Ceturtdiena, 20. jūnijs
Vārda dienas: Rasma, Rasa, Maira

Risinājuma vietā – cerības

Druva
00:00
27.12.2008
13

Premjerministrs Ivars Godmanis svētkos ļaudīm novēlēja gaišas domas, cerību un ticību. Gribētos jau, lai būtu kāds, kas mūs iedvesmo uz šādām emocijām, tomēr atskats uz to, kā esam dzīvojuši šogad, neraisa cerības, ka nākamgad mūs baros ar ko vairāk nekā tikai cerībām, ka viss beigsies labi un ka ne krīzi vien pārdzīvosim.

No kurienes radās likstas, kas Latviju ir piemeklējušas pēdējā ceturkšņa laikā? „Parex bankas” nedienas, vajadzība pēc ārvalstu kredīta, paaugstināti nodokļi un algu samazinājums ir dažas no problēmām, ko jau pašlaik sākam izjust. Kas no tā bija pirms pusgada? Publiski – gandrīz nekas, tāpēc, iespējams, ir radies priekšstats, ka problēmas nez no kurienes parādījās pēkšņi un valdība to ugunsdzēšanas tempā mēģina atrisināt. Taču iemesli tam, kāpēc ir tā, kā tagad, bija tepat blakus jau labu brīdi un gaidīja laiku, lai par sevi atgādinātu.

Maijā Latvijā bija rekordinflācija 17,9 procenti. Tagad tā ir kritusies, bet vēl joprojām mums ir augstākā Eiropas Savienībā. Vēl mēs jau ilgu laiku zinājām, kas ir nekustamo īpašumu burbulis, cilvēki, pērkot dzīvokļus, nereti samaksāja vairāk, nekā ir patiesā pirkuma vērtība. Mēs zinājām, ka Latvijai nav līdzsvarota ekonomika: importējam vairāk nekā eksportējam un nauda no mums plūst prom vairāk nekā nāk pie mums. Ražošanas un eksporta nīkulības dēļ Latvijas ekonomiku raksturo tas, ka mēs tērējam, ko saražojuši citi, nevis radām paši. „Treknajos” gados šo problēmu uz brīdi varēja aizmirst, jo bankas laipni piedāvāja kredītus, šie līdzekļi kompensēja naudas aizplūšanu. Taču vienlaikus kredītu orģijas problēmu tikai palielināja, jo aizdevumu nauda bieži vien nevis tika ieguldīta ražošanā, bet vienkārši „apēsta”.

Situāciju līdz brīdim, kad mutē sāka smelties ūdens, var raksturot tā: zinājām, ka, šādi dzīvojot, būs slikti, bet pašlaik arī nav tik labi, lai uzkrātu spēkus nebaltām dienām. Aigars Kalvītis pagājušajā svētdienā raidījumā „De facto” taisnojās, ka taupīt nevarēja, jo bija jādomā, kā celt algas, lai valsts iestādēm piesaistītu un darba vietās noturētu labus darbiniekus. Daļēji šādu stratēģiju var saprast, tā jebkurā gadījumā ir bijusi dzīvošana pāri saviem līdzekļiem un algu pieaugums nav atbildis darba ražīgumam. Nebalto dienu fonda mums nav, ja būtu – varam tikai minēt, cik daudz naudas mums būtu izdevies tajā ieguldīt un vai ar to būtu pieticis kaut vai pirmajai palīdzības iemaksai „Parex bankā”.

Jāatzīmē, ka Latvija pašlaik cieš no divām likstām: vietējās ekonomikas tempu samazinājuma un pasaules ekonomiskās krīzes. Latvijas ekonomikai nedienas būtu neatkarīgi no tā, kā iet pasaules finanšu tirgos, tomēr tagad mūs piemeklējušās nedienas ir divtik asas. Tas ir jāpatur prātā katru reizi, kad kāds mēģina taisnoties, ka mazajai Latvijai jau neizbēgami ir jācieš no pasaules vēsmām. Tas tā ir, bet galvenais iemesls pašreizējām grūtībām ir Latvijas ekonomikas neatrisinātās problēmas, pasaules finanšu krīze bija tikai dzirkstele pašmāju pulvera mucā. Ja neveselīgas tendences, piemēram, kredītu bumu, valdība nebremzēja, tad nav ko vainot citus.

Tā mēs šo gadu esam nodzīvojuši – ar domu, ka īsti labi jau nav, bet varbūt kaut kā tiksim cauri. Tomēr būtiski, ka ekonomikas problēmas bija prognozējamas jau gada pirmajā pusē un vēl agrāk, bet ko darīt ar šīm prognozēm, neviens nezināja. Populāri kļuva tādi jēdzieni kā „mīkstā piezemēšanās” un „cietā piezemēšanās”, ekonomisti stāstīja: problēmas būs, bet no valsts politikas atkarīgs, vai trieciens pret zemi būs smags vai mīksts. Reakcijas īsti nebija, un nu esam ienākuši jaunā fāzē, kad vienkārši ir beigusies nauda. Un nevajag stāstīt, ka prognozes nav bijušas pārlieku precīzas: tās parasti nav precīzas. Un tas nevienu no atbildības neatbrīvo. Gluži tāpat kā finanšu situācijas pasliktināšanās nav attaisnojums cilvēkiem, kas vairs nespēj nomaksāt optimisma uzplūdā ņemtos kredītus.

Šajā brīdī varam atgriezties pie tā, ar ko iesāku rakstu: atliek vien cerība, ka nākamajā gadā valdība mums sniegs daudz gaišu domu un nemirstošu cerību, jo skaidru valodu, atklātību par notiekošo un vēlmi risināt problēmas pēc būtības gaidīt nav vērts. Policijas pārspīlētā interese par cilvēkiem, kas apšauba Latvijas ekonomikas stabilitāti, ir vēl viena izpausme tam, ka Latvijas iedzīvotāju uzdevums acīmredzot ir ticēt, ka viss ir kārtībā. Protams, ko gan cilvēks var apšaubīt, ja viņš neko nezina – līdz pēdējam brīdim tiek slēpts, cik īsti naudas Latvija aizņemsies, nestāsta, kas notiek ar „Parex” un daudz ko citu. Šī, manuprāt, ir viena no zīmīgajām tendencēm, ar ko atmiņā paliks 2008. gads.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vasaras saulgrieži zīmīgi bijuši visām tautām

17:04
20.06.2024
6

Cik ļoti gaidām pavasari atnākam, pēc tam – kaldinām plānus, ko darīsim vasarā, ko pagūsim īstenot gada siltajā, saulainākajā periodā. Mēs, kas dzīvojam ziemeļu puslodē, visvairāk dienas gaismas saņemam Vasaras saulgriežos – neviena cita diena to nenes tik daudz kā šī burtiskā nozīmē. Tas ir lūzuma punkts, kurā dienas sāk kļūt īsākas un naktis garākas. […]

Karš turpinās

17:03
18.06.2024
11

Tikšanās ar ukraiņiem vienmēr ir emocionāla, gan ar tiem, kuri kā bēgļi nonākuši Latvijā, bet kuru radinieki turpina sargāt savu tēvzemi, gan tiem, kuri arvien dzīvo Ukrainā. Tāda tā bija, arī satiekoties ar skolotāju Nataliju Vodianu, kura Latvijā ieradās kopā ar skolēniem, lai pie mums divas nedēļas atpūstos no ikdienā piedzīvotā viņu valstī, kur kara […]

Kādu bruģējām ceļu uz Briseli

22:56
16.06.2024
44

Par Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātu droši var teikt – ievēlējām gudrus cilvēkus, kuri aizstāvēs Latvijas intereses un pratīs to izdarīt. Pie vēlēšanu iecirkņiem satiktie atklāja, ka nav bijis grūti izvēlēties, jo skaidrs, kādu nākotni vēlas. Visgrūtāk bija tiem, kuri par politiku neinteresējas un vēlēšanās piedalījās pirmoreiz. Kāda astoņpadsmitgadnieka mamma dalījās pārdomās, ka ar dēlu daudz […]

Zudušais un palikušais

07:55
14.06.2024
28

Šodien Latvijai sēru noformējums. Ir Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Vistiešāk tā skar tos, kas genocīdu piedzīvoja uz savas ādas, arī tos, kuru priekšteči bija uz Sibīriju izsūtīto vidū. Diemžēl tādu ir ļoti daudz, gandrīz katrā latviešu ģimenē ir bijis kāds deportāciju skartais, ja ne gluži ģimenē, tad draugs vai kaimiņš bija nelaimīgo vidū. Un […]

EP vēlēšanas: bez pārsteigumiem

06:01
14.06.2024
416

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir notikušas, 9 deputāti no Latvijas ir ievēlēti, un viss pagājis mierīgi, vien daži nelieli incidenti. Nopietnākais no tiem bija desmit neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes kādā iecirknī, ko pamanīja acīga vēlētāja. Valsts policija un Drošības dienests izmeklēja šo gadījumu, un izrādījās, ka tā bijusi neuzmanības kļūda, aploksnēs esošie biļeteni ir derīgi. Bija […]

Dabas likumi un selektīvā empātija

21:57
13.06.2024
69

Durbes jūras ērgļu ligzdā vairākus gadus pēc kārtas ligzdošana beidzās nesekmīgi, tāpēc nolēmu, ka šo skaisto putnu dzīves gaitām nesekošu. Ir bēdīgi, ka tā arī neizaug jauni ērgļi. Tomēr mākslīgā interneta algoritms manu interesi atceras un ik pa laikam parāda ziņas par putnu vērošanas kamerās redzamo. Tā uzzināju, ka arī šogad jūras ērgļu Mildai perējums […]

Tautas balss

Zināšanas, kas vajadzīgas katram

17:05
18.06.2024
15
Lasītāja G raksta:

“Pagājušajā nedēļā Valmierā ikviens varēja uzzināt un arī praktiski pamācīties, kas tieši darāms krīzes situācijās. Aizsardzības ministrija rīkoja dienu “Bruņojies ar zināšanām”, kur speciālisti tikās ar iedzīvotājiem. Tāds pasākums bija pavisam 14 pilsētās Latvijā, bet mūsu valstī taču ir daudz vairāk pilsētu un visās dzīvo cilvēki, visur vajadzīgas šādas zināšanas, īpaši jau šajā situācijā, kurā […]

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
21
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
30
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
22
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
36
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Sludinājumi