Svētdiena, 8. septembris
Vārda dienas: Regīna, Ermīns

Sporta svētki – svētki visiem

Druva
23:00
20.07.2007
7

rajona sporta dzīves koordinators

Vasara ir laiks, kad aktivizējas sporta dzīve pagastos. Vai ik nedēļu kādā pašvaldībā notiek sporta svētki.

Pirms dažiem gadiem rīkojām arī rajona mēroga sporta spēles, aicinot piedalīties pašvaldību komandas. Atsaucība bija, sacensībās piedalījās vairāk nekā desmit pagastu komandas. Bijām vieni no pirmajiem valstī, kas rīkoja šādus kopējus sporta svētkus. Sacensību programmā bija gan nopietni, gan nenopietni sporta veidi, lai piedalīties varētu ikviens, lai noteicošā nebūtu tikai meistarība, lai tie, kuri neprot vai negrib spēlēt basketbolu vai volejbolu, varētu izmēģināt roku šautriņu mešanā, kas patīk visiem, vai kādā citā vienkāršā sporta veidā.

Kopīgas vasaras spēles notika četrus gadus. Sākotnēji tās rīkoja Priekuļos. Gribējām, lai arī citas pašvaldības izrāda iniciatīvu un organizē rajona sporta svētkus. Diemžēl aicinājums nerada atsaucību. Iespējams, rajona padomei vajadzēja sniegt lielāku atbalstu šādam pasākumam, jo tā sarīkošana prasa lielu organizatorisko darbu.

Tad izskanēja doma, ka stimuls pašvaldībām ir dots, pagastos pašiem vajadzētu rīkot savus sporta svētkus. Kā redzams, šis process veiksmīgi notiek, attīstās un turpinās. Ļoti aktīvs ir Raiskuma un arī pārējie Pārgaujas pagasti, Jaunpiebalga un citi, kuros sporta diena kļuvusi par gaidītu notikumu, par vienu no lielākajiem svētkiem. Tās nav tikai fiziskās aktivitātes. Pirmajā dienas daļā cilvēki piedalās dažādās sportiskajās sacensībās, tad seko teātra izrāde vai koncerts, bet svētku noslēgumā – balle. Tā vienā dienā cilvēki gūst ļoti daudz – gan iespēju izkustēties, gan atpūsties un izklaidēties. Tie, kuri reiz piedalījušies, visbiežāk iesaistās sporta dienā arī citus gadus.

Protams, sporta svētku veiksmīga norise lielā mērā atkarīga no rīkotāja. Ne mazāk svarīgi, ja tajos piedalās pašvaldību vadītājs, deputāti, rādot priekšzīmi. Ne tikai atnākot uz atklāšanu, bet velkot mugurā sporta tērpu un iesaistoties aktivitātēs. Ir labi piemēri, kad pašvaldības vadītājs ir sportotāju pirmajās rindās un visu dienu no rīta līdz vakaram pavada kopā ar pagasta ļaudīm.

Lai sporta svētku programma būtu interesanta gan dalībniekiem, gan skatītājiem, to veidojot, jāpieliek pūles. Ja pagastā ir cilvēks vai domu biedru grupa, kas ieinteresēti šādā pasākumā, tas arī izdodas. Tā ir lieta, ko nevar darīt formāli, tikai ķeksīša pēc. Tad dažu gadu laikā šis sarīkojums nomirs pats no sevis, jo nebūs dalībnieku. Cilvēki ļoti labi sajūt atšķirību starp formālu un ar interesi veidotu pasākumu.

Katrā rajonā sporta svētkus rīko pēc saviem ieskatiem, izvēloties savus uzsvarus. Nav vienotas koncepcijas, katrs pats brīvi improvizē, izdomā, lai būtu interesanti. Arī mūsu rajonā jāmeklē dažādas formas šādu pasākumu rīkošanai, iespējams, atkal jādomā par kopīgu sporta svētku rīkošanu. Protams, nekad nebūs tā, ka būs pārstāvētas visas pašvaldības, bet, ja atrastu īsto formu, tas varētu kļūt par svarīgu rajona sporta notikumu. Protams, šādu svētku rīkošana prasa lielu darbu, bet, ja ir labs rezultāts, paveiktais dod gandarījumu.

