apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētājs
Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai” skaita ziņā ir mazākais partneris valdības koalīcijā, bet vienmēr esam gatavi paust viedokli un ierosinājumus, kā uzlabot esošo situāciju valstī. Tikšanās reizē ar premjeru Aigaru Kalvīti plānojam pārrunāt jautājumus, kas saistīti ar nākamā gada budžeta pieņemšanu. Pārrunāsim, kādas iespējas steigā izstrādātajā budžetā vēl ir iespējas pieņemt, vēl runāsim par līdz šim brīvo ekonomikas ministra vietu. Joprojām frakcija uzskata, ka mūsu izvirzītais kandidāts Einārs Cilinskis ir piemērota kandidatūra (vakar pēcpusdienā tika publiskota informācija, ka E.Cilinska kandidatūra ceturtdien tiks virzīta apstiprināšanai Saeimā – I.K.). Sarunā dosim arī vairākus ierosinājumus, lai sekmētu lēmumu pieņemšanu, kas veicinātu uzņēmējdarbību valstī. Uzsveram, ka nepieciešams ieviest uzņēmuma ienākuma nodokļa samazināšanu par to summu, kādu investē uzņēmuma attīstībā. Par šo jautājumu jau ilgi diskutēts, bet uzskatām, ka ieguvumu ar laiku būtu vairāk. Otrs jautājums, kuru akcentēsim, domājot par darba tirgus aprisēm, proti, ierosinām, ka tai ienākumu daļai, ko saņem strādājošais pensionārs algā, ir jāpiemēro ienākuma nodokļa atlaide. Tas darba spēka trūkuma apstākļos būtu izdevīgi, jo strādāt turpinātu pensionāri, kuri to var atļauties. Vēl esam frakcijā sprieduši un konsultējušies ar speciālistiem ekonomikā, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts pašlaik pieaug uz celtniecības bāzes, rūpnieciskajā ražošanā pieauguma rādītāji ir tuvu nullei.
Risinājums varētu būt tāds, ka jāliek nodokļu apgrūtinājumi nekustamā īpašuma laukā, lai banku kredīti un nauda vairāk plūstu ražošanas virzienā. Tur peļņa nāktu lēnāk, bet būtu savi ieguvumi ilgtermiņā. Nevajag jau neko aizliegt, bet jāsagroza sviras tā, lai ieguvēji ir aktīvie iedzīvotāji, darba devēji. Tāpat valstī vajadzētu sadūšoties un lemt par augstāku īpašuma nodokli dārgajām ēkām un dzīvokļiem.
Vai “Tēvzemei un Brīvībai” bijušas diskusijas ar arodbiedrību pārstāvjiem, runājot par vairākās nozarēs strādājošo interesēm? Visciešākā sadarbība frakcijai ir ar izglītības darbinieku arodbiedrību. Esam iedziļinājušies izglītības iestāžu darbinieku problēmās.
Kā jau sacīju, budžets ir tapis steigā. Kā to jau manījām no premjera un finanšu ministra komentāriem, tad iepriekš tika gaidīta zemāka inflācija, labāka ekonomiskā situācija valstī. Rudenī valdība vēl pārskatīja budžetu skaitliskā izteiksmē. Budžeta izskatīšana tika pagarināta. Situācija gada beigās nav tā labākā. Inflācija ir augusi un visvairāk tā skar cilvēkus, kuru ieņēmumi ir zem vidējā līmeņa, mazāk turīgos cilvēkus. Kurss uz vidējo algu pacelšanu valstī ir pilnīgi pamatots, tagad ir tikai jautājums, kā to samērot ar inflācijas rādītājiem? Ir sabiedrības grupas, kuras inflācija nesatrauc, to uzskatot par dabisku valsts attīstības laikā. Ir sabiedrības daļa, kuru tas ļoti uztrauc. Ko darīt? Racionālā doma būtu rast iespēju veidot vienotu darba algu politiku, kas ilgstoši tiek runāts, bet risinājuma nav. Piemērs ir arī ministra un valsts sekretāra darba samaksas neatbilstība. Protams, tagad jāieklausās katrā komentārā, kuru sniedz arodbiedrības. Taupīšana ilgtermiņā nebūs laba, bet īstermiņā valdība ir vērtējusi katra ministra priekšlikumus. Grafiks, ja runā par algu celšanu, ir ierobežots. Algas jau strādājošajiem nākamajā gadā tāpat pieaugs, bet, iespējams, ne kādreiz cerētajā apjomā. Tas ir sociāli sāpīgs jautājums. Mēs saprotam, ka valdību par to neslavēs, bet kāds ir cits risinājums? Mūsu prognozes ir budžetu atbalstīt, bet līdztekus arī novērst vienu vai otru sociālu netaisnību. Un ļoti svarīgi šobrīd ir dot impulsus uzņēmējdarbības veicināšanai valstī. Stimulu ir bijis maz piesardzības dēļ.
Ja vērtēt radikālākus uzstādījumus, proti, arodbiedrību nostāju par valdības atlaišanu un ārkārtas vēlēšanām, tad uzskatu, ka jaunas vēlēšanas pēc Saeimas jaunā sasaukuma pirmā darbības gada neatrisinās nevienu sasāpējušo jautājumu. Vai uzskatu, ka valstī ir bardaks? Es tam nepiekrītu, tādu apzīmējumu nelietotu. Ir runa par to, kā saņemties, kā izvirzīt saprātīgas idejas, kuras būtu realizējamas, jo fantastisku ideju izvirzīšana ir laba pie tējas vai kafijas tases, bet bieži tām nav seguma.
Vai apvienība saglabājusi sava elektorāta uzticību? Starpvēlēšanu periodā šādu pētījumu nav daudz, bet dati, kurus esmu pētījis, rāda, ka vēlēšanu gadījumā mēs saņemtu apmēram tādu pašu vēlētāju uzticību. Tuvākas ir novadu vēlēšanas 2009. gadā un tā būs reize, kad aktīvā sabiedrības daļa varēs izteikt savu attieksmi pret procesiem, kas norisinās tuvāk viņu dzīvesvietai. Tas ir ļoti nozīmīgi, domājot par valsts attīstību. Pierakstījusi Ilze Kalniņa
Komentāri