Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs

Solidaritāte, nevis vienotība

Druva
23:00
14.05.2007
5

Latvijas Saeima pagājušajā nedēļā pieņēma deklarāciju par atbalsta izteikšanu Igaunijai, kas, demontējot pieminekli padomju karavīriem, izraisījusi Krievijas dusmas. Savukārt Rīgā, Doma laukumā, kā arī Viļņā, Kauņā un citur ļaudis mēģināja sadoties rokās un izveidot ko līdzīgu Baltijas ceļam.

Latvijas parlaments, pieņemot deklarāciju Igaunijas atbalstam, parādīja, ka vēl 3. maijā līdzīgas deklarācijas projekts tika noraidīts tikai un vienīgi tāpēc, ka to bija uzrakstījusi opozīcijas partija “Jaunais laiks”. Nekādu būtisku izmaiņu deklarācijas tekstā nebija, tas pats atbalsts, Krievijas izdarītā spiediena nosodījums. Tā pati ideja, taču par vēlu – Latvijas parlamenta vēstījumu igauņi jau ir saņēmuši. Ja ņemam vērā, ka nemieri Tallinā notika aprīļa beigās, tad sanāk, ka Latvijai ir nepieciešama puse mēneša, lai uzrakstītu sešu teikumu deklarāciju.

Cilvēki, kas pagājušajā nedēļā Igaunijas atbalstam pulcējās dažādās vietās Latvijā un Lietuvā, deklarāciju negaidīja, bet rīkojās. Tiesa, saukt to par Baltijas ceļa miniatūru atkārtojumu ir Baltijas ceļa cēlās idejas zaimošana, jo Igaunijas valdības provokatīvais lēmums tik daudz gadu pēc neatkarības atjaunošanas demontēt pieminekli padomju karavīriem jau no paša sākuma bija paredzēts nevis sabiedrību vienošanai, bet gan šķelšanai.

Saeimas pieņemtā deklarācijā norādīts, ka “Latvijas Republikas parlaments pauž atbalstu Igaunijas Republikai un atgādina, ka vienmēr ir respektējis un respektēs tās suverēnos lēmumus”. Tāpat dokumentā teikts, ka “Saeima asi nosoda Krievijas Federācijas augstu amatpersonu un domes deputātu izteikumus, kuri vērtējami kā iejaukšanās Igaunijas Republikas iekšējās lietās”.

Būtiski, ka dokumentā nav teikts, vai Igaunija darīja labi, pārvietojot “Tallinas atbrīvotājiem” celto Bronzas karavīra pieminekli. Latvija nepauž nekādu vērtējumu par Igaunijas valdības politiku. Saeima tikai norāda, ka ar šī jautājuma risināšanu Igaunija pati tiks galā, un problēma ir kaimiņvalsts Krievijas iejaukšanās Igaunijas iekšējās lietās. Nekas cits nav vajadzīgs nedz no Saeimas, nedz Latvijas sabiedrības – pateikt, ka pieminekļu jautājumu lemt drīkst Igaunija pati, atzīt, ka pret padomju karavīru mirstīgajām atliekām pārapbedīšanas laikā valsts ir izturējusies ar pienācīgu cieņu un ka vandālisms un marodierisms kā protesta forma ir nepieņemama civilizētā sabiedrībā.

Tie, kas pagājušajā nedēļā sadevās rokās, darīja labu darbu, parādot, ka viņiem nav vienalga, ka Igauniju tās valdības lēmumu dēļ kaimiņvalsts sāk ietekmēt. Taču slikti, ka šīs akcijas tiek kaut kādā veidā saistītas ar Baltijas ceļu, ar vienotības ideju.

Saistībā ar notikumiem Igaunijā runāt par vienotību ir tas pats, kas 16. martā un 9. maijā radikāļiem iet vienam pie otra kasīties, sakot, ka otra puse domā “nepareizi”. Gluži tāpat kā akcijām šajos datumos nav nekā kopēja ar vienotību, arī Igaunijas valdība par vienotību nav domājusi. Paturot prātā, ka Latvijas sabiedrībā ir līdzīgas problēmas kā Igaunijā, vietā ir jautājums – par kādu “vienotību Baltijai” tad ļaudis iestājās? Solidaritāte – jā, bet, ja vienotība nozīmē nostalģijas lietošanu, lai sarīdītu vienu sabiedrības grupu pret otru, tad neko no Tallinas nemieriem mēs neesam mācījušies.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
4

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
26

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
29

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
38

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Vai pietiek ar sodiem?

10:09
04.07.2024
24

Šogad jūnijā Latvijā reģistrēti vairāk nekā 300 satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti gan vieglie automobiļi, gan smagie transportlīdzekļi, motocikli un velosipēdi. No šiem negadījumiem vairāk nekā 50 bija ar smagām sekām, tajā skaitā ir arī bojāgājušie. Īpaši satraucoša bija pēcjāņu nedēļa. Atceramies, ka 25. un 26.jūnijā visu Latviju pārskanēja ziņas par traģēdijām uz Rīgas – Liepājas […]

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
50

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
6
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
5
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
4
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
6
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi