Pirmdiena, 17. februāris
Vārda dienas: Donats, Konstance

Pasaules klavieru diena – 28.marts

Anna Kola
20:11
31.03.2022
74

Kad pirms nu jau vairāk nekā pārdesmit gadiem uzsāku mācības Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas skolā, biju nez kāpēc iedomājusies, ka spēlēšu vai nu vijoli, vai flautu.

Vecākā māsa jau tolaik vairāku gadu garumā apguva klavierspēli, tāpēc skaidri zināju, ka gribu citu instrumentu. Tomēr vecāki bija citās domās, un tā nu arī es – vienu vai citu apsvērumu dēļ – nonācu klavierspēles klasē pie Birutas Sāres, tās pašas skolotājas, pie kuras instrumenta spēli apguva māsa. Lai arī bērnībā divas trīs pēcpusdienas, ko nācās pavadīt mūzikas skolā pēc jau tā diezgan garas mācību dienas skolā, reizēm šķita samērā mokošas, sevišķi vērojot tos “laimīgos” klases biedrus, kas pēc stundām priecīgi devās uz mājām, nevaru noliegt, ka mūzika manā dzīvē ir atstājusi dziļu nospiedumu. Muzikālā izglītība ir devusi nenoliedzami vērtīgu ieguldījumu gan sevis izglītošanā kopumā, gan arī emocionālās inteliģences attīstībā. Un ne man vienai ir šādas domas. Satiekot paziņas no mūzikas skolas laikiem, gandrīz katrs ar saldsērīgu smaidu atceras Cēsu vecpilsētā pavadītās solfedžo stundas. Klavieres gan ir ne tikai skaisti skanošs instruments, ar kura palīdzību radīt un atskaņot iedvesmojošu mūziku, klavieru spēlēšanai ir pierādīta labvēlīga ietekme uz cilvēka veselību, kā psihisko, tā fizisko. Smadzeņu spēja apstrādāt audio signālus laika gaitā, kļūstot vecākiem, samazinās. Pētījumi rāda, ka tie cilvēki, kas visu mūžu vienā vai otrā veidā nodarbojas ar mūziku, spēj ilgāk saglabāt smadzeņu asu darbību, uzturēt labāku atmiņu un asāku dzirdi. Muzikālā dzirde, instrumentu spēlēšana aktivizē arī to smadzeņu daļu, kas atbild par lingvistiskajām spējām, līdz ar to nereti mūziķiem ir daudz vieglāk apgūt svešvalodas. Instrumentu spēle arī veicina laika izjūtu, spēju organizēt savu laiku, un bērniem sevišķi svarīgi ir turēties pie disciplīnas, ko noteiktais laiks, kas jāvelta mūzikas apguvei, liek ievērot. Instrumentu spēle – ne tikai klavieru – stiprina roku muskulatūru, koordināciju, pirkstu kustināšana aktivizē abu smadzeņu pusložu darbību.

Viens no ļoti svarīgiem aspektiem klavierspēles popularizēšanā noteikti ir tas, ka mūzikas instrumentu spēle ievērojami uzlabo garīgo veselību, stresa noturību un mazina trauksmes radītos simptomus kā bērniem pirmsskolas un skolas vecumā, tā gados vecākiem cilvēkiem. Tāpat mūzikas instrumentu spēle atvieglo depresijas stāvokļus. Instrumentu spēle, mūzikas apguve viennozīmīgi ir tikai ieguvums jebkura bērna izglītībā un radošajā attīstībā. Varu pārliecinoši apgalvot, ka arī manā personīgajā pieredzē mūzikas skolas izglītība, sevišķi klavierspēle, ir veicinājusi tieši valodu apguves kapacitāti – gan skolas laikā, gan vēl tagad ļoti viegli padodas jaunu svešvalodu apgūšana. To pašu novēroju arī savās meitās. Vecākā mācās klavierspēli mūzikas skolas 2.klasē, un viņa brīvi runā angliski, lai arī mājās visi runājam dzimtajā valodā un saistība ar angliski runājošām valstīm vai iedzīvotājiem nav sevišķi liela.

Latvijā joprojām visvairāk apgūtais instruments ir tieši klavieres, un šīs pedagoģijas nozares pirmsākumi mūsu valstī meklējami jau 19.gadsimtā.

