Sestdiena, 22. jūnijs
Vārda dienas: Ludmila, Laimdots, Laimiņš

Protesta akcija kā neuzticības izteikšana

Druva
00:00
10.01.2009
7

Otrdienas vakarā Rīgā plānota vērienīga Vislatvijas protesta akcija ar galveno prasību – atlaist 9. Saeimu. Un dažādas sociālās un profesionālās grupas plāno izteikt dažādu sociālos saukļus un prasības. Lēmums par akcijas organizēšanu pieņemts Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības sanāksmē, kurā piedalījās vairāk nekā 20 sabiedriskās organizācijas. Pieteikumu par protesta pasākuma organizēšanu Rīgas domē iesnieguši partijas „Sabiedrība citai politikai” pārstāvji.

„Druva” vaicāja politologam Jānim Ikstenam un sociologam Aigaram Freimanim, kā viņi vērtē protesta akciju un tās nozīmi.

A. Freimanis uzskata, ka vēl nav iespējams prognozēt sabiedrības atsaucību protesta akcijai. Tomēr, viņaprāt, ir vairāki faktori, kas daļu sabiedrības varētu noskaņot „par” piedalīšanos akcijā. Protesta akcijas datumu iespējams saistīt ar 1991. gada janvāra vēsturiskajiem notikumiem, kas var būt kā papildus stimuls. „Tāpat veicinošs faktors, lai cilvēki gribētu piedalīties akcijā, ir ekonomiskā situācija. Katru dienu ir informācija par absurdiem, nepatīkamiem un būtiskiem notikumiem, piemēram, par sabiedriskā transporta izmaksu pieaugšanu. Tas tikai rāda, ka pērnā gada beigās pieņemtie taupības programmas punkti patiesībā bijuši haotiski un bez prognozētām sekām. Un tas noteikti ir kaitinoši. Negācijas sabiedriskajā domā aizvien pieaug, un neviena no atbildīgajām amatpersonām to ne grasās komentēt, ne mīkstināt, ne meklēt risinājumus,” uzskata A. Freimanis. Pieaugošais bezdarbs, cenu palielināšanās un algu samazināšana tikai mudina cilvēkus protestēt.

Sociologs uzskata, ka piedalīties akcijā veicina arī fakts, ka protestam aicina ne tikai „Sabiedrība citai politikai”, bet arī citas organizācijas un arodbiedrības. Tomēr vērojamas arī politiskās ambīcijas. A. Freimanis paskaidro: „„Sabiedrība citai politikai” organizē, „Pilsoniskā savienība” iebilst. Tā ir kasīšanās un deķīša plūkāšana, lielīšanās. Patiesībā opozīcijas politika ir pārvērtusies par provinciālu „ļerkšķēšanu”.

Vērtējot iespējamos rezultātus, A. Freimanis atzīst, ka sabiedrībā pastāv neticība panākumiem un šādu akciju jēgai. Viņš turklāt uzskata – lai cik izsludinātas, tomēr iepriekšējā gada laikā neviena akcija nav bijusi tik vērienīga kā „lietussargu revolūcija”.

A. Freimanis vērtē: „Iespējams, šis ir gadījums, kad spilgti atklājas, ka nav vienojošas, alternatīvas, sabiedriskās domas organizācijas, organizējoša un uzticību baudoša centra, kas akciju varētu padarīt vērienīgu. Potenciāls ir, bet nav galvenā aicinātāja vai cilvēku grupas, kas varētu sabiedrību mudināt. Pašlaik par katru aicinātāju sabiedrībā ir kādas šaubas, bažas, skepse un neticība.”

J. Ikstens atklāj, ka akciju vērtē divējādi: „Uzskatu, ka līdz galam nav skaidrs, par ko un pret ko ir šī akcija. Katra grupa, katrs cilvēks, šķiet, tur nāks ar savu sāpi, kas, protams, ir pamatota, bet trūkst vienota vadmotīva.” Tomēr, ja par kopējo prasību uzskata Saeimas atlaišanu, politologs turpina: „Pieņemu, ka lielai daļai cilvēku Saeimas atlaišana nav prātā. Ir citas sāpes, kuras viņi grib manifestēt.”

Taču A. Freimanis uzskata: „Prasību atlaist Saeimu var pārtulkot arī kā neuzticības izteikšanu valdībai un Saeimai, pat visai valsts pārvaldei kopumā, valsts īstenotajai politikai. Kā nepatiku, pat riebumu pret to, ka neviens nav gatavs atzīt savas kļūdas. Visi runā par mistiskām starptautiskām krīzēm, bet tai pašā laikā jaunā Eiropas Savienības dalībvalsts Slovākija iestājas eirozonā. Ar visu globālo krīzi viņi spēja atbilst kritērijiem, lai gan Slovākija nebūt nebija ekonomiski veiksmīgākā valsts.

Saeimas atlaišanu tomēr man ir grūti iedomāties. Saeimu nevar atlaist ar cilvēku pūli. Šī procedūra ir atrunāta Satversmē. Atlaišanu var rosināt Valsts prezidents, bet atlaist var tauta referendumā. Procedūra prasa ilgu laiku, pat ja Saeimas atlaišana tiktu ierosināta, manuprāt, tā nevarētu notikt ātrāk kā vasaras beigās. Un tad jau nav vairs ilgi līdz kārtējām Saeimas vēlēšanām 2010. gadā.” Sociologs gan piebilda, ka presē jau izskanējis – Valdis Zatlers 13. janvārī neplāno būt Latvijā.

