīpi vai ūdens pīpi. Vairāk smēķē zēni – 41,4 procenti, bet meitenes – 33 procenti. Pētījuma autori secina, ka lielākā sabiedrības daļa Latvijā, tostarp jaunieši, smēķēšanu uztver kā sociāli akceptējamu parādību. Ja mājās pīpē kāds no vecākiem, tad lielākoties netiek nosodīta bērna pusaudža rīcība, kas arī sācis smēķēt.
Latvijas veikalos cigaretes nepilngadīgiem jauniešiem pārdot aizliegts, un tomēr vairāk nekā puse aptaujāto jauniešu atbildējuši, ka cigaretes pērk veikalā. N edēļa pasaulē
Krievija aptur darbību līgumā par bruņojumu. Pagājušajā nedēļā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja likumu par Krievijas darbību Līgumā par konvencionālo bruņoto spēku izvietošanu Eiropā (KBE).
Attiecīgu dekrētu Krievijas prezidents parakstīja jūlijā, tādējādi nosakot, ka līguma darbība tiks apturēta pēc 150 dienām – tas nozīmē naktī no 12. uz 13. decembri. Maskava pavēstījusi, ka šis solis nenozīmē izstāšanos no līguma, bet darbības apturēšanu. Ja to ratificēs citas KBE dalībvalstis, Krievija varētu pie līguma atgriezties.
Krievija vēlas, lai līgumu ratificētu arī citas postpadomju valstis, tai skaitā Baltijas valstis, tādējādi izslēdzot iespēju, ka NATO karaspēks tās lietos, lai koncentrētu bruņojumu pie Krievijas robežām. Savukārt pašai Krievijai savas teritorijas iekšienē, pakļaujoties līgumam, bija ierobežojumi karaspēka pārvietošanai.
KBE līgums tika noslēgts 1990. gadā, lai garantētu drošību Eiropā. Tas ierobežo armijas bruņojuma izvietošanu Eiropā starp Atlantijas okeānu un Urāliem. ASV plānus Polijā un Čehijā izveidot pretraķešu aizsardzības sistēmas Krievija interpretēja kā savu interešu un drošības aizskārumu, jau aprīlī izsludināja moratoriju šim līgumam.
Ukrainā izveidota koalīcija. Gandrīz divi mēneši bija vajadzīgi, lai pēc septembrī notikušajām parlamenta ārkārtas vēlēšanām Ukrainā tiktu izveidota koalīcija. To veido oranžās revolūcijas sabiedrotie – prezidenta Viktora Juščenko pārstāvētā partija „Mūsu Ukraina – tautas pašaizsardzība” un Jūlijas Timošenko bloks.
Koalīcija izveidota ar minimālu pārsvaru, un jaunās valdības lēmumu pieņemšanai būs nepieciešama stingra disciplīna, jo, ja kādu lēmumu neatbalstīs kaut divi deputāti, tas var radīt problēmas vairākuma iegūšanā. Pirmais pārbaudījums gaidāms mēneša laikā – tik ilgs laiks dots, lai koalīcija izveidotu valdību.
J.Timošenko ir mērķtiecīgi gājusi uz to, lai atkal iegūtu premjerministres amatu, lai gan vairāki „Mūsu Ukrainas” pārstāvji pret viņas dalību koalīcijā iebilst. Par iemeslu tam ir J.Timošenko priekšvēlēšanu solījumi – izveidot profesionālu armiju, PSRS sabrukšanas dēļ zaudēto noguldījumu kompensācija, pievienotās vērtības nodokļa palielināšana. Daļa no tiem ne tikai ir pretrunā ar „Mūsu Ukrainas” programmu, bet ir nerealizējami. J.Timošenko intervijā aģentūrai „Reuters” gan pauda apņemšanos cīnīties ar grūtībām, kas sagaida, jauno darba cēlienu uzsākot, kā arī sola plašas reformas. V.Juščenko personīgi lūkojis pārliecināt partijas biedrus par atbalstu šādai komandai, tomēr jauno koalīciju gaida daudz personisko un ideoloģisko uzskatu sadursmju.
Kosova pieprasa neatkarību. Pagājušajā nedēļā Eiropas Savienības, Krievijas un ASV diplomātiem neizdevās rast kompromisu jautājumā par neatkarības piešķiršanu Kosovas provincei. Kosovas pārstāvji uzskata, ka neatkarība ir laika jautājums, turpretim Serbija negrasās atteikties no daļas savas teritorijas. Sarunām nenesot rezultātus, atbildība par notiekošo provincē atkal tiek nodota ANO rokās.
90 procenti Kosovas iedzīvotāju ir albāņi, kas pieprasa neatkarību. Kosovas valdība ir paziņojusi: ja ANO Drošības padome līdz gada beigām nepieņems rezolūciju par neatkarības piešķiršanu, Kosova to pasludinās vienpusēji. Lai gan šāds solis varētu raisīt jaunu spriedzi Balkānos, tomēr sagaidāms, ka daudzas valstis – tostarp lielākā daļa no ES valstīm – šo neatkarību atzīs.
Arī Serbija jau strādā pie rīcības plāna Kosovas neatkarības pasludināšanas gadījumā. Iespējamo pasākumu vidū varētu būt robežas bloķēšana, enerģijas padeves un ekonomisko sakaru pārtraukšana, kā arī citi līdzīgi pasākumi. Turpretim no ANO Drošības padomes nav sagaidāms atbalsts Kosovas neatkarībai, jo Serbijas sabiedrotajai Krievijai tajā ir veto tiesības.
Komentāri