Katru gadu 28.martā pasaulē atzīmē Pasaules klavieru dienu, kura apvieno visus tos klavieru mīļus pasaulē, kas uzskata, ka tieši šis instruments ir visu instrumentu karalis! Kā zināms, mūzikas instrumentus iedala grupās, un vairumā gadījumu ir viegli noteikt to piederību konkrētajai grupai – pūšamie, stīgu, sitamie. Tomēr ar klavierēm ir sarežģītāk. Klavieres tiek uzskatītas par taustiņinstrumentu, tomēr, nenoliedzami, tajās ir arī stīgas. Lai nu kā, klavieres ir tiešām unikāls mūzikas instruments, un visdrīzāk jau tas pieder pie abām grupām. Klavieres izgudroja itālis Bartolomeo Kristofori Itālijā 17. un 18.gadsimta mijā. Klavieru sākotnējais nosaukums burtiski tulkojams kā “harpsikords, kas var izdot maigas un spēcīgas skaņas” – itāļu valodā “clavicembalo col piano e forte”. Laika gaitā nosaukums pasaulē noīsināts uz “piano”. Klavieres ir kā pamats visiem citiem mūzikas instrumentiem, tāpēc tieši šī instrumenta izvēle ir kā pamats, lai apgūtu arī citus. Jāpiebilst, kamēr citi instrumentālisti nošu pierakstā redz tikai vienu nošu atslēgu, pianistam ir jāapgūst divas: vijoles atslēga, kurā parasti tiek rakstīta melodija, ko izpilda labā roka; un basa atslēga, kurā pieraksta notis, ko izpilda kreisā. Sākumā apgūt šo prasmi ir liels izaicinājums, taču tas dod daudz dziļāku izpratni par mūziku.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Miera "pirkšanas un pārdošanas plāns"

16:43
16.02.2025
11
2

ASV prezidents Donalds Tramps katru dienu paziņo par jauniem lēmumiem, vēlmēm un pasākumiem. Grenlandes, Panamas kanāla un Gazas pirkšanas plāns, Meksikas līča pārdēvēšana un nu jau arī paziņojums par likumprojektu, kas prezidentam ļaušot pārdēvēt Grenlandi par “Sarkano, balto un zilo zemi”, un, protams, virkne rīkojumu par muitas tarifiem, masveida darbinieku atlaišanu valsts iestādēs, izlūkdienestu “revidēšana”, […]

Lai mācītos autorizēties elektroniski, jāautorizējas … elektroniski

20:22
12.02.2025
35

Vai otrdienas rītā nevajag mazu devu, par ko pasmaidīt? Noderēs taču! Smaidam piedāvātais gan būs saprotams tikai cēsniekiem un tiem, kas no Cēsīm kaut kur dodas ar sabiedrisko transportu. Lūk, no 10.februāra maršrutā Kalnmuiža-Cēsu autoosta-Priekuļi vairāki reisi tiks sākti no pilsētas centra pieturas “Stacija”. Līdz šim pietura bija Cēsu autoosta, un Autotransporta direkcija ziņo, ka […]

Mīlestību var izrādīt arī ziedojot

12:27
10.02.2025
24

Februāris, un ne tikai 14. datums, bieži vien tiek atzīmēts kā Mīlestības mēnesis. Iepriekš nebiju aizdomājusies, ka viena no mīlestības formām varētu būt ziedošana, jo īpaši asiņu ziedošana. Arī mūsu novadā februārī būs iespēja ziedot asinis, izbraukuma Donora diena 19. februārī notiks Jaunpiebalgā. “Druvā” jau rakstījām, ka gada sākumā ļoti trūka vairāku asinsgrupu asinis. Man […]

Pirms - viss ir slikti - beidzas

12:26
09.02.2025
39

Kādā filmā, kas tapusi tepat Ziemeļu kaimiņos, kritiskā situācijā izskanēja vārdi: “Ir cilvēki, kuri dara, tie, kuri neiesaistās, un tie, kas par visu raksta internetā.” Galvenais varonis atzina, ļoti gribētos būt vienam no pēdējiem diviem. Bet dzīve un arī paša izvēle šādu iespēju pat nepiedāvāja. Darītājs ir redzams, tāpat viņa ieceres. Kur nu vēl labāk, […]

Apaļo un kantaino skaistumkonkurss

12:24
08.02.2025
44

Politologs Filips Rajevskis nesen kādā intervijā pieļāva, ka pašvaldību vēlēšanās, kas gaidāmas vasaras sākumā,    deputātu kandidāti novados un pilsētās necentīsies akcentēt savu piederību noteiktam politiskam spēkam un priekšplānā būs personības, nevis partiju nosaukumi. Kā apstiprinājums politologa prognozei drīz manā e-pastā iekrita Rīgas mēra amata kandidāta Jura Pūces aicinājums izvēlēties – viņš vai Šlesers, citu […]

Kodoldrošība: apdraudējumi, cerība un fakti

12:23
08.02.2025
27

4.februārī vizītē Kijivā ieradās Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (SAEA) ģenerāldirektors Rafaels Grosi. Tā ir jau vienpadsmitā Grosi vizīte gandrīz trīs gadus ilgā pilna mēroga Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā. Tās mērķis ir apspriest paš­reizējos centienus novērst atomkatastrofu. “Kamēr turpinās briesmīgais karš, SAEA turpinās aktīvi piedalīties, koncentrējoties tam, lai darītu visu iespējamo kodoldrošības saglabāšanai ārkārtīgi sarežģītos apstākļos. Kopējā […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
22
5
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
22
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
26
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
51
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
38
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi