Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Policisti rīkojās drosmīgi

Druva
00:00
17.01.2009
8

Pēc otrdienas protesta akcijas Rīgā un nemieriem, kas sekoja pēc tās, izskanējuši dažādi vērtējumi par Valsts policijas darbu. Daļa sabiedrības uzskata, ka policisti rīkojās drosmīgi un paveica, cik bija viņu spēkos, taču citi vērtē, ka kārtības nodrošināšana nebija pietiekami izplānota. Viedokli par notikušo „Druva” vaicāja Valsts policijas Cēsu rajona pārvaldes kārtības policijas biroja priekšniekam Jānim Gobam.

„Pirms katra liela pasākuma tiek izstrādāts plāns, shēmas un izanalizētas dažādas notikuma norises iespējas, tai skaitā cilvēku evakuācija, teritorijas un transporta kustības slēgšana, papildspēku iesaistīšana. Visticamāk, plānojot rīcību protesta akcijas laikā, analizētas tika arī norises pirms gada notikušajā „lietussargu revolūcijā”, kā arī masu medijos izskanējusī informācija par provokācijām,” to, kā notiek gatavošanās kārtības nodrošināšanai, skaidro J. Goba, piebilstot, ka līdzīgi sagatavošanās darbi tiek veikti arī mūsu rajonā pirms lieliem pasākumiem.

J. Goba uzskata: „Izskanējuši vērtējumi, ka policija uz nemiernieku rīcību un nekārtībām varēja reaģēt asāk un ātrāk novērst nemierus. Mans personīgais viedoklis – ja policija būtu reaģējusi ar spēku, vardarbība no protestētāju puses tikai turpinātos ar jaunu sparu. Uz ielām bija daudz cilvēku, kuri mierīgi devās mājās un nebija nekārtību dalībnieki. Ja būtu pielietotas asaru gāzes granātas, ūdens metamais transportlīdzeklis, gumijas lodes, cietušo būtu daudz. Tai skaitā arī miermīlīgi, nevainīgi cilvēki un policisti paši. Tādēļ policisti uzņēma uz sevi bruģakmeņus, pudeles un sitienus, turējās pretim vairākiem simtiem nemiernieku, jo galvenais bija nosargāt konkrētos objektus. Manuprāt, policija ar tiem spēkiem, kādi viņiem bija, izdarīja visu iespējamo. Policisti, kas strādāja nemieru laikā, parādīja savu vīrišķību un būtu pelnījuši atzinību. Televīzijas pārraidēs, vērīgi vērojot, varēja redzēt, kā profesionāli strādājot pa trim, četriem, pieciem policistiem brigādē, nepārtraukti tika aizturēti nemiernieki, kuri „kurināja” tautu. Pēc pāris stundām pilsētā bija kārtība.

Nemiernieki, lielākoties jaunieši, bija bravurīgi. Laupīja, sita, dauzīja. Darbojās „bara instinkts”, viņi jutās vareni, un radās nesodāmības sajūta. Iespējams, daļai šķita – nākamajā dienā viņi pamodīsies jau citā sistēmā. Taču viņi jauca dažādas lietas – pat, ja būtu panākta prasība par Saeimas atlaišanu, demokrātiska un tiesiska valsts turpinātu pastāvēt. Tāpat kā likumi.”

J. Goba vērš uzmanību absurdajai situācijai. Protesta akcija notika pret ekonomisko situāciju un problēmām, taču nemieri un nekārtības radīja lielus zaudējumus. Tagad – taupības režīma laikā – būs jāiegulda vairāki desmiti tūkstoši latu, lai novērstu zaudējumus.

Nemiernieki sasita, izdemolēja arī vairākas policijas mašīnas, policisti saņēma naida pilnus komentārus un fizisku agresiju. J. Goba atzīst, ka, televīzijā vērojot notikumus, radusies sajūta – nemiernieku mērķis vairs nebija ne Saeimas atlaišana, ne arī sociālās prasības. Agresija lielā mērā tika vērsta pret policistiem. To iespējams sasaistīt arī ar nepatiku pret policiju un izplatītajiem negatīvajiem uzskatiem par tās darbību. Pēdējā laikā jau atkal aktualizējies jautājums par policistu pārkāpumiem un vardarbības izmantošanu. J. Goba vērtē: „Sliktie darbi cilvēku apziņā parasti dubultojas simtiem reižu. Nevar noliegt, ka ir bijuši gadījumi, kad policisti pielietojuši vardarbību, rīkojušies nepamatoti agresīvi. Šāda rīcība ir sodīta un iestājusies atbildība. Taču nepiekrītu uzskatam: „Ja biji aizturēts policijā, tad tevi sita”. Arī mūsu pārvalde saņēmusi sūdzības par it kā notikušiem vardarbības gadījumiem. Taču policijas pārvaldes ēkā ir izvietotas novērošanas kameras. Tās ir arī īslaicīgās aizturēšanas kamerās. Ir bijuši gadījumi, kad aizturētais sūdzas, ka policisti viņu situši. Taču ierakstos atklājies, ka pats šis cilvēks, atrodoties kamerā, sitis sev pa vaigiem, dauzījis galvu pret sienu un galdu.”

Tomēr ir situācijas, kurās policistiem nākas pielietot spēku. Diemžēl rupja nepakļaušanās un agresīva rīcība novērojama ne reizi vien. Arī Cēsīs un mūsu rajonā bijuši gadījumi, kad cilvēki ne tikai nav pakļāvušies policistu prasībām, bet kļuvuši agresīvi un uzbrukuši policistiem. Tomēr J. Goba uzsver – speclīdzekļi tiek izmantoti tikai galējas nepieciešamības gadījumā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Atstumtība. Tā jāmazina kopīgi

12:05
25.07.2024
21

Salīdzināt Latvijas situāciju ar likteņbiedrēm Lietuvu un Igauniju ir gadu desmitos ierasta mode. Bieži ar kaut ko esam sliktāki. Diemžēl arī tad, kad runājam par sociālo atstumtību. Sociālā atstumtība Latvijā apdraud 369 tūkstošus cilvēku jeb 27,6% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem, Lietuvā tādā situācijā ir 410 tūkstoši cilvēku (20%) un Igaunijā – 178 […]

Rūpēs par emocionālo veselību

11:03
24.07.2024
18

Slimnīca laikam ir vieta, kur retam gribas nokļūt, pat neskatoties uz to, ka mūsdienās lielākoties personāls ir brīnišķīgs, ārsti atsaucīgi un spējīgi pacientam izskaidrot viņam nesaprotamo. Un, protams, arī ārstēšanas metodes ir ļoti mūsdienīgas. Tādēļ, lai brīdī, kad sasirgušais tomēr ir nonācis slimnīcā, viņa paš­sajūta uzlabotos ne tikai fiziski, bet arī emocionāli, ir cilvēki, kuri […]

Karš un miers

07:08
24.07.2024
27

Šodien, 19.jūlijā, jau ir 877. pilna mēroga kara diena Ukrainā. Vakar, 18. jūlija rītā, Krievijas armija bija zaudējusi aptuveni 562 510 militārpersonu. Eiropas valstis, kurām ir robeža ar Krieviju vai to stelītvalstīm, dažādi stiprina aizsardzību. Polija paziņojusi, ka 1. augustā uz Polijas-Baltkrievijas robežas sāksies speciāla operācija, kuras mērķis ir pastiprināt un nostiprināt robežu un jau izveidoto […]

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
26

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
26

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
23

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi