Trešdiena, 17. aprīlis
Vārda dienas: Rūdolfs, Viviāna, Rūdis

Saucēja balss tuksnesī

Druva
23:00
22.08.2006
2

Kāds stāvoklis ar bērnu ēdināšanu un ēdienu gatavošanu ir ģimenēs, mēs izjūtam katru rudeni, kad skolā ierodas jaunie bērni. “Zupas, sakņu salātus es neēdu,” tā ik reizes pie galda skan jauniņo iebildumi par piedāvāto ēdienu. Uz jautājumu – kāpēc, skan atbilde: “Nekad to neesmu ēdis!” Šodien daudzās ģimenēs, kur virtuvē nesaimnieko vecmāmiņas, veselīga uztura gatavošana nenotiek – vecāki aizņemti darbā, ērtāk nopirkt gatavu. Pie mums jau arī pēc dažiem gadiem būs kā Amerikā – resnuļu, ka biezs. Lai jau lielie staigā, kā grib, bet bērnus pasargāt ir mūsu pienākums. Mūsu skolā tas tiek realizēts pilnīgi bez atlaidēm – kas galdā, tas jāēd. Pusdienās vienmēr pirmajā ēdienā zupa, ko pirms sēšanās pie galda salej šķīvjos pedagogs. Tajā pašā šķīvī otro ēdienu bērns ēd, cik grib. Arī trešo ēdienu – kompotu, sulas, var dabūt papildus. Es nevaru iedomāties, kā var būt situācija, ka augošam bērnam jāaiziet no galda ar pustukšu vēderu – porcija apēsta. Gadās, ka kāds Ansītis vai Grietiņa pažēlojas vacākiem, ka liek ēst negaršīgu ēdienu. Tad aicinu vecākus pie galda, un sūdzmani bar vecāki, jo mūsu saimnieces gatavo ļoti garšīgi. Vecākus mēs vecāku dienās un arī ikdienā atbraukušos vienmēr aicinām pie galda. Mācām bērniem būt pieklājīgiem – nedrīkst ciemos atbraukušais stāvēt aiz durvīm, kamēr bērns paēd. Esam izšķērdīgi. Ar visu izšķērdību mūsu ēdināšanas pašizmaksa ir zemāka. Protams, mūsu kopgalda veselīgo uzturu palīdz nodrošināt arī skolas dārzs. Bērnu darbs dārzā nes divus labumus – dārzeņus, augļus visam gadam un, pats galvenais, bērns iemācās strādāt, pārvarēt grūtības, bez kā dzīvē nekur tālu netiksi. Ko šai jautājumā var iesākt masu skolas? Manuprāt, kamēr skolas ēdnīcās saimniekos privātais un skolas direktors un vecāku komiteja stāvēs kā auns pie jauniem vārtiem, nekāda kliegšana valsts līmenī nelīdzēs. Skolas vadībai un vecāku komitejai jādiktē kārtība ēdināšanā, jo skolā viņi ir atbildīgi par bērnu veselības stāvokli. Ar vecākiem arī ir jāstrādā, izglītojot par veselīga uztura nozīmi bērnu turpmākajā dzīvē. Nopietns darbs, kas, manuprāt, ir gaužām nepietiekams. Negatīvo informāciju no reklāmām var saņemt nepārtraukti. Tās ar spilgtumu un uzbāzību vecāsmātes gudrības nodzen pagaldē.

Pie reizes gribu izteikt arī savas domas par izglītības problēmām šodien. 800 gadu jubilejas sestdienā notika arī Cēsu skolotāju institūta salidojums, veltīts grāmatas atvēršanai par institūta koriem un to diriģentiem. Ar Cēsu skolotāju institūta koriem slavenas kļuva arī Cēsis. Imants Kokars, saņemot institūta vadības atbalstu, spēja panākt, ka jādzied katram studentam – nākamajam skolotājam. Ja nevarēji izlases, jauktā, ne meiteņu korī, tad “rūcēju” koros. Tā mēs apsmaidījām tos otros. Ja kādu kora stundu (no plkst.8 līdz 9) nokavēji – stipendija mēnesi nost. Lūk, kāda “gaiša varmācība” pastāvēja pret studentiem. Arī sarīkojumu dejas 1947., 1948. gadā brauca no Rīgas mums mācīt. Tā mūs arī ar marksisma – ļeņinisma – staļinisma, Makarenko un Suhomļinska mācībām gatavoja par skolotājiem. Ar Makarenko mācību saslimu uz mūžu. Tagad “modernie” pedagogi par šo vīru kaunas runāt, bet mani tas neuztrauc. Arī toreiz bija vērtīgas lietas un gudri cilvēki, taču ne katram pietiek prātiņa to saprast. Makarenko mācība parāda, kā sagatavot bērnu darba dzīvei, izmantojot psiholoģiju. Jebkurš vēlas par sevi dzirdēt ko labu. Pedagoga uzdevums un meistarība ir dot iespēju ko labu padarīt, lai varētu pateikt labu vārdu. Ar to tad bērnu piesaista kā suni pie atsperes. Cēsu skolotāju institūta salidojumā pārliecinājos, ka gandrīz visi mani studiju biedri vairs nestrādā. Uz jautājumu – kāpēc, jo daudzi ir par mani stipri jaunāki, saņēmu atbildi, ka viņiem nav pieņemama bērnu visatļautība, rupjības. Kur tam sākums? Vispirms jau tai apstāklī, ka šobrīd ir ļoti daudz bērnu, kas dzīvo garīgos un fiziskos “lopu laidaros”. Vecāki nodzērušies, mājās haoss, vistrakākās rupjības, atņemtas vecāku tiesības. Bērni no šādas vides garīgi netīri ierodas skolā un tur sāk atdarināt mājās redzēto. Skolotāji iebilst, baras, soda. “Bērns tika garīgi traumēts,” tā šos pedagogus pasen sāka tiesāt LTV sīka dāmīte. Neminēšu vārdā, lai nenodod mani tiesā par goda aizskaršanu. Visur tika skandinātas bērnu tiesības, dalīti un publicēti uzticības tālruņi, lai zvanītu, ja bērnu traumē. Tad radās pat ministrija, kuru inspektori – dāmītes juristes braukā pa skolām un vāc ziņas par stingriem, bargiem pedagogiem. Pārbaudes aktos direktoriem uzdod veikt stingro skolotāju kvalifikāciju. Man nācies sastapt arī vecākus, kuri par savu izlaisto atvasi man atbild, ka viņi nedrīkst bērnu traumēt, jo viņš zvana uz uzticības tālruni. Tas, ko šie bērnu tiesību aizstāvji daudzos gadījumos dara, ir noziegums pret bērnu. Parasti bērni, kas nāk no bērnu nama, ir smēķētāji. Kad griežos pie bērnu nama vadības, lai nedod rokas naudu, lai nepirktu smēķus, seko atbilde, ka viņi nedrīkst to darīt, jo sekos sūdzības. Vai tiesību aizstāvji ir painteresējušies, cik bērnu namos ir bērni, kas neiet uz skolu, bet ēd, guļ un dara blēņas? Skumji, ka 21. gadsimtā cilvēkiem, kuri atbild par bērnu sagatavošanu dzīvei, nevar iestāstīt, ka cilvēkbērns tāpat kā visas dzīvās radības bērni ir jāmāca un arī jāaudzina. Jau no mazotnes bērniem ir jāiemāca, ko drīkst, ko nedrīkst, ka jāatbild par savu rīcību. Pretējā gadījumā to nāksies saprast tiesas zālē vai dzīvojot bomžu dzīvi.

Šogad katrā avīzē sludinājumi, ka skolas meklē skolotājus. Viens no iemesliem trūkumam ir zemās algas. Taču nenoliedzams ir arī tas, ko minēju iepriekš, jo jaunie cilvēki negrib nervus bojāt. Visam tam klāt nāk pedagogu pārkvalifikācijas prasības. Man, lai mācītu civilzinības 9. klasē, bija jāiziet seši dažādi kursi A un B līmeņos, katrs pa 36 stundām. Ko es tajos guvu? Atpūtu no darba. Skolu darba pārbaude – akreditācija ir papīru kaudzes rakstīšana. Šodien no datora izdrukāt var visas programmas, likumus un to aprakstus, bet vai tas ir galvenais? Galvenais ir, kā tavs audzēknis ir sagatavots turpmākam ceļa posmam. Vai viņam pietika zināšanu un uzņēmības, lai tiktu vēlamā skolā? Ne papīri, bet beidzēju atzinums ir labākā liecība par skolotāja darbu. Pedagogiem labāk nesēdēt pie datora un neprintēt skaistas atskaites un plānus, bet tai laikā strādāt ar bērnu, palīdzot risināt viņa problēmas. Ilgajā darba pieredzē esmu pārliecinājies, ka ikgadējos salidojumos bijušie vissirsnīgāk atceras stingros skolotājus, kurus šodien vajā tiesību inspektori. Bērnu tiesību aizstāvjiem, kuriem nav nopietnas pieredzes darbā skolā, būtu jāaizliedz tikties ar bērniem, lai beigtu skolotājus beztiesiski pazemot, aizbaidīt no skolas.

Dzīšanās pēc jaunā, labākā ir ap-sveicama, bet aizmirst iepriekšējo pieredzi, senās tradīcijas un gudrības nav prāta darbs. Diemžēl tā noticis izglītības sistēmā. Pēc okupācijas sabrukuma jaunais ministrs ar īstu jaunības degsmi sāka visu no jauna, neizvērtējot, kas skolās no vecā saglabājams. Šais gados lielākā kļūda, kas pieļauta, ir tas, ka ir pazemots skolotājs gan materiāli, gan morāli un bērns palaists brīvībā. Tiek gaidīts, kad komunisma laikā sagatavotos nepareizos skolotājus nomainīs demokrātijas apstākļos sagatavotie, bet viņi uz skolu nenāk. Ir aizmirsts, ka šie “nepareizie” skolotāji 50 okupācijas gados prata skolēniem nodot latviskumu, tautas tradīcijas un alkas pēc neatkarīgas Latvijas. Kas gan cits, ja ne nepareizo skolotāju mācītie un audzinātie uzsāka dziesmoto revolūciju un stāvēja barikādēs? Šie nepareizie paši jo bieži bija pirmajās rindās cīņā par Latvijas neatkarības atgūšanu. Man grūti iedomāties, kas daudzās, sevišķi lauku skolās, notiks tuvākajā nākotnē, kad skolotāji pensionāri pametīs darbu. Tas ir karātavu humors, labi, ka viņiem maza pensija.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
20

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
15

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
24

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
26

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
23

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Uz kuru pusi spert soli

09:54
08.04.2024
35

Nākamajā nedēļā pašvaldība izsolīs Ungurmuižas nomas tiesības. Tik nozīmīga kultūrvēstures objekta nodošana nomā Cēsu novadā vēl nav bijusi. Ir pieredze ar Ruckas muižu Cēsīs, taču tas gluži nav tas, ko gaida Ungurmuižas gadījumā. Ruckas muižas kompleksu izsolīja bezatlīdzības lietošanā, lai tur turpinātu attīstīt mājvietu radošajām industrijām. Prasība – nodrošināt rezidēšanas iespējas kultūras, vides, aprites ekonomikas […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
16
2
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
24
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
40
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi