Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

Svētdienas naktī pulksteņu rādītājus griezīsim par stundu uz priekšu

Anna Kola
19:55
24.03.2022
51

Patlaban pulksteņu laiku ik pavasari un rudeni maina septiņdesmit sešās pasaules valstīs, sākuma un beigu datumi gan gandrīz katrai atšķiras.

Par pulksteņa laika mainīšanu uz priekšu un atpakaļ viedokļi atšķiras: ir cilvēki, kurus tas šķietami neietekmē nemaz, un tad ir daļa skeptiķu, kas nebeidz sūkstīties, cik ļoti šī viena stunda šurpu turpu viņus izsit no ierastā ikdienas ritma. Daži pētījumi norāda, ka pāreja uz vasaras laiku varētu radīt pozitīvu ietekmi saistībā ar ilgāku brīvā laika pavadīšanu ārā. No otras puses, ir pieejami hronobioloģiskas izpētes secinājumi, kas liecina, ka stundas uz priekšu vai atpakaļ ietekme uz cilvēka bioritmu varētu būt daudz būtiskāka, nekā sākotnēji tika uzskatīts.

Piemēram, Vācijas Bundestāga 2016. gada ziņojumā minēti konstatējumi, kas norāda, ka cilvēka bioloģiskais ritms pulksteņa pagriešanai pavasarī pielāgojas sliktāk, nekā sākotnēji tika uzskatīts, un dažu hronotipu cilvēkiem vajadzīgas pat vairākas nedēļas, lai pielāgotos, savukārt pielāgošanās pulksteņa pagriešanai rudenī noris vieglāk. Tomēr joprojām nav pārliecinošu pierādījumu par kopīgo ietekmi uz veselību (t.i., pieņemtās pozitīvās un negatīvās ietekmes starpību).

Arī manā ģimenē viedokļi par laika maiņu par vienu stundu atšķiras. Man pašai piemērotāks šķiet vasaras laiks, jo piederu pie tiem, kas uzskata – rīta stundai zelts mutē -, ceļos ar gaismu. Nolēmu pajautāt, ko par to domā Dr.med. Juris Svaža – anestezi­ologs, reanimatologs, Rīgas Stradiņa Universitātes Sto­matoloģijas institūta Anestezio­lo­ģijas nodaļas un miega laboratorijas vadītājs. Uz jautājumu, vai šī pulksteņu grozīšana reizi pusgadā nodara kaitējumu veselībai, viņš atbild šādi: “Manuprāt, tas (pāreja uz vasaras, ziemas laiku – aut.) ir gan labi, gan slikti. Slikti tas ir tādēļ, ka tas, protams, nedaudz ietekmē, to nevar noliegt. Bet parasti jau tā ir viena divas dienas, diez vai daudz vairāk. Būtiskāk šī pāreja ietekmē cilvēkus, kam jau ir izteikti miega traucējumi. Cilvēks tomēr diezgan viegli adaptējas laika maiņai stundas divu amplitūdā, tā kā negribētu apgalvot, ka pulksteņa griešana spēcīgi ietekmētu veselību.” Viņš arī uzsver, ka no šīs pulksteņa rādītāju griešanas ir savi ieguvumi: “Vasaras laikā mēs esam ļoti tuvi tam astronomiski atbilstošajam laikam pēc saules, šis neapšaubāmi fizioloģiski ir daudz labāks laiks nekā tā saucamais ziemas laiks. Ja pulksteņa laiku nemainītu, tad vasaras rīti sāktos jau ļoti agri – pirms četriem – un vakari, siltie jūlija vakari satumstu jau pēc deviņiem. Tomēr tagad varam šo dienu pielāgot daudz labāk, rīti iesākas drusku vēlāk un arī siltie vakari ir ilgāki.”
Juris Svaža arī atgādina, ja pulkstenis nebūtu izgudrots, cilvēks taču savas gaitas vadītu saskaņā ar dabu – ar saules aušanu, rietēšanu. Un būtībā jau jāpiekrīt ārsta viedoklim – pulksteni ar cipariem galu galā esam izgudrojuši paši, līdz ar to arī paši sevi ieliekam šajā skaitļu ritmā ik dienas. Nevar noliegt arī to, ka J.Svažas viedoklim jāpiekrīt tajā aspektā, ka bieži vien aizmirstam, ka nevērīgi izturamies pret savu miega režīmu ikdienā, piemēram, ilgāk veroties TV ekrānos vai dodoties uz kādu saviesīgu pasākumu, kas ieilgst līdz pusnaktij. Tad šīs divas trīs stundas, ko nozogam labai atpūtai miegā, mēs neskaitām pie zaudējuma, toties pačīkstēt par pulksteņa laika maiņu stundu šurp vai turp gan ir enerģijas vērts.

Ārsts aicina par to apdomāties katru, jo tā kopbilde labsajūtai veidojas ilgtermiņā no ikdienas paradumiem, nevis no pulksteņa pagriešanas vien. Runājot par ekonomiskajiem ieguvumiem vai zaudējumiem, Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvis Nor­munds Freibergs saka: “Pamanā­mākā ietekme no vasaras laika piemērošanas ir transporta un enerģētikas nozarēs. Ietekme nacionālā līmenī no līdzšinējās vasaras laika kārtības ir visvairāk jūtama enerģētikas sektorā. Kas nav pārsteidzoši, jo viens no galvenajiem mērķiem, ieviešot līdzšinējo vasaras laika kārtību, bija taupīt enerģiju. Vienlaikus pastāv dažādi viedokļi par to, cik daudz enerģijas tiek ietaupīts, piemērojot līdzšinējo vasaras laika kārtību, jo pēdējos gados ir bijuši ievērojami sasniegumi apgaismojuma efektivitātes uzlabošanā (ekonomiskās lampas), kā arī vairākas industriālās nozares ir spējīgas darboties arī diennakts tumšajās stundas, kad vairs nav saules gaismas.”

Tāpat pastāv bažas, ka pulksteņa laika grozīšana ietekmē transportlīdzekļu vadītājus, tomēr arvien nav iegūti pārliecinoši pierādījumi, kā pāreja uz vasaras laiku ietekmētu ceļu satiksmes negadījumu statistiku. “Daži pētījumi atklāj, ka nepietiekama izgulēšanās, kas saistīta ar pulksteņrādītāju pagriešanu uz priekšu pavasarī varētu palielināt satiksmes negadījumu risku. Tomēr kopumā pārejas uz vasaras laiku ietekmi ir grūti tieši sasaistīt ar ceļu satiksmes negadījumu statistikas rādītājiem atšķirībā no citiem satiksmes negadījumus ietekmējošiem faktoriem,” situāciju skaidro EM pārstāvis. “Tāpat pāreja uz vasaras laiku rada zināmas bažas par dzīvnieku bioritma traucēšanu, turklāt, mainot laika režīmu, nākas mainīt arī slaukšanas un barošanas grafikus. Tomēr šķiet, ka modernu iekārtu, mākslīgā apgaismojuma un automatizētu tehnoloģiju izmantošanas rezultātā šīs neērtības pakāpeniski izzūd,” viņš piebilst.

Tā ikdienas dzīves kārtību regulējošās stundas maiņa -vasaras un ziemas laiks – paredzēta tam, lai labāk tiktu izmantota dienas gaisma un taupīta enerģija. Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības līmenī kopīgs redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu reizi pusgadā vēl nav panākts, joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība – vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. 2022. gada 27. martā plkst.03.00 (naktī no sestdienas uz svētdienu) Lat­vijā notiks pāreja uz vasaras laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Pusgadu vēlāk – 30. oktobrī -četros naktī notiks pāreja atpakaļ uz ziemas laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot stundu atpakaļ.

Pulksteņu laika grozīšanas vēsture ir diezgan sena – 1895. gadā jaunzēlandiešu entomologs Džordžs Hadsons pirmais ierosināja pagriezt pulksteņu laika rādītājus par divām stundām, tādējādi ekonomējot dienas gaismu. Pirmoreiz šī ideja īstenojās 1908.gadā Kanādā, palēnām vēlāk to pārņēma citviet pasaulē. Latvijā pāreja uz vasaras laiku pirmoreiz notika 1981.gadā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Lai mācītos autorizēties elektroniski, jāautorizējas … elektroniski

20:22
12.02.2025
29

Vai otrdienas rītā nevajag mazu devu, par ko pasmaidīt? Noderēs taču! Smaidam piedāvātais gan būs saprotams tikai cēsniekiem un tiem, kas no Cēsīm kaut kur dodas ar sabiedrisko transportu. Lūk, no 10.februāra maršrutā Kalnmuiža-Cēsu autoosta-Priekuļi vairāki reisi tiks sākti no pilsētas centra pieturas “Stacija”. Līdz šim pietura bija Cēsu autoosta, un Autotransporta direkcija ziņo, ka […]

Mīlestību var izrādīt arī ziedojot

12:27
10.02.2025
21

Februāris, un ne tikai 14. datums, bieži vien tiek atzīmēts kā Mīlestības mēnesis. Iepriekš nebiju aizdomājusies, ka viena no mīlestības formām varētu būt ziedošana, jo īpaši asiņu ziedošana. Arī mūsu novadā februārī būs iespēja ziedot asinis, izbraukuma Donora diena 19. februārī notiks Jaunpiebalgā. “Druvā” jau rakstījām, ka gada sākumā ļoti trūka vairāku asinsgrupu asinis. Man […]

Pirms - viss ir slikti - beidzas

12:26
09.02.2025
36

Kādā filmā, kas tapusi tepat Ziemeļu kaimiņos, kritiskā situācijā izskanēja vārdi: “Ir cilvēki, kuri dara, tie, kuri neiesaistās, un tie, kas par visu raksta internetā.” Galvenais varonis atzina, ļoti gribētos būt vienam no pēdējiem diviem. Bet dzīve un arī paša izvēle šādu iespēju pat nepiedāvāja. Darītājs ir redzams, tāpat viņa ieceres. Kur nu vēl labāk, […]

Apaļo un kantaino skaistumkonkurss

12:24
08.02.2025
41

Politologs Filips Rajevskis nesen kādā intervijā pieļāva, ka pašvaldību vēlēšanās, kas gaidāmas vasaras sākumā,    deputātu kandidāti novados un pilsētās necentīsies akcentēt savu piederību noteiktam politiskam spēkam un priekšplānā būs personības, nevis partiju nosaukumi. Kā apstiprinājums politologa prognozei drīz manā e-pastā iekrita Rīgas mēra amata kandidāta Jura Pūces aicinājums izvēlēties – viņš vai Šlesers, citu […]

Kodoldrošība: apdraudējumi, cerība un fakti

12:23
08.02.2025
26

4.februārī vizītē Kijivā ieradās Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (SAEA) ģenerāldirektors Rafaels Grosi. Tā ir jau vienpadsmitā Grosi vizīte gandrīz trīs gadus ilgā pilna mēroga Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā. Tās mērķis ir apspriest paš­reizējos centienus novērst atomkatastrofu. “Kamēr turpinās briesmīgais karš, SAEA turpinās aktīvi piedalīties, koncentrējoties tam, lai darītu visu iespējamo kodoldrošības saglabāšanai ārkārtīgi sarežģītos apstākļos. Kopējā […]

Vārdu izvēles labirinti

17:14
03.02.2025
32

Iepazīstoties ar Latviešu valodas attīstības kopas un Latvijas Rakstnieku savienības rīkotās aptaujas rezultātiem, kurā spārnoto teicienu ieguva Valsts prezidenta izteiktā frāze gadu mijā “Ja nu nesanāks. A ja nu sanāk?”, aizdomājos, kā mainās latviešu valodas lietojums. Prezidents spēj uzrunāt dažādu valstu līderus un tajā pašā laikā palikt cilvēcīgs un saprotams ikvienam iedzīvotājam. Kā redzam, viņa […]

Tautas balss

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
17
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
25
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
44
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
32
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
30
3
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Sludinājumi