Trešdiena, 24. aprīlis
Vārda dienas: Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums

Sadzirdēt vardarbību

Iveta Rozentāle
15:59
04.12.2023
9

Lai gan kopumā sabiedrība virzās uz vardarbības mazināšanu, jāteic, Labklājības ministrijas dati par aizvadīto gadu nepavisam nav iepriecinoši. Pērn palielinājies visu vardarbības veidu gadījumu skaits, turklāt būtisks kāpums ir bērnu seksuālajā izmantošanā. Tomēr dominējošais vardarbības veids ir emocionālā vardarbība. Mūsdienās arvien aktuālāka kļūst arī vardarbība, ko īsteno virtuālajā vidē – soci­ālajos tīklos, citās interneta vietnēs vai tik elementāra lietā kā telefons – īsziņu sūtīšana, zvani ar draudiem vai apsaukāšanos.

Latvija diemžēl joprojām ir viena no Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurā vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē ir īpaši izplatīta. Katra trešā Latvijas sieviete attiecībās pieredzējusi psiholoģisku, fizisku vai seksuālu vardarbību vai vairāku vardarbības formu kombināciju. Diemžēl vardarbība var beigties arī ar cietušās nāvi. Latvijā arī šajā ziņā ilgstoši ir sliktākie rādītāji Eiropā.

Valsts policijas apkopotie dati par aizvadīto gadu liecina, ka fiksēti 8829 izsaukumi uz ģimenes konfliktiem, 95% gadījumu cietušas sievietes, viņu vidējais vecums – 45 gadi, pāri darītājs visbiežāk vīrs. Bet varmāka var būt arī cits radinieks vai cilvēks, ar ko cietusī dzīvo kopā.

No 25. novembra, Starptautiskās dienas vardarbības pret sievietēm izskaušanai, līdz 10. decembrim, Cilvēktiesību dienai, visā pasaulē, arī Latvijā, vēršot uzmanību dzimumā balstītai vardarbībai, tiek rīkoti dažādi pasākumi. Atpazīstamības zīme ir oranžā krāsa, kas simbolizē gaišāku nākotni, kurā nav vietas vardarbībai, un kalpo arī kā solidaritātes apliecinājums kopīgajā cīņā pret visu veidu vardarbību. Arī Labklājības ministrija sākusi sociālu kampaņu “Vardarbībai patīk klusums. Neklusē!”.

Labi, ka samazinās to cilvēku skaits, kuri uzskata, ka vardarbība ģimenē ir privāta lieta un tā jārisina pašu lokā, par to nevienam nestāstot. Tomēr vēl 2016. gadā tā uzskatīja 31% iedzīvotāju Latvijā, līdzīgi kā Rumānijā un Bulgārijā. Diemžēl toleranta attieksme vai acu pievēršana pret vardarbību vai vēl trakāk – cietušā vainošana – tikai dod spēku varmākam. Daļai cilvēku apziņa, ka viņi paliks nesodīti, dod zaļo gaismu nevēlamai rīcībai.

Skarbi, ka laikā, kad par šo tēmu runājam arvien plašāk, kad iesaistās nevalstiskās organizācijas, valsts institūcijas, mēs tomēr nespējam no šī vardarbības loka izkāpt. Arvien ir ģimenes, kur konfliktu risināšana vardarbīgā veidā ir pieņemama, arvien ir sievietes, kuras bailēs un kaunā par notikušo nevienam par to nestāsta un pamazām pie vardarbības pierod, uzskatot, ka nekas tāds nav noticis vai ka pati ir izprovocējusi partneri. Pētījumā par vardarbību pret sievietēm Eiropas Savienības valstīs secināts, ka 67% vardarbībā cietušo sieviešu par pārdzīvoto neziņo ne policijai, ne cietušo atbalsta organizācijām.

Tajā pašā laikā joprojām ir gadījumi, kad sieviete, kura cietusi no vardarbības, par to pastāsta kādam tuviniekam, bet viņš atbild, ka gan jau sieviete pārspīlē, tā nevar būt. Un, kā mēs zinām, pēc ļoti skaudriem, šogad sabiedrībā plaši izskanējušiem gadījumiem ir reizes, kad sieviete ir vērsusies pēc palīdzības pie atbildīgajām instancēm, bet palīdzība nav sniegta. Un beigās – traģisks iznākums. Tāpēc par vardarbības izskaušanu ir jāturpina runāt, jāturpina skaidrot, jāmācās saredzēt vardarbību, jāmācās par to drosmīgi runāt, kā arī jāpalīdz līdz šādām situācijām vispār nenonākt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
35

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
19

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
59

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
56

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
30

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
32

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi