Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Sociālajā sfērā izmanto Eiropas līdzekļus un pieredzi

Druva
23:00
15.05.2007
10

Cēsu pašvaldības aģentūras “Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības aģentūra” direktore

Dalība Eiropas Savienībā ļāvusi attīstīties sociālajai jomai valstī kopumā un, domāju, arī mūsu rajonā un pilsētā. Man simpātiski šķiet tas, ka jaunu pakalpojumu nodrošināšanai, iestāžu un infrastruktūras sakārtošanai varam izmantot dažādu Eiropas fondu līdzekļus. Skaidri zināms, ka šīs iespējas būs vismaz līdz 2013. gadam, un tās ir jāizmanto. Konkrēts piemērs ir tikko kā Cēsīs atvērtie dienas centri bērniem ar funkcionālajiem traucējumiem un pensionāriem, kuri dzīvo ģimenēs. Un atklāti jāsaka, ka finansējums, ko iespējams saņemt no fondiem, nav mazs. Esam plānojuši apgūt Eiropas līdzekļus arī turpmāk. Nākamajos gados visvairāk tiks atbalstīti bērni invalīdi, nodrošinot viņiem labu izglītību, tērējot līdzekļus vides pielāgošanai. Ceram uz 250 tūkstošu eiro piesaisti, rakstot projektu, lai iegādātos specializētos transporta līdzekļus, uzlabotu vides pieejamību skolās, bērnu dārzos, arī tajās daudzdzīvokļu mājās, kur dzīvo bērni invalīdi.

Cēsīs liels pluss ir tas, ka vairāku gadu garumā jau daudz darīts, lai bērni invalīdi varētu izglītoties. Cēsu 2. pamatskolā darbojas mācību klase bērniem ar īpašām vajadzībām, tagad mazākie iemaņas apgūst dienas centrā. Šī pieredze noteikti sekmēsies, jo piemērs būs iedrošinājis arī citas mācību iestādes un vēlāk darba devējus vērt durvis cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tas attīstīs šo pakalpojumu arī no pašvaldības skatījuma, jo esam spiesti domāt, kur bērni mācīsies, kur strādās pieaugot.

Sociālā darba pieredze ārvalstīs ir krāta jau gadiem, manuprāt, visvairāk Skandināvijā, kur sociālajai jomai ir pievērsta liela nozīme. Par to varējām pārliecināties pieredzes braucienos, kad Latvijas speciālisti devās uz Zviedriju, Norvēģiju. Sociālajām sistēmām vairākās valstīs ir ļoti dažāda struktūra, tāpēc domāju, ka Latvija, sfēru attīstot, paņēma labāko un veidoja savu modeli. Iespējams, neiztērējam tik daudz līdzekļu, neieslīgstam tik lielā birokrātijā, bet meklējam saskari ar katru klientu, apzinām indivīda vajadzības.

Tajā pašā laikā ir gandarījums, ka Eiropas Savienībai nav tiešu norādījumu un direktīvu, kā jāorganizē sociālais darbs citās valstīs, tiek reāli vērtētas katras zemes iespējas un vajadzības. Eiropas dokumentiem ir tikai rekomendējošs raksturs.

Runājot par mīnusiem sociālās jomas sakārtošanā un attīstībā, maz līdzekļu saņemam no valsts. Tērējam Eiropas fondu naudu un jāpaļaujas uz pašvaldību varēšanu. Manuprāt, par daudz pienākumu ir deleģēts pilsētu, arī lauku mazajām pašvaldībām. Kopā ar kolēģiem aizrunājamies, ja nebūtu ES finansiāla atbalsta, būtu gandrīz neiespējami runāt par sociālās infrastruktūras attīstību, jo ēku renovācijai, iekārtošanai, arī darbinieku izglītībai nākas tērēt lielas summas. Nepieciešamas teorētiskas zināšanas, daudz praktisku prasmju un jaunu iespēju. Arī pašlaik sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības aģentūra izstrādā jaunus saistošos noteikumus, kā iedzīvotāji varēs risināt dzīvokļu jautājumus mūsu pilsētā, jauni noteikumi būs sociālo pabalstu saņemšanai, piedāvāsim vairākus jaunus sociālos pakalpojumus, piemēram, pēc pāris mēnešiem darbu sāks mājas aprūpes birojs, kas nozīmē, ka daļēji būsim atrisinājuši arī vecu un vientuļu cilvēku problēmas. Pierakstījusi Ilze Kalniņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
24

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
29

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
38

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Vai pietiek ar sodiem?

10:09
04.07.2024
24

Šogad jūnijā Latvijā reģistrēti vairāk nekā 300 satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti gan vieglie automobiļi, gan smagie transportlīdzekļi, motocikli un velosipēdi. No šiem negadījumiem vairāk nekā 50 bija ar smagām sekām, tajā skaitā ir arī bojāgājušie. Īpaši satraucoša bija pēcjāņu nedēļa. Atceramies, ka 25. un 26.jūnijā visu Latviju pārskanēja ziņas par traģēdijām uz Rīgas – Liepājas […]

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
50

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Seniori ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst par jauniešiem

12:26
01.07.2024
32

Sociālajā jomā strādājošie uzsver, ka mūsdienās, kad sabiedrība noveco, saprotams, ka pastiprināti tiek domāts par senioriem, bet nedrīkst aizmirst arī jauniešus. To saka līdzšinējais novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, norādot, ka būtiska šajā darbā ir arī prevencija, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem. To pieminēja arī Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, vērtējot, […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
26
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
30
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi