Pirmdiena, 20. janvāris
Vārda dienas: Oļģerts, Orests, Aļģirds, Aļģis

Politiskās izpratnes veicināšana un tiesībsargu bailes

Druva
20:42
05.07.2009
9

Nupat pēc ilgiem gadiem par mūsu galvaspilsētas Rīgas mēru ar Latvijas Ceļa/LPP atbalstu ievēlēts Nils Ušakovs — krievvalodīgais, krievu šovinistu pieklusinātā, taču mērķtiecīgā paveida politiskā spēka — Saskaņas centra priekšnieks. Nu mūsu galvaspilsēta kopš padomju okupācijas gadiem atkal pieredz to, kā vara — nu jau demokratiskās vēlēšanās — atkal nonāk krievu un viņu vietējo izpalīgu rokās. Var daudz diskutēt par dažādiem iemesliem, kāpēc tas tā noticis, taču galvenie ir divi. Pirmkārt, paātrinātā naturalizācija kopš 1998. gada un ekonomiskā krīze, ko izraisīja tie paši politiski ekonomiskie, Kremlim tik tuvie spēki Latvijā. Runājot par mūsu valsts neseno vēsturi un pašreizējām aktualitātēm, nekādi nav iespējams neievērot Latvijā ļoti ietekmīgo Valēriju Karginu. Tas viss veidojās jau no 1990. gada, sākot ar tā brīža Ivara Godmaņa valdību, un turpinājās ar “Latvijas ceļa” nākšanu pie varas, visiem spēkiem bloķējot un arvien tālākā nebūtībā aizslaukot Latvijas kā nacionālas valsts veidošanu un pakāpeniski ietinot to noziedzīga biznesa un latviešu nacionālas bezspēcības tīklā, kas prasmīgi austs Maskavā — tajā pašā vietā, kur latviešu tautai tika piespriests lēns nāvessods — pārkrievošana ar padomju migrantu iepludināšanu. Tā ir vesela sistēma, kuru ļoti labi ar faktiem ilustrē Māris Ruks, savā nupat iznākušajā grāmatā “Lielzirneklis K. Latvija Valērija Kargina tīklā”. Autors ceļ gaismā svarīgus faktus un skaitļus gan par neseno “Parex bankas” krachu un Latvijas valsts iesaistīšanos šīs Kargina un Krasovicka bankas glābšanā, gan pat Latvijas valstsvīru ciešo saikni ar šo banku, kas sistemātiski ilgus gadus financēja pretlatviskas aktīvitātes — sarkanarmiju slavinošu un par latviešu tautu regulāri smejošu krievu dienas presi, kurai klāt neuzdrīkstējās ķerties pat Drošības policija, baidoties no Kargina ietekmes. Kargina izpalīgi bija spējīgi pat zvanīt no jebkuŗas vietas pasaulē, lai ietekmētu šim savulaik nelegālajam padomju imigrantam, vēlāk par krievu armijas un komjaunatnes naudu uzbūvētās bankas pārraugam Karginam palīdzētu vienmēr, kad tas “pasvilpa”. Tā “Latvijas ceļa” pīlārs, Ārlietu ministrs Valdis Birkavs zvanīja pat no jahtas Jūrmalas pilsēta mēram, lai panāktu mēra piekāpšanos Kargina prasībām — izcūkot Jūrmalu, dot atļauju kāpu joslas sagandēšanai. Kargins pat nekautrējās savā bankā visu acu priekšā par sulaiņiem pieaicināt gan Ministru prezidentu Andri Bērziņu, gan agrāko Latvijas ģenerālprokuroru Jāni Skrastiņu — cilvēkus, kas bija jau ilgus gadus kļuvuši no Kargina un krievu aktivitātēm atkarīgi — un gadiem vairāki “Latvijas ceļa” ministri nevairījās atklāti no Kargina saņemt naudu par piedalīšanos šīs kriminālās privātbankas padomē. Kargins ieguvis nelikumīgi zemi, īpašumus — īpaši interesanta grāmatā ir aprakstītā Jūrmalas īpašuma iegūšana ar dažādām blēdībām. Kargins daudzus nav finansējis atklāti, bet paslepeni. Piemēram, žurnālistu Lato Lapsu, pasūtinot sev tīkamas grāmatas par citiem Latvijā ietekmīgiem cilvēkiem, sējot baumas un pat liekot sarakstīt slavinošu grāmatu par sevi, ko L. Lapsa padevīgi un steigšus arī izpildījis. Kargina personība un attiecības ar Latviju labi raksturotas nodaļā “Kargināde. Trīs cilvēki”, kur kolorīti aprakstīts Karginam tuvais pseidoliberālis, ar VDK jo cieši saistītais Jānis Peters, krievu melnsimtnieks un Kargina sirdsdraugs Lindermans, kā arī Kargina biznesa partneris — “padomju ebrejs” Krasovickis. Kargins un citi Maskavas speciālo dienestu cilvēki financēja polītiskās partijas, īpaši izveidoja no Krievijas atkarīgo ekonomistu apvienību — “Klubu 21” un “Latvijas ceļu” un pat vairāki trimdas aktīvi sabiedriski darbinieki iejūdzās šajā krievu pavadā, draudzīgi rokojoties ar agrākajiem latviešu komūnistu vietvalžiem un skaistām frāzēm aizmālējot latviešu vēlētājiem acis. Kur tas viss ir novedis Latviju, mēs skaidri redzam tagad — finanču krīzes pārmāktā valstī ar likumīgi ievēlētu šovinistiski noskaņotu krievu Rīgas mēra amatā. Rakstnieks, publicists un doktors Māris Ruks nevairās saukt lietas īstajos vārdos un sniedz trāpīgu analīzi par šiem procesiem, apskatot arī Atmodas laiku un vēlākās oligarha Kargina un viņam pakalpīgo cilvēku aktivitātes. Pirms gada Dr. Māris Ruks grāmatā “Īsvēsture” pamatoti un bez bailēm analizēja par lielo “masu hipnotizētāju” sauktās un pūļa pielūgtās, diemžēl mūsu tautas nacionālo interešu noliedzējas Vairas Vīķes Freibergas prezidentūras gadus un agrākās gaitas padomju Latvijā. Arī tagad iepriecina autora spēja gan saistoši aprakstīt notikumus, uzskatāmi parādīt kopsakarības, daudzus it kā tīši aizmirstus un visādi notušētus faktus, gan arī ļoti aktuālu un no sabiedrības rūpīgi slēptas informācijas iegūšana un publiskošana. Bet īpaši apbrīnu manī rada tas, ka neviens no šajā grāmatā minētajām personām tā arī nav varējis kaut ko iebilst pret ļoti smagajām apsūdzībām, kādas izvirzītas veikalos pieprasītajā un nu jau ļoti populārajā grāmatā. Kargins un Krasovickis joprojām no mūsu valsts saņem ik mēnesi 200 000 latu — joprojām dzīvo savās greznajās villās (tās īsi pirms valsts pārņēma banku, baņķieri pārrakstīja uz citiem vārdiem). Joprojām nav atgūti tie trīs simti miljoni latu, kas nezināmā virzienā ar Kargina drauģeļa un Kremļa pelēko kardinālu dēļ par Ministru prezidentu atkal tikušā Ivara Godmaņa palīdzību tika aizpumpēti no bankas nezināmā virzienā. Tad banka jau piederēja valstij un valsts jau tādu pašu summu bija ievietojusi bankā. Vēlāk ir runa jau par naudu, kas lielāka par miljardu eiro. Un tajā pašā laikā valstī tiek izputinātas slimnīcas, paaugstināti nodokļi, samazinātas algas, nīdēta grāmatniecība, pabalsti, pensijas. Un bankas glābšanas afēru nez kāpēc neizmeklē ne drošības policija, ne KNAB, ne ekonomikas policija. Nekādu satraukumu par Latvijas vēsturē lielāko valsts naudas nozagšanas gadījumu, kas Latvijas valsti iegrūda nopietnā bankrotā, kas skar mūs pilnīgi visus, ar nule publicētiem faktiem un dokumentiem acu priekšā, neizrāda arī Latvijas ģenerālprokuratūra. Vai tiešām joprojām viņi ir tik cieši iepinušies Liezirnekļa tīklā, ka Latvijas valsts un mūsu tautas morāle šiem atbildīgajiem tiesībsargiem kļuvusi sveša? Vai viņi augstāk par visu tura elku dievus Karginu un tam līdzīgos un saliekuši muguras padevīgi izliekas neko neredzam? Ar cieņu, mācītājs Kārlis Zuika

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

"Kemperī" mukt no iznīcinātājiem?

07:03
20.01.2025
9

Rīgā dzimušais    leģendārā fotoaparāta “VEF-Minox” radītājs Valters Caps savas dzīves laikā vairākkārt bija spiests pamest mājas, iedzīvi un doties bēgļu gaitās. Pirmais pasaules karš un Krievijas revolūcija svaidīja viņa ģimeni pa brūkošo impēriju. Pagājušā gadsimta divdesmitajos Caps kļuva par foto­grāfa palīgu Tallinā. Staipot lielās un smagās tā laika bildēšanas uzpariktes, jaunais Valters pieķērās idejai […]

Kurš pamodinās aizmigušo līderi

19:01
19.01.2025
38

Un katrai paaudzei atvēlēts savs laiks bērnībai, briedumam, vērtību izpratnei un atmiņām.    Barikāžu laiku, par kuru neiztrūkstoši runājam janvārī, jaunākajām paaudzēm grūti saprast. Šodienas jauno cilvēku sapratnē šajos stāstos trūkst rīcības loģikas un padomju laiks ir tikai lappuse vēstures biezajā grāmatā.    Ik gadu barikāžu dalībniekiem jautā, vai arī šodien viņi dotos nezināmajā,    […]

Straume, kas pozitīvi ievelk

10:40
15.01.2025
58

Vai brīdī, kad uzzinājām, ka Latvijā ir radīta jauna animācijas filma “Straume” par kaķi vientuļnieku, kurš plūdos rod patvērumu laivā ar vēl citiem dzīvniekiem, tādēļ tam ir jāmācās uzticēties un sadarboties, varējām iedomāties, ka filma gūs ne tikai labus un izcilus vērtējumus, bet arī nesīs Latvijai vēsturisku notikumu – Zelta globusa balvas (ASV apbalvojums par […]

Nauda un ilgtspēja

10:39
14.01.2025
24

Par naudu ir ne mazums visdažādāko ticējumu, pareģojumu, labu un sliktu stāstu. Tie vēsta, kā to piesaistīt, vairot un nepalaist vējā. Lai cik daža gadsimtos uzkrāta gudrība šodienas cilvēkam šķiet muļķīga, tā tomēr mudina vispirms domāt un tad rīkoties. Kaut vai padoms – no maka nedrīkst pēdējo santīmu atdot, lai velns maku nepiekakā. Saņemto naudu nevajag […]

Ja govis runātu…

10:38
13.01.2025
38

Vasaras sākumā gaidāmās pašvaldību vēlēšanas skubina politiķus sarosīties kādām jaunām vēlētāja ausīm tīkamām iniciatīvām. Tā citkārt klusais zemkopības ministrs Armands Krauze kādā videorullītī stāsta, ka vispār jau būtu labi ņemt un samazināt pārtikas produktu cenas veikalos. Man jau šķiet, ka jābūt ļoooooti naivam, lai nopietni un ar gavilēm uztvertu šādus politiķu priekšvēlēšanu paziņojumus. Un minētais […]

Bīstamais scenārijs. Cerams, nepiepildīsies

10:37
13.01.2025
71

Krievijas nežēlīgais, pilna mēroga iebrukums Ukrainā turpinās, katru dienu tiek ziņots par bojāgājušiem un ievainotiem cilvēkiem. Piemēram, 8. janvārī Za­po­rižjē Krievijas armijas uzbrukuma laikā tika ievainoti 113 iedzīvotāji, diennaktī apgabalā okupanti veica 333 triecienus 12 apdzīvotās vietās. Šogad gandrīz katru dienu notiek triecieni ar raķetēm un droniem pa Kijivu. Patiesībā situācija Ukrainā kļūst aizvien sliktāka, […]

Tautas balss

Kāpēc jāmaksā par receptes apkalpošanu

19:06
19.01.2025
14
Cēsniece raksta:

“Tagad, ja jāpērk vairākas recepšu zāles, nākas piemaksāt daudz. Turklāt maksā ne tikai medikamentu pircējs, bet piemaksā arī valsts. Un tā taču arī ir sabiedrības, iedzīvotāju samaksātā nauda, tikai aptiekās nonāk caur nodokļiem. Saka, būšot lētākas zāles, bet pagaidām to nevar just. Tad kāpēc medikamentu tirgotāji saņem piemaksu par katru recepti 1,5 eiro?” neizpratni pauda […]

Kur meklēt taksometru

19:06
19.01.2025
31
Seniore raksta:

“Iebraucu Cēsīs ar sabiedrisko transportu, tālāk bija jānokļūst uz Bērzaines pusi, kur gatavojos ciemoties. Iegāju vecajā universālveikalā, lai nopirktu vajadzīgo ciemakukulim, jāteic tur gan to neatradu. Taču šoreiz runa ne par to. Man bija līdzi nesamais, tāpēc gribēju līdz Bērzainei braukt ar taksometru. Agrāk taksometru stāvvieta bija netālu no autoostas, tagad tās vairs nav. Tā […]

Atļautais ātrums nav jāpārsniedz

19:05
19.01.2025
14
2
Lasītājs N. raksta:

“Nepiekrītu otrdienas “Dru­vas” numurā izteiktajam viedoklim, ka smagajiem kravas auto nevajadzēja atļauto braukšanas ātrumu palielināt līdz 90 km/h, bet atstāt iepriekšējo – 80 km/h. Domāju, tieši tagad atļautais ātrums ļauj nodrošināt vienmērīgu satiksmes plūsmu. Ja kravas mašīna brauc ar 90 kilometriem stundā, tā nevienam nebūtu jāapdzen, jo arī citiem transporta līdzekļiem uz divvirzienu ceļiem nav […]

Ar kādu ātrumu brauc kravas mašīnas

11:35
15.01.2025
71
1
J. raksta:

“Lasu par traģisko avāriju uz Ventspils šosejas, kurā bojā gāja skolotāja un mirusi arī viena skolniece, bet vēl dažām meitenēm nopietni jāārstējas slimnīcā. Laikam jau vainīgais būs mikroautobusa šoferis, kurš veda dziedātājas, jo, kā stāsta mediji, busiņš bijis braukšanai pretējā joslā un satriecies ar kravas mašīnu. Bet gribu gan teikt vienu lietu, vai bija pareizi […]

Jālabo pārbrauktuve

11:35
15.01.2025
27
Lasītāja raksta:

“Tā arī mēs, liepēneši, nevaram sagaidīt, kad “Latvijas Dzelzceļš” salabos pārbrauktuvi. No un uz būvmateriālu rūpnīcu sezonas laikā brauc daudz kravas mašīnu, pa Cēsu-Valmieras ceļu bieži pārvietojas kokvedēji, pārbrauktuves segums kļūst aizvien sliktāks,” pau­da lasītāja.

Sludinājumi