Otrdiena, 16. jūlijs
Vārda dienas: Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs

Šahs Persijas līcī

Druva
23:00
09.04.2007
4

Izbeidzot kopš 23. marta ilgušo starpvalstu krīzi, Irāna pagājušajā nedēļā atbrīvoja 15 sagūstītos Lielbritānijas flotes jūrniekus. Viņi sveiki un veseli atgriezās mājās, atstājot atklātu jautājumu par turpmākām attiecībām starp Irānu un rietumvalstīm.

Par jūrnieku atbrīvošanu pagājušajā trešdienā paziņoja Irānas prezidents Mahmūds Ahmadinedžāds. Viņš sacīja, ka saņēmis ziņu no britu valdības, kurā tā atvainojas par jūrnieku iekuģošanu Irānas teritoriālajos ūdeņos – tāpēc nolēmis pārkāpējiem piedot un gūstekņus atbrīvot. Lielbritānija, kas visu konflikta laiku bija teikusi, ka Irānas robežu jūrnieki neko nav pārkāpuši, arī tagad kategoriski noliedz, ka būtu piekāpusies Irānas prasībām.

Zinot rietumvalstu (ar rietumvalstīm es šajā tekstā apzīmēju ASV un to sabiedrotās valstis mēģinājumos ierobežot Irānas vēlmi attīstīt kodoltehnoloģijas) un Irānas attiecību vēsturi, jāsecina, ka stāsts nebija par robežu pārkāpšanu. Neba jūrnieki kaut kur bija iekuģojuši un neba nu Londona pēkšņi nolēma atvainoties. Notikušais drīzāk reakcijas izlūkošanas gājiens, no kura savs labums ir visām pusēm. Irāna var stāstīt, ka naidīgajām valstīm (par draugu valstu karavīriem diez vai notiktu šāda draudēšana un tirgošanās) parādījusi savu varenību un likusi trūkties. Savukārt Lielbritānija kopā ar sabiedrotajām var norādīt, ka jūrnieku atbrīvošana ir liels diplomātijas panākums. Šādu situācijas traktējumu izvēlējies arī Lielbritānijas premjers Tonijs Blērs – viņš, saņēmis ziņu par jūrnieku atbrīvošanu, pavēstīja, ka incidenta risināšanas laikā apzināti jauni komunikācijas kanāli, pa kuriem arī turpmāk varēs uzturēt kontaktus ar Irānu.

Kas tieši ir šie kanāli, britu ministru prezidents nenorādīja, taču aģentūra Reuters atzinīgi vērtēja to, ka briti bija uzturējuši tiešus sakarus ar Irānas pārstāvi Alī Laridžānī, kurš ir Irānas kodolsarunu vadītājs un Augstākās nacionālās drošības padomes sekretārs. Lai gan rietumvalstu iepriekšējā sadarbība A. Laridžānī par mērenu politiķi neļauj saukt, tomēr viņš tiek uzskatīts par pragmatiķi un tāpēc kontakts un labas attiecības ar viņu var būt viens no šiem „jaunajiem komunikācijas kanāliem”.

Taču pamata īpašam rietumvalstu priekam par konflikta beigšanos nav. Tagad uzmanības lokā atkal būs agrākais strīdus jautājums – par Irānas kodolprogrammu. Uz šī jautājuma fona nav pamata runāt, ka Londonas un Teherānas, tāpat kā Vašingtonas un Teherānas starpā varētu būt iestājusies lielāka saskaņa. Drīzāk – viena cīņa izcīnīta, turpinās ar nākamo. Galu galā, arī agrākos izteikumos par iespēju vienoties ar Irānu rietumvalstis vairākkārt ir paudušas pārlieku optimistiskus viedokļus – un tā arī nav spējušas neko Irānai izdarīt. Jau kopš 1995. gada ASV apsūdz Irānu terorisma atbalstīšanā un mēģinājumos iegūt kodolieročus. 2005. gadā, pie varas nākot pašreizējam prezidentam Mahmūdam Ahmadinedžādam, valsts atsāka urāna bagātināšanu, vēl līdz šim rietumvalstis regulāri mierinājušas sevi un citus, ka diplomātiskie resursi nav izsmelti un sarunas par šo pretrunīgo jautājumu risināšanu turpināsies.

Sarunas turpināsies arī tagad un nav pamata uzskatīt, ka tuvākajā laikā sarunu partneru pacietība varētu būt izsmelta un tās pēkšņi piekristu sākt bezcerīgu karadarbību pret Irānu. Pieļauju, ka arī ASV, kas pastāvīgi draud Irānai, šādu soli vēl nespers. Kad pērn izdevums Newsweek apcerēja šādu iespēju, kāds ASV armijas pārstāvis teica: ja amerikāņi ir kaut ko iemācījušies par Tuvajiem Austrumiem, tad to, ka tur nekad nekas nesanāk tā, kā plānots.

Tanī pašā laikā nevajag šaubīties, ka pamatots ir žurnāla The New Yorker februārī vēstītais, ka Pentagona kabinetos jau labu brīdi šādi hipotētiski uzbrukuma plāni top. Un arī Irānas iestādes sekmīgi darbojas, lai sekmīgi nodotu vēstījumu, tāpēc notikušais incidents ar jūrniekiem ir uzskatāms tikai par sagatavošanos turpmākajiem cīniņiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
5

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
26

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
29

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
38

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Vai pietiek ar sodiem?

10:09
04.07.2024
24

Šogad jūnijā Latvijā reģistrēti vairāk nekā 300 satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti gan vieglie automobiļi, gan smagie transportlīdzekļi, motocikli un velosipēdi. No šiem negadījumiem vairāk nekā 50 bija ar smagām sekām, tajā skaitā ir arī bojāgājušie. Īpaši satraucoša bija pēcjāņu nedēļa. Atceramies, ka 25. un 26.jūnijā visu Latviju pārskanēja ziņas par traģēdijām uz Rīgas – Liepājas […]

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
50

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
14
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
10
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
7
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
10
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi