Ceturtdiena, 18. jūlijs
Vārda dienas: Aleksis, Aleksejs, Alekss

Šī ziema deva lielu pieredzi

Druva
23:00
12.04.2007
27

slēpošanas un atpūtas bāzes “Žagarkalns” īpašnieks

Īsā un neparastā ziema aizvadīta, un var izteikt pirmos vērtējumus. Galvenā atziņa, ka pie tik sliktiem laika apstākļiem rezultāti ir pārsteidzoši labi. Domāju, ka arī pārējās bāzes teiks līdzīgi. Ja decembrī biju nedaudz panikā, jo nebija sniega, nebija ziemas, tagad atkal uz visu raugos optimistiski. Šī ziema deva lielu pieredzi, ka arī šādos apstākļos ar mūsu piedāvātajām iespējām varam uzrādīt labus rezultātus. Šogad bāzi apmeklēja 45 tūkstoši slēpotāju, gadu iepriekš vairāk nekā 70 tūkstoši. Bet tā intensitāte, kas bija tajās nepilnajās desmit slēpošanas nedēļās, bija milzīga. Bija dienas, kad darbojāmies ar maksimālo jaudu, kad bija sajūta, ka visa Latvija ir uz kalna. Mūsu vinnests bija tas, ka varējām tajā intensitātes mirklī, kad visi gribēja slēpot, paņemt ļoti daudz cilvēku, jo mums ir 11 trases ar 13 pacēlājiem. Man teikuši, kam tik daudz pacēlāju, ja puse no tiem strādā tukšgaitā. Jā, bet tajā intensitātes brīdī visi pacēlāji bija pilni, un tas ļāva apkalpot maksimāli daudz klientu. Arī slēpotāji zināja, ka “Žagarkalnā” nevajadzēs gaidīt garās rindās, bet varēs izvēlēties pacēlāju, kur ātrāk tikt kalnā. Tas šajā īsajā ziemā mums ļāva arī finansiāli noturēties.

Palīdzēja arī tas, ka blakus sāka darboties “Ozolkalns”, un brīžos, kad viens trauks lija pāri, tas ielija otrā. Šī ziema pierādīja, ka bāzēm jāapvienojas, un to arī darīsim. Abas puses to sapratušas, un tagad nopietni strādājam pie sadarbības koncepcijas. Ceram jau nākamgad savienoties, labākajā gadījumā ar pacēlāju, sliktākajā ar “Skiibusu”, proti, ar busiņu, kas kursēs no viena kalna uz otru, lai cilvēks, nenovelkot slēpju zābakus, var nokļūt turp vai šurp. Ceram, ka izdosies ieviest arī vienotu biļeti.

Vēl viena būtiska lieta ir piedāvātais serviss. Ar gandarījumu varu teikt, ka servisa ziņā, ko nodrošinām uz kalna, varam mēroties ar servisu Eiropā. Sniega kvalitātes, trašu sakoptības ziņā, pacēlāji nav sliktāki, snovborda parks bija teicams, to atzina arī ārvalstu speciālisti. Mūsu iespējās esam to citronu izspieduši līdz maksimumam. Sasniegtais ir daudzu gadu rezultāts, un tas pa-veikts kopīgā darbā. Cilvēkiem, kuri strādā mūsu kompleksā, šie servisa kritēriji mums ir līdzīgi, tāpēc arī ir rezultāts. Komanda ir vietējie, tas apliecina, ka cēsnieki ir spējīgi radīt visaugstākā līmeņa atpūtas, izklaides un tūrisma produktu.

Iepriekšējos gados daudz investējām attīstībā, šogad, sakarā ar mazākiem ieņēmumiem, to nevarēsim atļauties. Ja būtu zinājuši, ka būs šāda ziema, iepriekšējā gadā varbūt nebūtu veikuši tik lielus ieguldījumus, bet to neviens nevarēja paredzēt. Mieru dod ziņa, ka zinātnieki tikuši skaidrībā par šo fenomenu, un visi ir atzinuši, ka tas ir El ninjo efekts. Nākamgad viņi prognozē pretējo, proti, varētu sekot aukstuma vilnis.

Tātad sliktāka ziema nav iespējama un, ja šādos apstākļiem esam izsprukuši sveikā, tas rada pārliecību, ka bizness ir pareizi nostādīts. Ir tikai viens – bet. Sešus mēnešus gadā uzņēmums ir rentabls – četrus mēnešus ziemā un divus vasarā. Tagad pastiprināti domājam, ko darīt atlikušos sešus mēnešus. Pašlaik ir tā, ka pusgadu pelnām, bet atlikušajā laikā – tērējam nopelnīto. Tāpēc nepieciešams radīt jaunu produktu. Uzlikt ziemā pacēlāju, uzšaut sniegu vai vasarā palaist laivas pa upi, tas nav sarežģīti, to var katrs, kam ir nauda. Bet izdomāt, kā strādāt rentabli arī oktobrī, novembrī, aprīlī, nav tik vienkārši. Idejas ir, strādājam pie vairākiem projektiem, kas saistīti ar atpūtas biznesu, tūrismu un izklaidi. Ir skaidrs, ka dabu cilvēks lietos vienmēr, tā allaž būs ejoša prece, un mūsdienu steigā pieprasījums pēc atpūtas dabā būs arvien lielāks.

Cēsu rajons ir pateicīgs šim biznesam, jo jau ir iestrādes, ir bāzes, tāpēc nebeigšu atkārtot un aicināt – tūrisms, atpūta un izklaide ir mūsu pilsētas nākotne, cēsniekiem vajadzētu strādāt šajā virzienā. Protams, jāatrod oriģinālas idejas, ko cilvēkiem piedāvāt, jo tūristu prasības arvien pieaug.

Arī mēs esam gatavi savu kompleksu pilnveidot un attīstīt, un redzējums ir skaidrs. Tuvāko divu, trīs gadu laikā ierīkosim vēl divas nogāzes. Skaistākā būs 500 metru garš nobrauciens līdz Gaujai, kas sāksies aiz distanču trases. Tur būs brīnišķīga ainava, esam iecerējuši uzbūvēt arī skatu torni, lai vasaru un ziemu varētu priecāties par apkārtni. Gribam izveidot arī vasaras rodeļtrasi 800 metru garumā. Tas ir dārgs ieguldījums, bet intensīvi meklējam stratēģisko investoru. Esam gatavi mūsu kompleksu pārvērst par akciju sabiedrību, jo man nav ambīciju visu paveikt vienam.

Dažu gadu laikā sāks darboties arī Vāļu kalns, kas pieslēgsies kopējam kompleksam. Tad būs stāvas un sportiskas nogāzes Vāļu kalnā un Ozolkalnā, Žagarkalna komplekss iesācējiem un ģimenēm, būs pilns spektrs. Tad būsim lielākie Baltijā, un te būs izveidots patiešām augsta līmeņa kalnu slēpošanas komplekss ar atbilstošu servisa līmeni.

Saprotu,

tautā runās, ka Žagars atkal izcērt kokus. Jā, tas ir tas mūžīgais jautājums, kas noderīgāks – vai zaudēta viena neliela meža josla, iegūstot vietu, kur slēpot, pa-staigāties, baudīt atpūtu dabā. Vai atstāt džungļus, kam neviens cauri netiek un kur neviens neiet. No bioloģiskā viedokļa, protams, labāk ir džungļi, bet no antropoloģiskā viedokļa tas ir strīdīgs jautājums. Cilvēks arī ir dabas sastāvdaļa, un viņam ir tiesības uz kaut kādu zonu, kur realizēt savu vēlmi atpūsties.

Protams, ekstrēmisms nav labs ne tiem, kuri saka, ka visu vajag izcirst pa tīro, ne tiem, kuri saka, ka pilnīgi neko nedrīkst aiztikt. Ir jāatrod saprātīgs kompromiss.

Somijas speciālisti, kuri orientējas vides jautājumos un strādā šajā jomā Eiropas mērogā, atzina, ka mūsu galvenā vērtība ir izveidotā ainava. Viņi uzsvēra, ka panākts labs plašums un teicama ainava. Tas deva pārliecību, ka mūsu uzsāktais darbs ir pareizs. Pierakstījis Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
8

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
29

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
18

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
30

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
39

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
44

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
22
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
19
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
13
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
19
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
26
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi