Nedēļa Latvijā
Gaidām Krievijas ārlietu ministru Rīgā. Apmainīšanās ar Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikācijas dokumentiem, domājams, notiks 18. decembrī, kad Rīgā ieradīsies Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
S.Lavrovam plānota tikšanās arī ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru. Amatpersonas pārrunās jautājumus, kas saistīti ar robežlīgumu un citiem līgumiem abu pušu starpā. Pārējās iespējamās sarunu tēmas vēl tiek precizētas. Savukārt Krievijas Ārlietu ministrija izplatījusi paziņojumu, ka ministra vizītes laikā tiks runāts par divpusējo attiecību jautājumiem un aktuālām starptautiskajām problēmām.
Pastāv iespēja, ka V.Zatlers varētu doties arī vizītē uz Maskavu, taču tā vēl ir saskaņošanas stadijā. Ja vizīte notiktu, tas būtu zināms sasniegums abu valstu attiecībās.
Pārskata tiesāšanās ķēķu rezultātus. Pārbaudot grāmatā „Tiesāšanās kā ķēķis” publicēto telefonsarunu atšifrējumu atbilstību reālajai situācijai, ģenerālprokuratūra konstatējusi divas civillietas, kurās tiesneša spriedumi bijuši nelikumīgi un nepamatoti.
Lato Lapsa, kurš bija parūpējies par advokāta Andra Grūtupa biroja darbinieku, iespējams, veikto sarunu atšifrējumu publicēšanu, pauž gandarījumu par situācijas attīstību. „Sabiedrībai acis ir atvērušās plašāk, bet cilvēki, kas varbūt nodarbojas ar ne visai tīrām un likumīgām lietām, sākuši nojaust, ka pilnīgas visatļautības laiki šajā valstī beigušies,” aģentūrai LETA sacīja L. Lapsa, kurš sarunu atšifrējumus iesniedza izvērtēšanai Ģenerālprokuratūrā. „Prokuratūra ir izdarījusi nesalīdzināmi vairāk, nekā es biju gaidījis. Kad tika izdota grāmata „Tiesāšanās kā ķēķis”, man likās, ka nedēļu visi parunās, pašausmināsies un tā arī viss beigsies.”
Ģenerālprokuratūra, pārbaudot sarunu atšifrējumos minētās prāvas, secinājusi, ka vienā spriedums pieņemts, pārkāpjot materiālo tiesību normas, bet otrā lietā spriedums atzīts par nepamatotu, jo balstīts uz spriedumu pirmajā civillietā. Pret tiesnesi gan kriminālprocess nav sākts, jo pārbaudē netika konstatēts, ka šādi aplami spriedumi būtu veidoti apzināti.
Noskaidrots arī, ka telefonu zvani varētu būt veikti no A.Grūtupa biroja, bet Ģenerālprokuratūras rīcībā nav sarunu audioierakstu, tādēļ neiespējami noteikt, vai grāmatā aprakstītās sarunas precīzi atbilst tām, kas patiešām notikušas.
Pēc sarunu atšifrējumu izpētes Ģenerālprokuratūrai kopumā izdevās identificēt 42 civillietas, kuras izskatīja Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneši vai kuru izskatīšanā piedalījās Augstākās tiesas (AT) Senāta Civillietu departamenta senatori un AT Civillietu tiesu palātas tiesneši. Nedēļa pasaulē
Pārvērtē Irānas kodoldraudus. Irāna jau 2003. gada rudenī ir pārtraukusi darbu pie kodolprogrammas un nespēs izgatavot kodolieročus ātrāk par 2005.–2010. gadu, teikts ASV izlūkdienestu ziņojumā. Šis dokuments ir kļuvis par iemeslu, lai ASV prezidenta oponenti aicinātu Džordžu Bušu mainīt attieksmi pret Irānu un normalizēt attiecības ar to. 2005. gada ziņojumā par Irānu izskanēja brīdinājumi, ka šī valsts jau drīzā laikā var iegūt kodolieročus. Tās nepiekāpīgā politika attiecībās ar ASV, kas pieprasīja kodoleksperimentus izbeigt, izraisīja saspīlējumu starpvalstu attiecībās. Te var piebilst, ka 2003. gadā, kad ASV iebruka Irākā, izlūkdienesti bija sagatavojuši ziņojumu, kurā krietni pārspīlēti Irākas un tās līdera Sadama Huseina radītie draudi. Tāpēc no demokrātu partijas puses ir izskanējuši aicinājumi mācīties no kļūdām un izvēlēties citu politiku attiecībās ar Teherānu, ziņo BBC. Jauno ziņojumu akceptējuši visi 16 ASV izlūkdienesti.
Tomēr neizskatās, ka ziņojums spētu radīt būtiskas pārmaiņas Dž.Buša politikā. ASV nacionālās drošības padomnieks Stīvens Hedlijs pavēstījis, ka ASV realizētā īstenotā sankciju politika ir pareiza un nav pamata to mainīt, jo ziņojumā
teikts, ka Irāna joprojām spēj radīt draudus drošībai pasaulē.
Ziņojums ir Irānai labvēlīgs, proti, tajā aicināts mainīt ASV politiku pret šo valsti, bet Teherāna
Vašingtonai iesniegusi protesta notu par amerikāņu spiegu darbību Irānā.
Bažas par mieru Kosovā. Krievijas, ASV un Eiropas Savienības (ES) pārstāvjiem nespējot rast kompromisu par Kosovas nākotni, pastiprinājušies draudi, ka starp serbiem un neatkarību kārojošajiem albāņiem varētu sākties sadursmes. Šāds pavērsiens varētu notikt, ja Kosova nolems vienpusēji pasludināt neatkarību. Lai novērstu iespējamo vardarbību, NATO paziņojusi, ka militārie spēki arī turpmāk pildīs pienākumus Kosovā.
Ja Kosova, nesagaidījusi atļauju, neatkarību pasludinās, domājams, ka to atzīs ASV un liela daļa ES valstu. Savukārt Serbija, kas Kosovu uzskata par savu neatņemamu sastāvdaļu, solījusies rīkoties, lai novērstu valsts šķelšanos. „Serbijai ir tiesības uz valsts interešu aizstāvēšanu Kosovā – arī ar militāriem līdzekļiem,” aģentūrai „Reuters” sacīja Serbijas premjera padomnieks Aleksandrs Simičs. Serbijas kvēlākā atbalstītāja ir Krievija, kas norāda, ka dodot neatkarību Kosovai, tā jādod arī citām separātiskajām un starptautiski neatzītajām republikām – Abhāzijai, Piedņestrai un citām.
Kosova Serbijas kontrolē faktiski nav kopš 1998. gada, kad pēc serbu veiktās etniskās tīrīšanas kontroli pārņēma NATO spēki, kas vēlāk to nodeva ANO administrācijai. Tur atrodas ap 17 tūkstošiem NATO dalībvalstu karavīru – to skaitā 19 no Latvijas. ANO Drošības padome ir pieņēmusi rezolūciju, ka NATO valstu armija Kosovā paliks līdz laikam, kad ANO pieņems lēmumu par provinces nākotni. „Lai kāds būtu Kosovas statuss, Kosova joprojām būs vieta, kur albāņi, serbi un citi varēs dzīvot kopā mierā, bez bailēm un iebiedēšanas, un savu lomu pildīt mēs esam apņēmušies,” NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shēfers teica aģentūrai AFP.
Par naudas zaimošanu – cietumā. Zimbabves policija arestējusi vīrieti par to, ka viņš nacionālās naudas zīmes pārveidojis par vizītkartēm, uzdrukājot datus par savu uzņēmumu. Zimbabvē ir augstākā inflācija pasaulē – jūlijā tā sasniedza 7 634 procentus, novembrī jau 14 840 procentus.
41 gadu vecajam Denisam Polam izvirzīta apsūdzība par naudas zīmju bojāšanu. Par to draud cietumsods līdz vienam gadam, ziņo aģentūra „Reuters”. Varasiestādes šādu rīcību uzskata par neslavas celšanu, jo sabojātās banknotes bija izplatījis tūrisma forumā Londonā, tā netieši stāstot, cik nevērtīga ir Zimbabves nauda. D. Pols gan taisnojas, ka viņam nav bijis ļauna nolūka, jo viņš domājis, ka šīs banknotes vairs nav derīgas.
Komentāri