Pirmdiena, 6. maijs
Vārda dienas: Gaidis, Didzis

Pasmieties par sevi

Andra Gaņģe
04:35
30.06.2022
4

“Skroderdienās Silmačos” piestāv smieties. Arī nule aizvadītajā uzvedumā Druvienas pagasta “Silmačos” smieklu netrūka ne par Ieviņas, Rūda un Kārlēna likstām pēc līgošanas, kad iztukšota zaļā krūze (ja kāds neatceras – tajā bija alus, un puikas bija pielējuši klāt arī ko stiprāku), ne Pindacīšas sodīšanu par lakatiņa zagšanu no žīda nastas, ne trijotnes – Bebenes, Pindacīšas un Tomuļu mātes – strīdu risināšanu. Un kā nesmieties, piemēram, par krāsns uzsprāgšanu un sprādzienā cietušo Ābramu, kurš nolemj, ka to viņam sarīkojis dēls?

Skaidrs, ka Elīnas – Alekša – Antonijas – Dūdara romantisko attiecību stāsts gadu desmitos nesaistītu pilnas skatītāju zāles un brīvdabas estrāžu sēdvietas un stāvvietas. Kāpēc tas tā, ka luga, pēc kuras pirmizrādes autors Rūdolfs Blaumanis saņēma iznīcinošu kritiku, pēdējos simts gados kļuvusi par spēlētāko un skatītāko? Galvenais noteikti tas, ko teicis pats autors: “Esmu gribējis rādīt smieklus. Cita mērķa man nav bijis. Man patīk, kad tauta smejas. Mēs, latvieši, esam tik smagi, ka neprotam priecāties…”.

Skatoties lieluzvedumu “Silmačos”, kas veltīts 120.gads­kārtai kopš lugas pirmizrādes, līdzi jautrībai, ko deva aktieru un pārējās radošās komandas rastie tēlu un situāciju risinājumi, smiekli atrada vēl ko sev jaunu, proti, izrādes pašironijas devu, varēšanu caur smiekliem paskatīties uz mums pašiem.

Vairāk nekā simts gados gan vērtības un iespējas aizgājušas pavisam citos ceļos, un man pat tā īsti negribas ticēt, ka katrs mūsdienu Aleksis atteiktos no vēl “diezgan prišās” un bagātās Antonijas, lai precētu kalponi. Bet tur, kur uz skatuves tēlotais liek uzviļņot skatītāju smieklu vētrai, gan var atrast ko tādu, lai ne viens vien skatītājs varētu pasmieties pats par sevi.

Kad Tomuļmāte aprieba Pindacīšas galvassāpes, runājot Blaumaņa sacerētos buramvārdus “..Melns krauklis skrej pa jūru, skrējējs skrej pakaļ. Mīļā Laima, ņem to slotu un atslauki viņu atpakaļ…”, nevarēju apturēt smieklus ne tikai aktrises tēlojuma dēļ. Tikpat jautrības raisīja fakts, ka nekur tālu jau neesam nokļuvuši arī mūsdienās. Un izrādās, pasmieties par sevi ir tik veselīgi!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
22

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
22

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
18

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
19

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
15

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
38

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
20
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi