Cēsu 4. arodvidusskola bija viena no pirmajām, kas Ziemassvētku gaidīšanas laikā mācību pusgada izskaņā sāka noturēt garīgu brīdi Cēsu sv. Jāņa baznīcā. Arī šogad baznīca bija pilna ar topošajiem amatniekiem, skanēja ērģeles, uzstājās skolas ansamblis Ingūnas Jansones vadībā, pārdomu brīdi noturēja draudzes mācītājs Didzis Kreicbergs.
”Tādu klusumu, kad visi puiši ieklausās teiktajā un mūzikā, skolā nevar panākt. Baznīca tomēr ir īpaša vieta, un to respektē pat jaunieši, kuri pirms tam sacīja, ka ne reizi nav baznīcā bijuši,” pastāstīja latviešu valodas un literatūras skolotāja Ilga Grote. ”Ne visi puiši bija noskaņoti, ka vērts apstāties un padomāt, ieklausīties garīgajā mūzikā, dzirdēt Dieva vārdu. Tomēr skola šādu iespēju turpina piedāvāt. Skolā esam sprieduši, vai rīkojamies tālredzīgi, un apstājamies pie būtības, ka esam Eiropas valsts un visur Eiropā respektē kristīgo ticību. Man prieks par Cēsu sv. Jāņa draudzes mācītājiem – tagadējo un iepriekšējo. Viņi prot uzrunāt jauniešus. Svarīgi, ka Didzis Kreicbergs pats ir jauns, gadu starpība mazina barjeru starp paaudzēm. Jaunieši gatavi mācītājā ieklausīties.”
Klinta Bormane 4. arodvidusskolā par direktora vietnieci audzināšanas darbā strādā samērā nesen. Iesākto tradīciju pirms Ziemassvētkiem kopā ar skolas kolektīvu – jauniešiem un skolotājiem – pabūt svētbrīdī baznīcā viņa uzskata par vērtīgu.
”Reti kurš no skolēniem kopā ar ģimeni regulāri apmeklē baznīcu. Daļa skolas audzēkņu uzskata, ka baznīcā viņiem nav ko darīt, ja nav ticīgi un neiesaistās draudzē. Viņu vidū netrūkst tādu, kas apgalvo, ka baznīcas apmeklējums ir lieka laika tērēšana, bet pēc piedalīšanās garīgajā brīdī neviens no baznīcas neiznāk neapmierināts. Vārdos neizsacīts, bet noprotams tas, ka atziņas, par kurām runājis mācītājs, likušas aizdomāties,” secināja Klinta Bormane. ”Šogad, skolā veidojot svētku programmu, pedagogu vidū nebija vienprātības. Mēs spriedām, vai turpināt tradīciju un rīkot pārdomu un garīgās mūzikas stundu baznīcā. Tad nonācām pie secinājuma, ka nākotnē daudz ko izšķirs, cik izdevusies šī stunda būs šogad, ko par to teiks audzēkņi. Mēs rēķināmies ar to, ka tagadējo 1. kursu audzēkņu attieksme un vēlmes krietni atšķiras no jauniešiem, kurus skolā uzņēma pirms trim vai četriem gadiem.”