Tiesa, ir jau vēl kāds nezināmais, proti, kā šī sistēma funkcionēs pēc reģionālās reformas, ja tā tiks realizēta. Pagaidām ir daudz neatbildē-tu jautājumu. Piemēram, kā notiks dalībnieku izvēle Latvijas olimpiādei. Labi, nākamgad vēl būs rajonu pārstāvniecība, bet pēc tam? Ja vienā rajonā izveidosies četri novadi, vai no visiem sūtīs sportistus? Un kā novads, kurā ir 5000 iedzīvotāju, spēs konkurēt ar to, kurā būs 50 tūkstoši? Nav arī zināms, kā pēc reformas tiks atbalstītas sporta aktivitātes pagastos. Šonedēļ Rīgā Latvijas Pašvaldību savienībā tikās rajonu sporta dzīves koordinatori, lai pārrunātu šīs problēmas, taču konkrētu atbildi tā arī neguvām.

Pierakstījis Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Domas, kuras nav vērts domāt    

10:34
07.09.2024
12

Labāk nedomāt, kas zin, ko izdomāsi – kur vēl gudrāku padomu. Īpaši jau piektdienā, kad plāni piebāzuši galvu un nav saprotams, kur skriet, ko ķert, ko nedarīt. Viedi ļaudis tādās situ­ācijās iesaka nomierināties, dziļi elpot, doties pastaigā, paklausīties mūziku un, protams, palasīt viņu padomus. Ko tad īsti – elpot, lasīt, kaut kur, nezin kur iet […]

Prasme pastāstīt

10:33
07.09.2024
18

Kopš brīža, kad Latvijas sabiedrība uzzināja par plānu pārdot stratēģiskam investoram nacionālo lidsabiedrību “air Baltic”, nerimst publiskas diskusijas un izskan visdažādākie apgalvojumi. Kādēļ valsts sev atstās vien ceturto daļu kompānijas akciju? Vai tas, ka lidsabiedrību pārdod, ir sekas tam, ka tā tikusi nepareizi vadīta un savulaik pieņemti nepareizi lēmumi? Vai varbūt finanšu problēmas ir izveidojušās […]

Satraukumi, kas risināmi, un tie, kas nerimst

13:24
04.09.2024
69

Kaut man ir divas jaunkundzes, kurām šonedēļ sākas skolas gaitas un augusta izskaņā viss bijis par un ap jauno mācību gadu, kas vecākiem ir zināms nervus kutinošs un izdevumiem bagāts laiks, šoreiz to uztvēru mierīgāk. Pārrunājot ar bērniem, ka cenu kāpums ir jūtams visur, ir jāmācās ekonomēt, saprātīgāk tērēties un ka varbūt katru gadu nevajag, […]

Turpinājums gladiolas kātā

13:24
03.09.2024
29
2

Skolas laika sākuma noskaņa ar gaidu, satraukuma, lielu cerību un mazas neziņas izjūtu kokteili, kas rotāts    raibiem puķu pušķiem, sajūtama tālu aiz 2.septembra    svinīgo sanākšanu zālēm un laukumiem.    Šis virpulis ievelk teju ikvienu, jo skolas laiks nav tikai stāsts par kāpšanu zinību kalnā, jaunām kompetencēm, iemaņām, sekmēm vai nesekmību. Tas ir arī […]

Tirgus. Mūžsens, bet vienmēr jauns

11:32
03.09.2024
36

Ko ejam pirkt tirgū? Zemeņu laikā zemenes, gurķu laikā gurķus, ābolu laikā ābolus. Tieši to, ko gribam svaigu, tikko vāktu, to, ko nevar nopirkt lielveikalos. Tad nāk cits īpašais – zemnieka saimniecībā vai mājražotāja virtuvē gatavotas desas, kūpināta gaļa un citas gardas lietas, kas atšķiras no tā, ko ražo rūpnieciski. Tas ir tieši tas, ar […]

Atradumi no pagātnes. Uz papīra rakstītas vēstules

11:31
03.09.2024
51

Nekas šajā pasaulē nepazūd, bet pārvēršas un bieži vien, ja pazaudēts, atrodas. Un atradumi mēdz būt visdažādākie, bet šoreiz par vēstulēm. Ne tām, kuras saņemam e-pastā vai mazām ziņām telefonā, bet ar roku rakstītām uz papīra. Jā, vēstules glabājas tik ilgi, cik ilgi kāds tās neizmet, nesadedzina. Taču vēl ir vēstules, kuras, romantikas vai izmisuma […]

Tautas balss

Dalās ar āboliem

10:36
06.09.2024
17
O. raksta:

“Cēsīs, Rīgas ielā, pie vienas mājas katru dienu izlikta kastīte ar āboliem, lai cienājas, kas grib. Paldies dāsnajiem saimniekiem,” pateicās O.

Izglītība ir pats svarīgākais

10:36
06.09.2024
18
Mudīte Bērziņa no Drabešiem raksta:

“Esmu redzes invalīde, tāpēc dzīvē daudz ko nevarēju darīt. Taču tagad visiem bērniem tiek dotas iespējas, par visiem rūpējas un gādā. Vēlu, lai katrs bērns un jaunietis, sākot jauno skolas gadu, atceras, cik svarīgi ir mācīties. Jābūt neatlaidīgiem un cītīgiem, jo nekas nav tik nozīmīgs kā izglītība! Tikai tā paver ceļus,” sacīja Mudīte Bērziņa no […]

Gājēju pāreju krāsojums drošībai

11:35
03.09.2024
25
Lasītāja raksta:

“Labi, ka Cēsīs pirms mācību gada ielās atjauno gājēju pāreju apzīmējumus. Vietējiem autobraucējiem gan vajadzētu zināt, kur gājējiem priekšroka, bet ne visi to ievēro. Izskatās, dažs nepamana vai negrib pamanīt, ka gājējs jau gandrīz ir uz pārejas, auto neaptur, turpina braukt. Nākamajā pirmdienā ielas būs pilnas skolēniem, jācer, koši baltie apzīmējumi šoferiem atgādinās, kur jābremzē […]

Svētki viduslaiku noskaņā

11:34
03.09.2024
16
Cēsniece raksta:

“Paldies par skaistajiem Lielstraupes pils svētkiem, kur netrūka ne kvalitatīvas mūzikas, ne mākslas meistarklašu. Interesants bija restauratoru stāstījums par darbiem pils atjaunošanā. Bija arī jauks tirdziņš, kur varēja gan nopirkt dārza veltes, gan pamieloties ar gardiem kārumiem. Rīkotāji bija parūpējušies, lai visiem būtu interesanti baudīt viduslaiku noskaņu,” par pagājušās nedēļas pasākumu priecājās cēsniece.

Vēsturi zināt svarīgi

11:34
03.09.2024
22
Vecmāmiņa O. raksta:

“Labi, ka tagad skolās vēs­turi mācīs kā atsevišķu priekšmetu, citādi tāds juceklis vien bija. Tā spriedu, skatoties, ko mācās mazmeita. Taču nevajadzētu iekrist otrā bedrē, kad bērniem liek zināt datumu katram notikumam, kas risinājies pirms simtiem gadu, un iesaistīto personu vārdus. Man liekas, tā bērnu var pavisam aizbaidīt no vēstures. Vai tiešām jāzina katrs bīskaps, […]

Sludinājumi