Trešdiena, 24. aprīlis
Vārda dienas: Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums

Svešvalodas izvēle – vai tāda mūsu bērniem vispār ir?

Anna Kola
10:45
13.10.2023
18

Pārstāvu paaudzi, kas krieviski runā nelabprāt. Mācoties skolā Cēsīs, krievu valoda nebija aktuāla lielai daļai skolēnu. Ja skolasbiedri bija no ģimenēm, kuras mājās runāja krieviski, visi bērni, jaunieši labi prata latviski, tādēļ etnisko sadzīves pusi vismaz mācību procesā nemanīja. Un tā tam arī vajadzētu būt, ka valstī, kurā valsts valoda ir latviešu, visi, kas ciena valsti, kurā dzīvo, arī tās oficiālo valodu prot.

Uzsākot jauno mācību gadu, manai meitai Pierīgas skolā bija izvēle otrajai svešvalodai – franču vai krievu. Jau pirmajā vecāku sapulcē, kur bija iespēja atzīmēt izraudzīto priekšmetu, skaidri zināju meitas izvēli – franču valodas apguvi. Kaut kā biju iedomājusies, ka liela daļa skolēnu vecāku būs atzīmējuši to pašu. Skaidrs, Pierīga nav Cēsis, kur dominē latviskā mēle, tomēr, ņemot vērā pēdējo gadu notikumus ģeopolitiskajā situācijā tepat Eiropas nomalē, šķita, ka krievu valodu ikdienas pielietojumā vismaz cenšamies mazināt. Beidzot sākam runāt, ka krievu valodas zināšanām mūsu valstī nav jābūt normai, piemēram, meklējot darbu. Cerīgi! Tomēr vīlos – no 20 bērniem klasē 16 izvēlējās krievu, ne franču valodu. Pārsteidzoši un, neliegšu, mazliet satraucoši vienlaikus.

Nesen savas domas diezgan tieši izteica viens no Saeimas deputātiem Edvīns Šnore: “Viņi [Izglītības ministrijas pārstāvji] teica, ka bez krievu valodas mēs nevaram iztikt nekur, ka mēs nevaram pieļaut, ka valoda sabiedrībā tiek mazināta, ka iestāsies informatīvais vakuums un tamlīdzīgi. Tas turpinājās ar diskusiju, kā tas ir, ka otro lielāko valsts valodu nedrīkst vairs izvēlēties kā otro no svešvalodām skolā. Iespējams, ierēdņi nemaz nezina, kāds ir politikas virziens?” Faktiski iznāk, ka bērniem tomēr it kā spiež izvēlēties apgūt krievu valodu, teica politiķis.

Jā, arī mani pārsteidz, ka diemžēl mūsu bērniem arvien tiek atgādināts – bez krievu valodas nu nekā. Kā tad bez tās, ja esam tepat kaimiņos, turklāt galvaspilsētā to vien dzird uz katra stūra! Tomēr gribētos piedzīvot dienu, kad mūsu lielajā Rīgā visur skan latviešu mēle un tie, kas dzimuši svešvalodīgā ģimenē, tomēr elementāras frāzes prot pateikt arī latviski. Katru valodu pasaulē zināt ir ieguvums, tomēr ir reizes, kad jāizvērtē, vai šīs zināšanas patiesi ir vērtīgas ilgtermiņā, ja to vietā skolā iespējams mācīties vācu, franču vai spāņu valodu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
35

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
19

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
59

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
56

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
30

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
32

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi