Piektdiena, 23. maijs
Vārda dienas: Leontīne, Leokādija, Lonija, Ligija

Stāsts par nacistiem un “denacifikāciju”

Sallija Benfelde
15:10
17.08.2022
55

Krievija par nacistiem dēvē ne tikai ukraiņus, bet apgalvo, ka tādas ir gandrīz visas pasaules valstis, kuras vairs nav īpaši draudzīgas un neatbalsta iebrukumu Ukrainā. Dažreiz, protams, tiek runāts arī par imperiālistiem, tomēr nacisms ir Putina režīma iemīļotais pārmetums civilizētajām pasaules valstīm.

Protams, neonacisti ir daudzās valstīs, taču šoreiz stāsts ir par Krieviju, kura neredz “baļķi savā acī”.

Vai Krievijā nacistu nav? Kur palikušas tās neslēpti nacistiskās organizācijas, kuras lepojās ar hitleriešu karogiem un pat formas tērpiem vēl pirms kara Ukrainā? Tagad, kara laikā, Krievijas propaganda nenogurusi atkārto stāstus par Krievijas armiju un paš­pasludināto Donbasa “republiku” tautas miliciju, kura iznīcina, likvidē vai ņem gūstā nacionālistus, neonacistus un benderoviešus. Tiesa gan, nogalināti vai paņemti gūstā tiek ne tikai karavīri, bet arī civiliedzīvotāji.

Stāsts par kādu jaunu vīrieti no Orlas ir tikai viens no daudzajiem par Krievijas neonacistiem. Pameklējot internetā, var atrast jauna vīrieša fotogrāfiju, kurš nofotografējies pie vācu karoga ar kāškrustu fonā, uz pleca tetovējums ar Hitlera profilu, uz krūtīm – Trešā reiha impērijas ērglis, kurš nagos tur kāškrustu, bet uz apakšdelma uzraksts vācu valodā “Jedem Das Seine” (Katram savs), tieši tāds bija lasāms uz Buhenvaldes koncentrācijas nometnes vārtiem. Šis vīrietis ir Antons Rajevskis, pazīstams krievu nacionālists un Donbasa kara dalībnieks Ukrainā no 2014. līdz 2015. gadam. Rajevskim ir 37 gadi, viņš piedzimis un uzaudzis Orlas apgabalā, kurā savulaik sapulcējās viens no pirmajiem neonacistu grupējumiem Krievijā “Legion 18”. Viens no viņa paziņām žurnālistiem pastāstīja, ka Rajevskis labprāt lasījis visdažādāko reliģisko literatūru ar sektantisku ievirzi, skolā varējis arī mierīgi sēdēt pēdējā solā un lasīt Hitlera “Mein Kampf”. Senais paziņa arī atcerējās, ka Rajevskis ienīdis ebrejus un kaukāziešus, bet jau toreiz viņu vairāk interesējusi sabiedriskā darbība, nevis kautiņi, piemēram, ar imigrantiem.

Rajevskis paspējis pabūt trīs partijās: Nacionālpatriotiskajā partijā, Krievijas nacionālās vienotības partijā un Melnajā sotņā. Pēdējā pilnībā atbilda viņa uzskatiem – īpašais naids pret ebrejiem, simpātijas pret monarhiju un pareizticību. Kad 2014. gadā Kijivā sākās Eiromaidans, Rajevskis devās uz Ukrainu pret to cīnīties, tad atgriezās Krievijā, bet drīz atkal devās karot prokrievisko spēku pusē Donbasā.

Orlā Rajevskis atgriezās 2016. gadā, bet pagājušajā gadā iestājās Krievijas liberāli demokrātiskajā jeb Žirinovska partijā un tika izvirzīts kā kandidāts municipālajās vēlēšanās un paziņoja, ka viņš neiebilst, ja viņu sauc par fašistu. Sekoja virkne skandālu līdz pat tam, ka viņš uzaicināja Orlas gubernatora padomnieku ierasties uz roku cīņu pilsētas centrālajā laukumā. Partija beidzot bija spiesta atsaukt Rajevska kandidatūru. Šogad aprīlī viņš kā brīvprātīgais devās karot uz Ukrainu Krievijas pusē pret “nacisma augoni”. Tagad Rajevskis apgalvo, ka vairs neesot fašists, bet esot krievu nacionālists un absolūtas monarhijas aizstāvis.

Šogad maijā vācu “Bild”, atsaucoties uz Vācijas izlūkdienestu, rakstīja, ka Krievijas armijā Uk­rainā karo vismaz divi Krievijas neonacistu grupējumi. Ļoti radikāla grupa ir “Rusich”, tās dibinātājs Aleksejs Miļ­čakovs (31) no Pēterburgas pirms vienpadsmit gadiem kļuva populārs ar sociālajos tīklos ievietotu fotogrāfiju, kurā viņš redzams ar paša nogalinātu kucēnu rokās, bet vairākos citos attēlos rādīts, kā beigtajam dzīvniekam nogriež galvu un ēd tā gaļu. Vēl vienā fotogrāfijā Miļča­kovam fonā ir redzams karogs ar kāškrustu un uzraksts vēsta: “Nogalini bezpajumtniekus, kucēnus un bērnus!” Vēlāk, karojot Ukrainā, intervijā viņš nosauca sevi par “nacistu” un stāstīja, ka uz Donbasu braucis, lai nogalinātu, un skaidroja, ka “nogalināt cilvēku – tas ir medību azarts”. Miļčakovs vēlāk pievienojās vāgneriešu jeb militarizētai algotņu grupai, pabija Sīrijā, tad atgriezās Ukrainā. Pēc viegla ievainojuma viņš tika apbalvots, ne reizi vien intervēts televīzijā un vismaz daļai iedzīvotāju ir kļuvis par nacionālo varoni, kuru mēdz dēvēt par “nāves eņģeli”.

Pieejamo materiālu par Krievijas neonacistiem ir daudz, bet, tos lasot un skatoties fotogrāfijas, vienmēr nākas atcerēties vēsturnieka un politiskā bēgļa Dmitrija Savvina sacīto kādā sarunā: “Normālās valstīs tādi cilvēki agri vai vēlu nonāk vai nu psihiatriskajā klīnikā, vai cietumā. Krievijā viņi tiek apbalvoti un kļūst par nacionālajiem varoņiem.”

Nesaīsināts raksts lasāms
latviesi.com

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sapratīs, ja pielāgosimies

17:58
22.05.2025
14
1

Spītējot nemīlīgajiem laika apstākļiem, izklaides notikumu sezona sākusies! Kaut vai sestdienas, 17. maija, vakarā bijāt Muzeju nakts baudītāji, hokeja fani vai Eirovīzijas fināla skatītāji? Varbūt nekā no tā visa, jo bija jāsvin dzimšanas dienas vai vārda dienas ballīte. Jāatzīst, šogad Muzeju nakts piedāvātie notikumi bija tiešām vilinoši, bet, “iesēžoties” mājas mierīgajā atmosfērā, kur dienas garumā […]

Baudīt, priecāties, bet neplūkt

18:47
18.05.2025
22

Domāju, ne viena vien daudzdzīvokļu mājas iemītniece, kura izvēlējusies mājas priekšā iekopt skaistu puķudobi, priecējot ne tikai sevi, bet arī citus, laiku pa laikam saskumst, jo kāds nakts aizsegā radīto skaistumu vienkārši noplūcis. Tieši tāpēc puķudobe, kurā rūpējos par ziediem pavasarī, vasarā un rudenī, gadu no gada aizvien saruka, jo ik pa laikam atklāju, ka […]

Pasaules portreti

18:45
18.05.2025
14

Ceturtdienas, 15. maija, rītā publiski izskanēja ziņa, ka agresorvalsts Krievijas vadītājs Vladimirs Putins neplāno ierasties Turcijā, Stambulā, kur Ukraina un sabiedrotie aicināja viņu uz sarunām par miera atjaunošanu Ukrainā. Kremļa nostājas dēļ nav skaidrs, vai sarunas vispār notiks. Patiesībā tas nebija pārsteigums – jau 12. maijā Ame­rikas Kara izpētes institūts (ISW) publicēja atskaiti, kurā rakstīja, ka, visticamāk, […]

Domāšana veicina garīgo attīstību

17:03
13.05.2025
39

Strauji tuvojas pašvaldību vēlēšanas. Vai zinām, par ko balsosim? Liekas, rezultātu prognozēt neiespējami. Bet pēc četru gadu pieredzes skaidri redzams, kā rit dzīve apvienotajos lielajos novados. Pašvaldībām aiz muguras nebūt vieglais darbs, lai jaunos novadus izveidotu ne tikai pēc robežām, bet arī pēc satura. Un kopumā jau Latvija tiešām zeļ. Tas skaidri redzams, mazliet izbraucot […]

Gribi zināt vairāk? Meklē!

12:45
12.05.2025
43
1

Nemīlīgais pavasaris, nesteidzinot dārza darbus, dod laiku padomāt par nākotni. Un patiesībā jau pavasarī sējot un stādot  domājam par ražu, ko vāksim rudenī. Šis pavasaris piedāvā nākotnes izvēli turpmākajiem četriem gadiem. Pašvaldību vēlēšanas ir temats, par kuru sarunās nav iesaistījies retais. Par ko balsot? Par ko balsosi, ko iesaki? Ko zini par to un to? Par […]

Par kopīgo darbu

12:43
12.05.2025
33

Angļu rakstnieks un teologs Gilberts Kīts Čestertons (1874. – 1936.) savulaik rakstīja, ka Romu mīlēja ne jau tās diženuma dēļ, bet Roma kļuva dižena, pateicoties mīlestībai pret to. Ma­nuprāt, Čestertona rakstīto ir vērts atcerēties arī šodien. Nav noslēpums, ka Latvijā joprojām attieksme pret savu valsti nereti ir – “mēs un viņi”. Visticamāk, tā ir attieksme, […]

Tautas balss

Darbības vārdi norāda darīšanu

18:48
19.05.2025
26
Sarmīte Feldmane raksta:

Klausāmies nākamās domes deputātu kandidātu runas, skaidrojumus, solījumus. Kāds ieskatās    sarakstu piedāvātajās priekšvēlēšanu programmās, lai izlemtu, kuru mērķi atbilst paša redzējumam un vajadzībām. Bet ir vērts arī pavērties pagātnē, kas ir šodiena. Proti, ko partijas solīja pirms četriem gadiem un kas izdarīts, vai ieceres palikušas tikai vēlmju sarakstā. Tiesa, daži šodienas deputātu kandidāti toreiz […]

Kāpēc neveidojas iedzīvotāju padomes

18:50
18.05.2025
18
Lasītāja K. raksta:

“Nez kur Cēsu novadā pazudusi virzība uz iedzīvotāju padomēm? Nolikumu martā pieņēma, bet tālāk nekas nav dzirdēts. Vai kādā pagastā cilvēki grib to veidot, vai kāds pieteikums saņemts? Jāņem vērā, ka pagaidām esam diezgan kūtri, ka vajadzīgs kāds rosinājums, atgādinājums par šo iespēju, bet viss pieklusis. Padomes būtu laba iespēja veidot saiti ar pašvaldību. Domāju, […]

Cēsīs joprojām trūkst soliņu

18:50
18.05.2025
38
Pensionāre Anna raksta:

“Cēsis sevi sauc par kultūras galvaspilsētu, bet kultūra nav tikai pasākumi. Tā ir arī iedzīvotājiem ērta, piemērota vide. Taču par to netiek domāts. Se­nioriem ir grūti Cēsis izstaigāt kājām, un ko redzam? Trūkst soliņu. Agrāk Rī­gas ielas sākumā, kur Raunas vārtu apstādījumi, uz mūra bija ierīkotas sēdvietas. Nu jau gadiem dēļi novākti, ja gribi piesēst, […]

Remontē ielas. Satiksmē sajukums

18:47
18.05.2025
31
1
Dra­bešu pagasta iedzīvotāja raksta:

“Labi, ka Cēsīs ielas remontē, tikai iedzīvotājiem un noteikti arī satiksmes organizatoriem grūti, ka to vienlaikus dara tik daudzās vietās. Gan jau būvnieki arī nevar visu precīzi paredzēt un nākas pamainīt kādu darbu. Braucēji apjūk, braukā pa pilsētu, kamēr atrod, kā tikt līdz vajadzīgajai vietai. Derētu norādes, shēmas izlikt jau pie lielajiem ceļiem, pa kuriem […]

Pašu rīkots pašu cilvēkiem

16:35
07.05.2025
48
Pārgaujas puses iedzīvotāja raksta:

“Esam pieraduši, ka visus svētku pasākumus rīko pašvaldība, bet, domāju, vairāk to sagatavošanā un norisē varētu iesaistīties vietējās kopienas. Esam taču spējīgi nākt kopā, radīt scenāriju un daudz ko paši izdarīt tā vienkārši, par atlīdzību saņemot tikai iedzīvotāju atsaucību. Protams, vajadzīgs arī pašvaldības atbalsts, bet sadarbībā varētu rasties ļoti jaunas formas pasākumi, kas vēl vairāk […]

Sludinājumi