Ar kaimiņu Kārli sanācām un spriedām, cik zemu politiķi var krist. Izrādās, ļoti zemu, to vislabāk apliecina valdošo partiju uzvedība pēdējā laikā. Kaut vai raidījums “Kas notiek Latvijā” – tas vispār bija kaut kas unikāls. Ja Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītājs Kučinskis uz jautājumu, vai partijai ir redzējums, kā cīnīties ar lielo inflāciju, var teikt, ka arī Igaunijā ir liela inflācija, pēc tam, cenšoties labot situāciju, teikt, ka tas bijis joks; ja zaļzemnieku pārstāvis Mārtiņš Roze uz jautājumu, kad partija atteiksies no Lemberga kā premjera kandidāta, var teikt – to jautājiet viņam (acīmredzot Aivars tā ļoti uzstājis, ka tas ir viņam pienākošs amats, ka cits pat iepīkstēties nevar), tad gribas jautāt – vai jūs, zēni, neesat atbraukuši ar to pašu kosmosa kuģi, ar kuru savulaik te nolaidās Repše? Jo viss liecina, ka jums nav pilnīgi nekādas saprašanas par reālo dzīvi, ka ekonomiskās problēmas jūs uztverat kā joku. Radās iespaids, ka lielie kungi tur jūtas tik droši, vareni un neaizskarami, ka jau naktī gribējās skriet parakstīties par Saeimas atlaišanu. Veči, nu pilnīgs bļāviens!
Beidzot arī Aigars paziņojis, ka tomēr iešot prom, tiesa, ne jau uzreiz, tikai 5.decembrī. Interesanti, kāpēc izvēlēts šāds datums? Laikam jau Mākoņtēvam sasolījis pārāk daudz, un kamēr viss nav paveikts, nedrīkst iet prom. Bet varbūt viņš tā grib pa smalko atsaukties uz PSRS Konstitūcijas dienu, kas kādreiz tika atzīmēta šajā dienā. Tā teikt, lai tautai svētki dubultā! Ar Kārli izvilkām no bēniņiem šo dokumentu, palasījām un, kas interesanti, var savilkt paralēles. Lūk, kas tolaik rakstīts Konstitūcijā: “Padomju sabiedrības vadošais un virzošais spēks, tās politiskās sistēmas, valsts un sabiedrisko organizāciju kodols ir Padomju Savienības Komunistiskā partija. PSKP pastāv tautas interesēs un kalpo tautai. Ar marksisma – ļeņinisma mācību bruņota, Komunistiskā partija nosaka sabiedrības attīstības ģenerālo perspektīvu, PSRS iekšpolitikas un ārpolitikas līniju, vada padomju tautas lielo jauncelsmes darbu, piešķir plānveidīgu, zinātniski pamatotu raksturu tās cīņai par komunisma uzvaru.” Vai nav jauki, atliek tikai dažus nosaukumus pamainīt, un uz priekšu!
Pēc raidījuma vairs nenāca miegs, un jau sāku domāt par nākamajām Saeimas vēlēšanām, kas var izrādīties ātrāk, nekā plānots. Redz, cik tālu esmu novests. Bet tā aina rādījās ļoti interesanta, un šķiet, ka nākamajās vēlēšanās vienīgie, kas ies pie urnām, būs paši deputātu kandidāti un viņu ģimenes locekļi. Jo pārējā tauta izvēlēsies kādu krietni noderīgāku nodarbi. Domāju, ka oranžie dabūs daudz mazāk balsu, jo itin sašmucējušies. Sāku arī domāt, varbūt savu oranžo guļamistabu tomēr vajadzētu pārkrāsot, tagad šī krāsa vislabāk iederētos tualetes interjerā. Tad varētu teikt, tas tāds smalks mājiens.
Komentāri