Pirmdiena, 20. maijs
Vārda dienas: Lita, Sibilla, Teika

Stāsts par krievu kultūru kā ieroci nav bez pamata

Sallija Benfelde
15:46
14.05.2023
20

Rīt – Latvijas neatkarības atjaunošanas jeb neatkarības deklarācijas diena. Ik pa brīdim sociālajos tīklos izskan, ka 4. maijs nav īstā svētku diena, jo faktisko neatkarību Latvija atguva pēc gada 21. augustā. Tādu viedokli nereti pauž ne jau Ždanokas vai Rosļikova atbalstītāji, bet arī tie, kuri pirms 32 gadiem ir darījuši visu, kas bija viņu spēkos, lai Latvija atkal kļūtu neatkarīga. Tādēļ droši vien ir vērts atgādināt, ka 4. maija Neatkarības deklarācija bija un ir juridiskais, tiesiskais pamats Latvijas neatkarības atjaunošanai. Civilizētas valstis cenšas šādus jautājumus risināt tiesiski, iekļaujoties starptautisko vienošanos ietvaros.

Protams, tā ir katra Latvijas pilsoņa un iedzīvotāja personīgā izvēle, kura viņam ir lielākā un svarīgākā diena – 4. maijs, 21. augusts vai 18. novembris, bet varbūt vēl kāda cita diena. Tāpat arī nereti cilvēki pauž, ka Baltā galdauta svētki aizēno 4. maiju. Droši vien vērts atgādināt, ka Latvijas Institūts savulaik tos piedāvāja, lai 4. maiju vairāk padarītu par svētku dienu. Klājot svētku galdu, parasti tiek klāts baltais galdauts. Ja tas ar laiku it kā ir aizēnojis 4. maiju kā Neatkarības atjaunošanas dienu, tad tas, manuprāt, ir jautājums par to, ka ne vecāki, ne skolas to neskaidro, nevis valsts institūciju vaina, par ko jāpārmet.

Pēdējo gadu notikumi, arī karš, ietekmē visus, mēs kļūstam neiecietīgāki, un tas izpaužas visdažādākajos veidos. Piemēram, cenšoties panākt, ka latviešu valoda Latvijā tiešām ir valsts valoda, manuprāt, mēs nereti tuvojamies tai robežai (vai pat jau balansējam uz tās), kuru Krievija jau sen pārkāpusi – proti, kaut kādas tiesības ir tikai tiem, kurus dēvē par krieviem, pārējie nav cilvēki. Protams, karš licis paraudzīties uz krievu kultūras klātbūtni Latvijā, licis pamanīt, ka tai nereti ir pārāk liela loma kopējā pasaules kultūras ainavā. Tādēļ aizvien biežāk izskan aicinājumi izskaust to vispār, aizliegt, ignorēt.

Stāsts par krievu kultūru kā ieroci nav bez pamata. Ukrainas kultūras un informācijas politikas ministrs Aleksandrs Tkačenko savā rakstā par Krievijas propagandu raksta, ka kultūra ir kādas valsts leģitīma atrašanās vieta citas valsts teritorijā, un skaidro, ka “Rossotrudņičestvo” (2021. gadā pārdēvēts par “Russkij dom”) ir visapjomīgākais, vislabāk finansētais Krievijas kultūras diplomātijas institūts ar pamatīgu vēsturi. 2016. gadā Eiroparlaments to atzina par propagandas struktūru jeb par dezinformācijas un propagandas līdzekli, kuru finansē Kremlis. Jāpiebilst, ka Putins savulaik Drēzdenē, VDR, bija direktors Draudzības namā, ko var uzskatīt par jau minētās “Rossotrudņičestvo” vecvecmāmiņu.

Tas, ka pār šīm Krievijas “kultūras institūcijām” ir gara un tumša spiegošanas un provokāciju ēna, nav noslēpums. “Cīņa par dvēselēm un prātiem turpinās,” raksta Tkačenko, un tam var tikai piekrist. Ikdienas dzīvē bieži vien ir grūti saskatīt un novilkt robežu starp kultūru un to, ko Krievija dēvē par “krievu kultūru”, tāpēc neiecietība, arī naids aug, vienkāršāk ir pieprasīt visu, kas saistās ar šo kultūru, iznīcināt un aizliegt. Diemžēl naids ne vienmēr ir labākais ceļvedis. Manuprāt, katra paša ziņā ir, vai, piemēram, Bulgakovu vai Dostojevski lasīt vai aizmirst, klausīties Čaikovski vai ne. Domāju, aizliedzot un aicinot ienīst kādu kultūru, ļaunumu neuzvarēt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ceļotāja piezīmes

21:00
16.05.2024
15

Nupat kā nedēļu aizvadīju Apvienotajā Karalistē. Proti, tās galvaspilsētā Londonā. Tie, kam bijusi iespēja tur paviesoties, labi zina, cik daudzšķautņaina, spraiga, ātra un vienlaikus nesteidzīga ar saviem lielajiem, zaļajiem parkiem un bagāto kultūras dzīvi šī pilsēta ir. Šoreiz uz Londonu devāmies ar bērniem, kaut daudzi teica: “Ko gan tādā milzīgā pilsētā ar bērniem var nedēļu […]

Ieraudzīt svarīgo

20:58
16.05.2024
15

Labklājības ministrija informējusi, ka vismaz 15% meiteņu jeb viena no sešām meitenēm ir kavējušas skolu, jo nav varējušas iegādāties higiēnas preces, to jau šajā rubrikā esmu rakstījusi. Tāpat 17% meiteņu    kavējušas mācību procesu higiēnas preču nepieejamības dēļ. Tāpēc esmu ļoti gandarīta, ka Balvu un Aizkraukles novadu izglītības iestādēs uzsākts pilotprojekts, kurā mēģinās apzināt skolām […]

Noziegums un sods 21. gadsimta Krievijā

10:19
13.05.2024
30

Karš Ukrainā ne tikai vairo stresu un dusmas pret agresorvalsti un tās iedzīvotājiem. Tas cilvēkus padara arī neiecietīgākus un pat nežēlīgākus. Arī “miera laikos”, lasot vai redzot reportāžas par noziegumiem, nereti domājam, ka varbūt nāvessodu par sevišķi smagiem noziegumiem nevajadzēja atcelt. Tiesa gan, domāju, spīdzināšanu lielākā daļa cilvēku neatbalstītu pat tad, ja tas būtu veids, […]

Trakāk vairs nevar? Gan jau var

10:17
13.05.2024
37

Tā kā laikraksts iznāk 10.maijā, loģiski, ka savas pārdomas rakstu 9.maijā, Eiropas dienā. Sabiedriskie mediji pievērš uzmanību šai dienai, mēģinot noskaidrot un akcentēt Latvijas iedzīvotāju sajūtas par ieguvumiem un zaudējumiem, kas iezīmējas līdz ar piederību plašajai Eiropas Savienības ( ES) saimei. Rīgā notiek kādi pasākumi, citur Latvijā gan šī diena, liekas, nekā īpaši neiezīmējas. Ja […]

Dzīves loma, kas nekad nebeidzas

10:16
13.05.2024
24

No brīža, kad sieviete savā ķermenī sāk auklēt jauno dzīvību, viņa kļūst par māti. Un, lai gan sākumā nereti šo lomu pat grūti aptvert, tā dzīves laikā nekad nebeidzas, jo neatkarīgi no tā, cik tuvas vai tālas ir attiecības ar bērnu, māte vienmēr paliek māte. Protams, bērna pirmajā dzīves gadā sieviete ir gandrīz tikai mamma, […]

Kad līdzcietības vietā arvien vairojas naids

08:40
10.05.2024
38
1

Pēdējā laikā ziņu avotos lasāmas un klausāmas ziņas, ka Latvijā palielinās atsevišķu subkultūru aktivitāte – proti, to darbības nonāk policijas redzeslokā. Ar to domāju aktualizēto tematu par neonacistiski noskaņotajiem jauniešiem panku izskatā jeb “skinhedu” kopienu. Pirms dažām dienām arī LTV1 demonstrēja sižetu par likumpārkāpumu, kurā šo jauno, radikāli noskaņoto cilvēku darbības rezultātā bija cietis pusaudzis. […]

Tautas balss

Runā pilnīgus melus

21:00
16.05.2024
19
Seniore raksta:

“Kad klausies, ko saka dažu prokrievisko partiju politiķi, ir ne tikai dusmas, bet arī ļoti bēdīgi. Cilvēki bauda visus labumus, ko dod Latvijas valsts un sabiedrība un tajā pašā reizē tā nomelno notiekošo. Kā var teikt, ka skolēniem skolā nedod ēst, ja līdz ceturtajai klasei visiem bērniem pusdienas apmaksā valsts! Tad kā tu vari vispār […]

Jābūt modriem

10:21
13.05.2024
24
"Druva" lasītājs raksta:

“Raksta, ka “Balticom” ka­nālos Maskavas 9.maija parādi varēja redzēt kiberuzbrukuma rezultātā. Es gan domāju, ka vajag kārtīgi pārbaudīt arī pašu televīzijas pakalpojumu sniedzēju, cilvēkus, kas tajā brīdī bija atbildīgi. Lai nu ko kurš saka, aizdomu ēna tomēr paliek, ka viss var nebūt tik vienkārši,” pārdomās dalījās lasītājs.

Svinēsim svētkus kopā

10:21
13.05.2024
21
Seniore Z. raksta:

“Priecājos par 4.maija svētkiem Cēsīs. Bija ļoti sirsnīgs un patriotisks pasākums. Protams, palīdzēja arī tas, ka bija skaists laiks. Ir jauki, ka svētkos varam sanākt kopā, kopā priecāties un svinēt. Tādus pasākumus vajadzētu rīkot biežāk. Piemēram, arī Jāņu vakarā pilsētniekiem varētu būt skaista kopā sanākšana. Nav jau visiem lauku, kur aizbraukt. Tad Zāļu vakarā varētu […]

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
48
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Sludinājumi