J. Ikstens vērtējumos ir skarbs un norāda, ka jautājumā par Saeimas atlaišanu viņa attieksme nav mainījusies kopš 2006. gada Saeimas vēlēšanām: „Šī ir pretlikumīgi ievēlēta Saeima (Saistībā ar priekšvēlēšanu kampaņā izmantoto pozitīvisma kampaņu. M.M.L.). Tagad mēs redzam cik tālu „slimība” ir ielaista un kādas sekas tai ir.

Ja nonākam līdz situācijai, kad starptautiskas institūcijas sāk pārvaldīt valsti mūsu vietā, tad tālāk jau vairs nav kur iet. Valdībai vajadzētu atkāpties, un mainīties vajadzētu visai politiskajai elitei, jo šie politiķi ir sevi parādījuši kā nespējīgi pārvaldīt valsti.”

Lūgts vērtēt protesta akciju aizvien biežo organizēšanu, A. Freimanis skaidro: „Jebkura aktivitāte ar lielas sabiedrības daļas līdzdalību ir apsveicama, īpaši ņemot vērā, ka mūsu sabiedrība tiek dēvēta par pasīvu un samierniecisku. Tādēļ vien jau tas ir apsveicami. Tie ir akmeņi, uz kuriem pēc tam kaut kas var sākt veidoties – vai nu cilvēki iesaistās politikā, vai kļūst prasīgāki pret politiķiem, vai riskē, balsojot par partijām, par kurām tradicionāli nav balsojuši, domājot, ka tas ir mazākais no ļaunumiem.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vasaras saulgrieži zīmīgi bijuši visām tautām

17:04
20.06.2024
32

Cik ļoti gaidām pavasari atnākam, pēc tam – kaldinām plānus, ko darīsim vasarā, ko pagūsim īstenot gada siltajā, saulainākajā periodā. Mēs, kas dzīvojam ziemeļu puslodē, visvairāk dienas gaismas saņemam Vasaras saulgriežos – neviena cita diena to nenes tik daudz kā šī burtiskā nozīmē. Tas ir lūzuma punkts, kurā dienas sāk kļūt īsākas un naktis garākas. […]

Karš turpinās

17:03
18.06.2024
15

Tikšanās ar ukraiņiem vienmēr ir emocionāla, gan ar tiem, kuri kā bēgļi nonākuši Latvijā, bet kuru radinieki turpina sargāt savu tēvzemi, gan tiem, kuri arvien dzīvo Ukrainā. Tāda tā bija, arī satiekoties ar skolotāju Nataliju Vodianu, kura Latvijā ieradās kopā ar skolēniem, lai pie mums divas nedēļas atpūstos no ikdienā piedzīvotā viņu valstī, kur kara […]

Kādu bruģējām ceļu uz Briseli

22:56
16.06.2024
48

Par Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātu droši var teikt – ievēlējām gudrus cilvēkus, kuri aizstāvēs Latvijas intereses un pratīs to izdarīt. Pie vēlēšanu iecirkņiem satiktie atklāja, ka nav bijis grūti izvēlēties, jo skaidrs, kādu nākotni vēlas. Visgrūtāk bija tiem, kuri par politiku neinteresējas un vēlēšanās piedalījās pirmoreiz. Kāda astoņpadsmitgadnieka mamma dalījās pārdomās, ka ar dēlu daudz […]

Zudušais un palikušais

07:55
14.06.2024
29

Šodien Latvijai sēru noformējums. Ir Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Vistiešāk tā skar tos, kas genocīdu piedzīvoja uz savas ādas, arī tos, kuru priekšteči bija uz Sibīriju izsūtīto vidū. Diemžēl tādu ir ļoti daudz, gandrīz katrā latviešu ģimenē ir bijis kāds deportāciju skartais, ja ne gluži ģimenē, tad draugs vai kaimiņš bija nelaimīgo vidū. Un […]

EP vēlēšanas: bez pārsteigumiem

06:01
14.06.2024
418

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir notikušas, 9 deputāti no Latvijas ir ievēlēti, un viss pagājis mierīgi, vien daži nelieli incidenti. Nopietnākais no tiem bija desmit neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes kādā iecirknī, ko pamanīja acīga vēlētāja. Valsts policija un Drošības dienests izmeklēja šo gadījumu, un izrādījās, ka tā bijusi neuzmanības kļūda, aploksnēs esošie biļeteni ir derīgi. Bija […]

Dabas likumi un selektīvā empātija

21:57
13.06.2024
69

Durbes jūras ērgļu ligzdā vairākus gadus pēc kārtas ligzdošana beidzās nesekmīgi, tāpēc nolēmu, ka šo skaisto putnu dzīves gaitām nesekošu. Ir bēdīgi, ka tā arī neizaug jauni ērgļi. Tomēr mākslīgā interneta algoritms manu interesi atceras un ik pa laikam parāda ziņas par putnu vērošanas kamerās redzamo. Tā uzzināju, ka arī šogad jūras ērgļu Mildai perējums […]

Tautas balss

Zināšanas, kas vajadzīgas katram

17:05
18.06.2024
17
Lasītāja G raksta:

“Pagājušajā nedēļā Valmierā ikviens varēja uzzināt un arī praktiski pamācīties, kas tieši darāms krīzes situācijās. Aizsardzības ministrija rīkoja dienu “Bruņojies ar zināšanām”, kur speciālisti tikās ar iedzīvotājiem. Tāds pasākums bija pavisam 14 pilsētās Latvijā, bet mūsu valstī taču ir daudz vairāk pilsētu un visās dzīvo cilvēki, visur vajadzīgas šādas zināšanas, īpaši jau šajā situācijā, kurā […]

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
22
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
30
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
25
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
39
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Sludinājumi