Trešdiena, 24. aprīlis
Vārda dienas: Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums

Tauta, kas dzer

Iveta Rozentāle
07:18
09.11.2023
19

Labi zinām, ka alkohola patēriņš Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā, tāpēc skaisto epitetu vietā, ka latvieši ir tauta, kas dzied un dejo, mēdzam saņemt apzīmējumu – tauta, kas dzer.

Latvija gan maziem solīšiem cenšas situāciju mainīt. Piemēram, ja savulaik stiprā alkohola reklāmas plašsaziņas līdzekļos bija norma, tad nu kādu laiku tās ir aizliegtas, tāpat kā alkoholiskos dzērienus nedrīkst reklamēt vidē. TV vēl varam redzēt vilinošās alus un vīna reklāmas, laiku pa laikam izskan ierosinājumi aizliegt arī tās.

Pasaules veselības organizācija (PVO) norādījusi, ka galvenie iemesli, kas palīdz mazināt alkohola patēriņu, ir cena, pieejamība un reklāma. Par reklāmu viss skaidrs, arī cena laiku pa laikam līdz ar akcīzes nodokļa palielināšanu pieaug. Tagad tiek risināts arī viens no pieejamības aspektiem, proti, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā šonedēļ atbalstīja grozījumus, kas paredz, ka alkoholu būs aizliegts pārdot cilvēkiem, kas jaunāki par 20 gadiem. Tam gan pagaidām ir tikai komisijas atbalsts. Tāpat vairāki Saeimas deputāti iesnieguši priekšlikumus par alkohola tirgošanas laika samazināšanu. Cik saprotu, šobrīd netiek izskatīts jautājums par alkohola tirgošanas ierobežošanu kopumā. Taču te ir plašas iespējas. Piemēram, man līdz ar daudziem citiem ir jautājums, vai alkoholiskie dzērieni jāpārdod degvielas uzpildes stacijā. Vēl jo vairāk ņemot vērā, ka tos var iegādāties jebkurā pārtikas veikalā. Ir valstis, kur alkoholu var iegādāties tikai specializētajās tirdzniecības vietās.

Kā labo piemēru Saeimā piesauca arī Lietuvu, kur ir spēkā aizliegums alkoholu pārdot cilvēkiem, kas jaunāki par 20 gadiem. Statistika liecina, ka kopš aizliegumu ieviešanas grādīgo dzērienu patēriņš būtiski samazinājies – pat par diviem litriem 100% alkohola uz vienu iedzīvotāju no 15 gadu vecuma. Saeimas deputāte Mairita Lūse pauda, ka būs gadījumi, kad jaunieši nelegāli iegādājas alkoholu, bet Lietuvas piemērs esot parādījis – alkohola patēriņš konkrētā vecuma grupā samazinājies. Pašiem lietuviešiem šajā jautājumā viedokļi dalās, jo novērojumi rāda, ka jaunieši, samazinot alkohola patēriņu, palielina aizraušanos ar narkotikām. Un tāpat tie, kuri vēlas, atrod veidu, kā tikt pie stiprajiem dzērieniem. Te jāpiemin Rīgas Stradiņa universitātes docētājas Lauras Isajevas atzīmētais PVO pētījums, kurā izvērtēts, ka, paaugstinot alkohola cenas par 10%, tas visvairāk ietekmē tieši tos iedzīvotājus, kuri alkoholu patērē mēreni, jo šie cilvēki tad to dara vēl mazāk. Savukārt alkohola pārlieku lielus mīļotājus tāda situācija ietekmē vismazāk. Speciālisti gan arī norāda uz tendenci: jo vēlāk cilvēks sāk lietot alkoholu, jo mazāka ir iespējamība, ka viņš kļūs par alkohola atkarīgo. Latvijā šobrīd vidusskolas pēdējo klašu audzēkņi brīvi var nopirkt alkoholu un visdrīzāk arī nereti padalās ar to arī ar saviem nepilngadīgajiem draugiem.

Lietuva līdz ar ieviestajiem ierobežojumiem uzrāda arī pozitīvus rādītājus sabiedrības veselībā, jo samazinājies gan no alkohola atkarīgo skaits, gan mazāk aknu slimnieku, tāpat arī nāves gadījumu, ko izraisījusi alkohola lietošana. Jāteic, Latvijā negadījumi, kuros klātesošs alkohols, arī ir skaudri un lielos skaitļos mērāmi – gan satiksmes negadījumi, gan noslīkšana, esot reibumā. Arī vardarbība ģimenē bieži saistīta ar alkohola lietošanu.

Savukārt deputātes Ramonas Petravičas teiktais par pretrunu starp vecumu, kad drīkst iegādāties alkoholu, un to, kad drīkst slēgt laulību (attiecīgi 20 un 18 gadi), paceļot šampanieša glāzi, manuprāt, sasaucas ar visbūtiskāko alkohola patēriņa iemeslu – tā lietošanas paradumiem un kultūru. Un tie ir daudz būtiskāk ietekmējoši nekā cena, pieejamība un reklāma. Cik daudzās mājās svētki nav iedomājami bez alkohola, cik daudzi kultūras un saviesīgi pasākumi nav iedomājami bez alkohola! Un cik kinofilmu, seriālu nav bez tā iedomājami?

Man šķiet, tas ir līdzīgi kā ar viedierīču lietošanu. Sabiedrība vēlas, lai bērni un jaunieši tās lieto mazāk, bet lielākā daļa pieaugušo tās izmanto diendienā – darbā, mājās, atpūšoties. Tāpat arī svētkos – nereti tieši pieaugušie ir tie, kas mudina jaunieti paņemt pirmo vīna vai šampanieša glāzi, jo ir taču jau pietiekami liels.

Ir labi, ka valsts meklē risinājumus, kā ierobežot alkohola patēriņu, īpaši jauniešu vidū, tomēr tam ir un būs daudz mazāks efekts, ja sabiedrībā dzīve bez alkohola nebūs iedomājama. Protams, tādēļ, ka alkohola lietošana Latvijā ir milzīga problēma, visiem nav jākļūst par atturībniekiem, bet par to, kādu piemēru katrs rādām jauniešiem, ir vērts aizdomāties.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
35

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
19

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
59

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
56

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
30

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
32

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi