Sestdiena, 13. jūlijs
Vārda dienas: Margrieta, Margarita

”Saeimā mums septiņi deputāti, valdībā – trīs ministri”

Druva
23:00
19.04.2007
5

Pagājušajā nedēļā ar cēsniekiem tikās divi TB/LNNK frakcijas Saeimas deputāti – agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Anna Seile un budžeta un finanšu komisijas loceklis Imants Kalniņš.

Anna Seile informēja, ka sarežģīts ir daža likumprojekta ceļš līdz kļūšanai par likumu. Kā piemēru viņa raksturoja, kā top likums par valsts un pašvaldību zemes īpašumtiesībām. Pašvaldībām pašlaik valsts var atņemt zemi, kas nav ierakstīta zemesgrāmatā. Pašvaldību savienība un 26 pašvaldības nosūtījušas Saeimai protestu. Iespējams, ka tiks noteikts hektāru skaits, cik zemes pašvaldībai var piederēt. Izmantojot labvēlīgo situāciju, daža pašvaldība sagrābusi tik daudz zemes, ka dažviet nav nekādas rezerves, lai apmierinātu zemes kompensācijas vajadzības.

A.Seile skaidroja, ka gadījumos, kad piešķirti sertifikāti, bet nav ierakstīti sertifikātu grāmatiņās, tie ir pazuduši. Neviens šajos gadījumos nav spējīgs izklaidīgajiem sertifikātu īpašniekiem palīdzēt.

Arī mūsu rajonā ir īpašnieki, kam zeme, kā arī meži atrodas aizsargājamā teritorijā, lieguma zonās. Šajos gadījumos, ja īpašnieks grib izstrādāt kādu meža nogabalu, viņam tiks izmaksāta kompensācija naudā atbilstoši šajā nogabalā esošās koksnes vērtībai. Par šo naudu īpašnieki tad varēs pirkt kokmateriālus vai malku. Privatizācijas fondā šim nolūkam nauda ir.

A.Seilei tika jautāts par likvidējamo cukurrūpniecības nozari. Viņa skaidroja, ka visas cukurfabrikas piederējušas privātajām akciju sabiedrībām. Lielie akciju īpašnieki iepriekšējos gados panākuši, ka gandrīz nav maksātas dividendes. Sīkie īpašnieki tāpēc pakāpeniski savas akcijas pārdevuši. Beidzot palikušie pieņēmuši lēmumu ražošanu pārtraukt. Viņi šādā lēmumā bijuši ieinteresēti, jo saņems lielo Eiropas kompensācijas naudu par ražošanas apturēšanu. Iecerēts, ka gan Liepājā, gan Jelgavā visas ēkas nojauks līdz pamatiem un zemi izdevīgi pārdos.

Arī šis gadījums, Latvijas cukurrūpniecības likvidēšana, liecina, cik avantūristiski savulaik pieņemti likumi par privatizāciju un kā tā veikta. Valsts nobīdīta malā, jo tai nav tiesību iejaukties privātajā biznesā. Pašlaik tiek meklētas iespējas cukura rūpnīcas iekonservēt. Kas zina, varbūt pienāks laiki, kad atkal būs izdevīgi ražošanu atsākt.

Kā uz cukurrūpniecības likvidēšanu skatās cukurbiešu audzētāji? Lielie neuztraucas, jo saņems kompensāciju un saredz iespēju pārdot ražošanas tehniku. Sīkajiem ir problēmas. Viņiem šīs pārdošanas iespējas ir ierobežotas. Kā parasti, atkal cietīs sīkais.

Anna Seile brīdina un iesaka visiem sīkajiem akciju īpašniekiem jebkurā akciju sabiedrībā nepārsteigties un nepārdot savas akcijas, lai saglabātu pretsparu lielo īpašnieku iespējamajai patvaļai pieņemt lēmumus, kas ir pretrunā nacionālajām interesēm.

Imants Kalniņš runāja par inflāciju (nākamgad prognozēta 6,5 procenti) un iedzīvotāju aizņēmumiem bankās. Jo vairāk ņems naudu, jo inflācijas procents augs. Šķiet, ka arī šie aizņēmēji ir lieli bļāvēji un pārmet valdībai par inflāciju. Paši piedalās inflācijas celšanā, paši brēc. Protams, aizņemties vajag, bet šķiet, ka bieži tagadējā paaudze aizņemas, taču nāksies atdot viņu bērniem. Un notiek taču arī ūtrupes (mantu izsoles).

Anna Seile runāja par labklājības ministres Dagnijas Staķes ieceri uzkrājumus sociālajā budžetā taupīt nākamajām pensionāru paaudzēm. Deputāte aizstāv to paaudzi, kas pensijā aizgāja līdz 1996. gadam, kuru pensija svārstās ap 100 latiem. Šos pensionārus retais grib glābt. Iespējams, ka pavisam drīz minimālā alga būs 140, pat 160 lati. Lielai daļai pensionāru tad nāksies dzīvot zem minimālās algas līmeņa.

Notika saruna par robežlīgumu ar Krieviju. A.Seiles viedoklis, ka grūti pateikt, kas var sekot pēc robežlīguma, ja tas stāsies spēkā. Krievijas valdošās aprindas aicina savus tautiešus atgriezties mājās. Diezin, vai daudzi šim aicinājumam sekos, ja salīdzina dzīvi un drošību Krievijā un Latvijā. Un par Abreni A.Seile izsakās, ka visus īpašuma kompensācijas sertifikātus abreniešiem sedz ne Krievijas, bet Latvijas valdība.

Kad no zāles atskanēja replika par nekompetentajiem ministriem, kurus ieliek pēc partiju, ne zināšanu un prasmju principa, A.Seile pretjautāja, vai kādam ir pretenzijas pret viņu frakcijas izvirzīto trīs ministru darbu. Pretenziju nebija. ”Par pārējiem ministriem lai atbild attiecīgās partijas,” punktu pielika A.Seile.

Abi deputāti diskutēja ar zālē sēdošajiem par TB/LNNK saraksta veidošanu Saeimas vēlēšanām. ”Kādēļ Visvaldis Lācis nebija TB/LNNK, bet gan Zemnieku un zaļo sarakstā?” tika jautāts. Deputāti atbildēja, ka V. Lācis savulaik bijis viņu partijā, bet pats aizgājis. Tika pat apgalvots, ka viņš ir samierniecisks. I. Kalniņš akcentēja V. Lāča darbības stiprās puses, taču arī piebilda: ”Ir grūti sasniegt mērķus ar jebkuru komandu. To var izdarīt tikai ar uzticamiem cilvēkiem. Un tikai laiks parāda, kuri ir uzticami.”

Par administratīvo reformu A.Seile izteicās, ka nu taisa lielos novadus, līdz ar to sekas ir neprognozējamas. Šķiet, ka veidojas kaut kas haotisks, blakus lieliem novadiem, kas aptver vai pusi tagadējā rajona teritorijas, top novadi divu, triju pagastu sastāvā.

Par Valsts prezidenta kandidatūrām saruna plaši neizvērsās. I.Kalniņš vien piebilda, ka V.Vīķe-Freiberga ir izcilākā Latvijas prezidente no visiem bijušajiem. Zālē saklausīju iebildumus. Šķiet, I.Kalniņa vērtējumu varētu komentēt. V.Vīķe-Freiberga izcilākā varētu būt ārpolitikas jomā. Visi četri zemgalieši – pirmskara prezidenti iekšpolitikā bija ne mazāk, varbūt pat izcilāki, īpaši ekonomikas vadības sviru turēšanā savās rokās.

Klausītāji nevarēja nomierināties, kad runa sākās par iedzīvotāju niecīgo aktivitāti Saeimas vēlēšanās. Kāda replika bija draudīga: ”Un ja nu uzrodas kāds politiskais spēks, kā savulaik Zīgerists, kurš piesaista sev pasīvos un neapmierinātos un…” Domāju, ka lasītājs nojautīs saturu, kas slēpjas aiz daudzpunktes.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
20

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
28

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
35

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Vai pietiek ar sodiem?

10:09
04.07.2024
22

Šogad jūnijā Latvijā reģistrēti vairāk nekā 300 satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti gan vieglie automobiļi, gan smagie transportlīdzekļi, motocikli un velosipēdi. No šiem negadījumiem vairāk nekā 50 bija ar smagām sekām, tajā skaitā ir arī bojāgājušie. Īpaši satraucoša bija pēcjāņu nedēļa. Atceramies, ka 25. un 26.jūnijā visu Latviju pārskanēja ziņas par traģēdijām uz Rīgas – Liepājas […]

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
47

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Seniori ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst par jauniešiem

12:26
01.07.2024
32

Sociālajā jomā strādājošie uzsver, ka mūsdienās, kad sabiedrība noveco, saprotams, ka pastiprināti tiek domāts par senioriem, bet nedrīkst aizmirst arī jauniešus. To saka līdzšinējais novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, norādot, ka būtiska šajā darbā ir arī prevencija, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem. To pieminēja arī Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, vērtējot, […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
20
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi