Trešdiena, 12. februāris
Vārda dienas: Karlīna, Līna

Pasaules Zemes diena atgādina

Anna Kola
18:23
25.04.2022
15

Šī gada Pasaules Zemes dienas tēma ir “Investē mūsu planētā”.

Ja tā padomā, cilvēce pēdējos pārsimts gados vairāk planētas resursus izsūc, nekā cenšas atjaunot, tāpēc ir svarīgi pieminēt tādu dienu nozīmīgumu dzīvās radības kopējās mājvietas ilgt­spējīgā saglabāšanā. Nav svarīgi, cik daudz izvēlamies investēt, šobrīd patiesi ir svarīgi uzsvērt planētas resursu atjaunošanas nozīmīgumu.

Tā kā klimata izmaiņu radītās sekas kļūst arvien jūtamākas, ir svarīgi, ka katrs veic vismaz kaut kādu ieguldījumu ilgtspējīgā planētas nākotnē. “Mums jārīkojas tagad (drosmīgi), jābūt inovatīviem un jāpielieto stratēģiskas darbības planētas ilgtspējībā. Un tas attiecas uz mums visiem. Pilnīgi visiem. Uzņēmumiem, valdībām un katru pilsoni – katrs no mums ir atbildīgs. Tā ir planētas līmeņa sadarbība starp mums visiem,” tā teikts Pasaules Zemes dienas tīmekļa vietnē.

Par laimi, ir ļoti daudz dažādu veidu, kā mēs varam iesaistīties mūsu zemes māju atjaunošanā – gan piedaloties, piemēram, talkās, darbojoties vides organizācijās vai, gluži vienkārši, šķirojot atkritumus un apzināti uzturot vidi pie savas privātmājas tīru, nekaitīgu, dabai draudzīgu. Šogad 30.aprīlī Latvijā atkal notiks Lielā Talka. Ja grūti saņemties uz vides kopšanu ikdienā un sirds sauc pēc kolektīvas darbošanās kompānijā, tad tā ir iespēja dot savu artavu mūsu vides sakopšanā.

Joprojām, šķiet, nav izskausts netikums izmest kaut kur meža malās mājsaimniecībās radušos atkritumus, tai skaitā pat vecas mēbeles un elektroiekārtas. Vienmēr esmu brīnījusies par šo indivīdu smadzeņu uzbūvi un pelēkās vielas apjomu, jo mūsdienās – lai arī maksas pakalpojums – ir ļoti vienkārši nodot gan nederīgus lielgabarīta atkritumus, gan nolietoto sadzīves tehniku un elektroniskās ierīces. Šis ir viens no mūsdienu pasaules ieguvumiem – sistemātiska atkritumu apsaimniekošana, jo, ja tā padomā, kādā gan miskastē mēs dzīvotu, redzot milzīgo produktu klāstu veikalos, kas visi lielākoties ir iepakojumos, ja nebūtu vienotas atkritumu savākšanas sistēmas? Baisi kļūst no tādas domas.

Statistika rāda, ka viens pasaules iedzīvotājs gadā vidēji saražo ap astoņsimt kilogramiem atkritumu. Moderni kļūst pievērsties zero-waste jeb bezatkritumu dzīvesveidam, izvēloties otrreiz lietojamus iepakojumus, traukus, preces, kas uzreiz pēc lietošanas nenonāks atpakaļ vidē atkritumu veidā. Tas gan varētu šķist ļoti sarežģīti, bet ne neiespējami. Patlaban ir iespēja produktus iegādāties arī beziepakojumu preču veikalos, pircējs atnāk ar savu trauku, kuru piepilda ar vēlamo produktu.

No pieredzes gan jāsaka, ka problēma nav tikai tajos, diemžēl, joprojām skaitliski daudzajos cilvēku sugas pārstāvjos, kam nav sirdsapziņas izmest nevajadzīgās lietas dabā. Dzīvojot piejūras rajonos, kur savulaik bijusi padomju militārā teritorija, vēl šodien ir skumji noraudzīties pa pusei zemē ieraktos dzeloņstiepļu rituļos, kuri sarūsējuši guļ kā nāvējošas lamatas meža zvēriem. Arī vasarā, liedagā vērojot, ko mūsu Baltijas jūra izskalo krastā, kļūst mazliet skumji, kad vilnīšos šūpojas, piemēram, sieviešu higiēnas preces vai bērnu autiņbiksītes, nemaz nerunājot par brīdi, kad smiltīs centies izrakt bedri bērna rotaļām, bet no turienes pretī raugās stikla alus pudeles rīkle.

Tā kā no aprīļa valstiski noteiktie Covid-19 ierobežojumi ir atcelti, tad ir iespēja arī piedalīties sabiedriskās aktivitātēs, līdz ar to arī paveras šī pavasara iespēja attīrīt vidi mums apkārt. Kā jau zināms, šodien, 22.aprīlī, visā pasaulē jau 51.reizi tiek atzīmēta Starptautiskā Zemes diena, pievēršot sabiedrības uzmanību videi nekaitīgam un ilgtspējīgam dzīvesveidam. Zemes dienas aizsākumi meklējami pagājušā gadsimta 60.-70.gados. 1969. gada 28. janvārī pēc nekontrolētas naftas noplūdes no urbuma San­ta­barbaras (Kalifornija,  ASV) kanālā nonāca vairāk nekā 12 miljoni litru naftas. Tas jūrā izveidoja 56 kilometru garu, bīstamu plankumu, nogalinot tūkstošiem putnu, zivju un jūras zīdītājdzīvnieku. Šo nelaimi nodēvēja par trešo traģiskāko naftas noplūdi valsts vēsturē, kas sagrāva populāro un gleznaino Dienvidkalifornijas pie­krasti. Noplūde bija katalizators, kas aizsāka iedzīvotāju un aktīvistu darbību, kā arī piesaistīja valsts un politiķu uzmanību vides aizsardzības jautājumiem.

No idejas par realitāti Zemes dienai palīdzēja kļūt aktīvais politiķis un senators Geilords Nelsons. Nelsona mērķis bija maksimāli piesaistīt studentus un skolēnus, kuri varētu darboties vides aktivitātēs un izglītot sabiedrību. Viņam tas izdevās – 1970. gada 22. aprīlī oficiāli tika atzīmēta pirmā Zemes diena, kad ap  20 miljoniem amerikāņu izgāja ielās, aizsākot šo vides kustību. Starptautiski atzīta Zemes diena kļuva 1990. gadā, un Apvienoto Nāciju organizācija to par starptautiski atzīmējamu noteica 2002.gadā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Mīlestību var izrādīt arī ziedojot

12:27
10.02.2025
11

Februāris, un ne tikai 14. datums, bieži vien tiek atzīmēts kā Mīlestības mēnesis. Iepriekš nebiju aizdomājusies, ka viena no mīlestības formām varētu būt ziedošana, jo īpaši asiņu ziedošana. Arī mūsu novadā februārī būs iespēja ziedot asinis, izbraukuma Donora diena 19. februārī notiks Jaunpiebalgā. “Druvā” jau rakstījām, ka gada sākumā ļoti trūka vairāku asinsgrupu asinis. Man […]

Pirms - viss ir slikti - beidzas

12:26
09.02.2025
31

Kādā filmā, kas tapusi tepat Ziemeļu kaimiņos, kritiskā situācijā izskanēja vārdi: “Ir cilvēki, kuri dara, tie, kuri neiesaistās, un tie, kas par visu raksta internetā.” Galvenais varonis atzina, ļoti gribētos būt vienam no pēdējiem diviem. Bet dzīve un arī paša izvēle šādu iespēju pat nepiedāvāja. Darītājs ir redzams, tāpat viņa ieceres. Kur nu vēl labāk, […]

Apaļo un kantaino skaistumkonkurss

12:24
08.02.2025
38

Politologs Filips Rajevskis nesen kādā intervijā pieļāva, ka pašvaldību vēlēšanās, kas gaidāmas vasaras sākumā,    deputātu kandidāti novados un pilsētās necentīsies akcentēt savu piederību noteiktam politiskam spēkam un priekšplānā būs personības, nevis partiju nosaukumi. Kā apstiprinājums politologa prognozei drīz manā e-pastā iekrita Rīgas mēra amata kandidāta Jura Pūces aicinājums izvēlēties – viņš vai Šlesers, citu […]

Kodoldrošība: apdraudējumi, cerība un fakti

12:23
08.02.2025
24

4.februārī vizītē Kijivā ieradās Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (SAEA) ģenerāldirektors Rafaels Grosi. Tā ir jau vienpadsmitā Grosi vizīte gandrīz trīs gadus ilgā pilna mēroga Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā. Tās mērķis ir apspriest paš­reizējos centienus novērst atomkatastrofu. “Kamēr turpinās briesmīgais karš, SAEA turpinās aktīvi piedalīties, koncentrējoties tam, lai darītu visu iespējamo kodoldrošības saglabāšanai ārkārtīgi sarežģītos apstākļos. Kopējā […]

Vārdu izvēles labirinti

17:14
03.02.2025
31

Iepazīstoties ar Latviešu valodas attīstības kopas un Latvijas Rakstnieku savienības rīkotās aptaujas rezultātiem, kurā spārnoto teicienu ieguva Valsts prezidenta izteiktā frāze gadu mijā “Ja nu nesanāks. A ja nu sanāk?”, aizdomājos, kā mainās latviešu valodas lietojums. Prezidents spēj uzrunāt dažādu valstu līderus un tajā pašā laikā palikt cilvēcīgs un saprotams ikvienam iedzīvotājam. Kā redzam, viņa […]

"Danči" ap Latvijas Banku

09:13
03.02.2025
59

Jūnijā notiks pašvaldību vēlēšanas, partijas jau rosās. Tomēr pārsteidz, ka izskatās – dažām partijām ir pilnīgi vienalga, ko par tām var nodomāt vēlētāji. Proti, attieksme un izvēle jautājumā par Latvijas Bankas (LB) prezidenta izraudzīšanos un ievēlēšanu liecina, ka ne vienam vien politiķim ir pilnīgi vienalga, ka pašlaik Banku vada uz laiku apstiprināta amatpersona. Savukārt tas […]

Tautas balss

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
15
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
39
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
28
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
27
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Vai alkohola veikalam jābūt centrā

17:17
02.02.2025
73
Seniore raksta:

“Kādu laiku nebiju viesojusies Cēsīs. Nu atbraucu un biju nepatīkami pārsteigta – pašā pilsētas centrā pie Vienības laukuma specializēts alkoholisko dzērienu veikals. Un tas laikā, kad runājam par Latvijas iedzīvotāju nodzeršanos, par to, ka jāsamazina alkohola patēriņš, ka lielveikalos jānorobežo plaukti, kuros tirgo alkoholiskos dzērienus. Nezinu, kam tas senais universālveikals pieder, bet brīnos par to […]

Sludinājumi