Trešdiena, 12. februāris
Vārda dienas: Karlīna, Līna

Pārrakstītā vēsture

Sallija Benfelde
09:16
16.05.2022
27

Kad 1945.gada 8.maijā pēc Rietumeiropas laika un 9.maijā pēc laika, kāds bija Maskavā, ar nacistiskās armijas kapitulāciju beidzās Otrais pasaules karš Eiropā, visticamāk, neviens nedomāja, ka šie datumi kļūs par politisku spēļu sastāvdaļu un 9.maijs kļūs par simbolu, ap kuru vienot tā saukto krievu pasauli ar mērķi uzbrukt un okupēt citas valstis.

Tiesa gan, Staļina laikā 9.maiju nesvinēja kā svētkus, pārāk smagas bija kara sekas, pārāk daudz bija kritušo, pārāk daudz valstī bija kara invalīdu un bijušo karavīru, kas vairs nespēja atrast sev īstu vietu dzīvē, lai datumu padarītu par jautru ballīti.

Pirmo reizi ar parādi 9. maiju Sarkanajā laukumā Maskavā atzīmēja 1965. gadā, tad pēc desmit gadiem, bet pamazām Brežņeva laikā tie tika padarīti par svētkiem ar militāro parādi, bet Putins 9. maiju padarīja par kaut ko svētu, par Krievijas un tās iedzīvotāju identitātes neatņemamu daļu.

Lai gan civilizētajā pasaulē Otrā pasaules kara vēsturi zina diezgan labi, manuprāt, ir vērts vēlreiz tajā ielūkoties. Kas tad bija Padomju Savienība, un kāda bija tās loma pasaulē briesmīgākā kara uzsākšanā?

Otrais pasaules karš sākās 1939. gada 1. septembrī, Vācijai iebrūkot Polijā. Tā nebūtu varējis notikt, ja Staļins un Hitlers nebūtu parakstījuši savstarpējās neuzbrukšanas līgumu jeb Ribentropa-Molotova paktu. Staļins ļoti labi zināja, ko dara, proti, Hitlers nevarēja sākt Otro pasaules karu bez šī līguma, ko parakstīja Riben­trops un Molotovs 1939. gada 23. augustā. Līgums paredzēja ne tikai to, ka Vācija un Padomju Savienība sadala Eiropu ietekmes zonās, bet tā bija arī vienošanās par to, ka Vācija un Padomju Savienība katra no savas puses iebrūk Polijā vienā laikā un tā dažu dienu laikā tiks izdzēsta no Eiropas kartes. Tam bija jānotiek tik ātri, lai Anglija un Francija nepaspētu attapties un pieņemt lēmumu par kara pieteikumu Vācijai. Anglija un Francija uzzināja par 26. augustā plānoto iebrukumu Polijā un paspēja noslēgt savstarpējās palīdzības un aizsardzības līgumu ar Poliju 25. augustā. Tas bija pēdējais izmisīgais mēģinājums saglabāt mieru Eiropā. Hitlers nobijās, atlika iebrukumu un piecas dienas šaubījās, vai to darīt, tomēr beidzot nolēma sākt karu un iebruka Polijā 1. septembrī. Savukārt Staļins Hitleru piemānīja, viņa armija pat neizkustējās no vietas, jo viņš bija nolēmis pagaidīt, līdz Hitlers ieņem Varšavu. Tad viņš visai pasaulei varētu paziņot par Polijas valsts sabrukumu un par to, ka Padomju Savienība iebrūk Polijā nevis kā agresors, bet kā ukraiņu un baltkrievu brāļu tautu atbrīvotāja no poļiem, kuri jau sen esot tām atņēmuši viņu teritorijas. Turklāt Staļins to darot, lai apturētu kara tālāku izplatīšanos. Tā sākās Otrais pasaules karš, kuru izraisīja Hitlers un Staļins.

Līdz 1941. gada 22. jūnijam, kad Hitlers uzbruka Padomju Savienībai, Staļins bija uzticams Hitlera sabiedrotais, dažādos veidos palīdzot Hitleram un palīdzot karu izvērst vēl tālāk un plašāk. Staļins cerēja, ka Hitlers visus savus spēkus veltīs karam ar Angliju un Franciju, kas 3. septembrī Vācijai bija pieteikušas karu. Ne Anglijai, ne Francijai faktiski nebija tādu spēku, lai kaut ko reāli darītu, tādēļ kādu laiku karš pierima. Minēto iemeslu dēļ Padomju Savienībai nekad nav bijis izdevīgi par Otrā pasaules kara sākumu uzskatīt 1939. gada 1. septembri, jo tad katru reizi vajadzētu gan saviem pilsoņiem, gan citām tautām stāstīt, ka Vācija un Padomju Savienība bija sabiedrotās līdz 1941. gada 22. jūnijam. Tādēļ ātri un nekaunīgi tika ieviests termins “Lielais Tēvijas karš”.

Kā zināms, Otrais pasaules karš Eiropā beidzās 1945. gada 8. maijā. Patiesībā jau toreiz, par spīti tam, ka neviens no antihitleriskās koalīcijas nedomāja par Auksto karu un par sabiedroto koalīcijas izjukšanu, Staļins zināja, ka Rietumi būs viņa ienaidnieks, ka ar Rietumiem vajadzēs karot. Tobrīd Staļins jau bija okupējis pietiekami daudzas valstis Austrumeiropā un Eiropas dienvidaustrumos, Padomju Savienī­bas ietekmes zona bija ievērojami paplašinājusies, tādēļ arī šīs valstis spiediena rezultātā par Otrā pasaules kara beigu datumu pieņēma 9. maiju.

Putins tagad, iebrūkot Uk­rainā, rīkojas tieši tāpat, kā toreiz rīkojās Hitlers, iebrūkot Polijā. Un Ukraina atrodas tieši tikpat smagā situācijā kā toreiz Polija, kuru gribēja noslaucīt no zemes virsas un izdzēst no Eiropas kartes.

Par antihitlerisko koalīciju un tās nozīmi ir vietā atgādināt, ka Staļins plānoja sagrābt pilnīgi visu Eiropu, ieskaitot Franciju un Itāliju. Gados pirms kara Staļins 40 procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP) novirzīja militārām vajadzībām. Hitlers to saprata un pasteidzās karu pieteikt pirmais, agrā 1941. gada 22. jūnija rītā iesniedzot Padomju Savie­nībai plašu memorandu par kara pieteikumu. Šis preventīvais uzbrukums noveda pie tā, ka padomju armijas pirmie ešeloni pierobežā tika vai nu iznīcināti, vai saņemti gūstā, pārējā armija bija kā izkaisīta plašā teritorijā. Padomju Savienība atradās katastrofālā situācijā.

Čērčils uzreiz saprata, ka Lielbritānijai ir parādījusies iespēja uzvarēt Vāciju pēc tam, kad tā uzbrukusi PSRS. Sāka veidoties antihitleriskā koalīcija ar Staļinu, kurš, protams, bija noskaņots pret Rietumu politiķiem, tāpat kā Rietumu politiķi pret viņu. Sabiedroto – galvenokārt ASV ar nopietnu Lielbritānijas atbalstu – palīdzība bija globāla.

Sabiedroto palīdzību Padomju Savienībai nav iespējams novērtēt pārāk augstu. Viss metāls, no kā tika gatavoti padomju tanki T-34, bija no Rietumiem. Kravas mašīnas ar dažāda veida palīdzību tika sūtītas pat caur Irānu un pēc izkraušanas palika Padomju Sa­vienībai. ASV lendlīze, kas sākumā bija domāta kā palīdzība Lielbritānijai, tika novirzīta Pa­domju Savienībai. Antihitleriskās koalīcijas uzvara Otrajā pasaules karā ekonomiski balstījās uz ASV finansēm.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Mīlestību var izrādīt arī ziedojot

12:27
10.02.2025
11

Februāris, un ne tikai 14. datums, bieži vien tiek atzīmēts kā Mīlestības mēnesis. Iepriekš nebiju aizdomājusies, ka viena no mīlestības formām varētu būt ziedošana, jo īpaši asiņu ziedošana. Arī mūsu novadā februārī būs iespēja ziedot asinis, izbraukuma Donora diena 19. februārī notiks Jaunpiebalgā. “Druvā” jau rakstījām, ka gada sākumā ļoti trūka vairāku asinsgrupu asinis. Man […]

Pirms - viss ir slikti - beidzas

12:26
09.02.2025
28

Kādā filmā, kas tapusi tepat Ziemeļu kaimiņos, kritiskā situācijā izskanēja vārdi: “Ir cilvēki, kuri dara, tie, kuri neiesaistās, un tie, kas par visu raksta internetā.” Galvenais varonis atzina, ļoti gribētos būt vienam no pēdējiem diviem. Bet dzīve un arī paša izvēle šādu iespēju pat nepiedāvāja. Darītājs ir redzams, tāpat viņa ieceres. Kur nu vēl labāk, […]

Apaļo un kantaino skaistumkonkurss

12:24
08.02.2025
38

Politologs Filips Rajevskis nesen kādā intervijā pieļāva, ka pašvaldību vēlēšanās, kas gaidāmas vasaras sākumā,    deputātu kandidāti novados un pilsētās necentīsies akcentēt savu piederību noteiktam politiskam spēkam un priekšplānā būs personības, nevis partiju nosaukumi. Kā apstiprinājums politologa prognozei drīz manā e-pastā iekrita Rīgas mēra amata kandidāta Jura Pūces aicinājums izvēlēties – viņš vai Šlesers, citu […]

Kodoldrošība: apdraudējumi, cerība un fakti

12:23
08.02.2025
23

4.februārī vizītē Kijivā ieradās Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (SAEA) ģenerāldirektors Rafaels Grosi. Tā ir jau vienpadsmitā Grosi vizīte gandrīz trīs gadus ilgā pilna mēroga Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā. Tās mērķis ir apspriest paš­reizējos centienus novērst atomkatastrofu. “Kamēr turpinās briesmīgais karš, SAEA turpinās aktīvi piedalīties, koncentrējoties tam, lai darītu visu iespējamo kodoldrošības saglabāšanai ārkārtīgi sarežģītos apstākļos. Kopējā […]

Vārdu izvēles labirinti

17:14
03.02.2025
30

Iepazīstoties ar Latviešu valodas attīstības kopas un Latvijas Rakstnieku savienības rīkotās aptaujas rezultātiem, kurā spārnoto teicienu ieguva Valsts prezidenta izteiktā frāze gadu mijā “Ja nu nesanāks. A ja nu sanāk?”, aizdomājos, kā mainās latviešu valodas lietojums. Prezidents spēj uzrunāt dažādu valstu līderus un tajā pašā laikā palikt cilvēcīgs un saprotams ikvienam iedzīvotājam. Kā redzam, viņa […]

"Danči" ap Latvijas Banku

09:13
03.02.2025
59

Jūnijā notiks pašvaldību vēlēšanas, partijas jau rosās. Tomēr pārsteidz, ka izskatās – dažām partijām ir pilnīgi vienalga, ko par tām var nodomāt vēlētāji. Proti, attieksme un izvēle jautājumā par Latvijas Bankas (LB) prezidenta izraudzīšanos un ievēlēšanu liecina, ka ne vienam vien politiķim ir pilnīgi vienalga, ka pašlaik Banku vada uz laiku apstiprināta amatpersona. Savukārt tas […]

Tautas balss

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
13
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
36
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
27
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
27
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Vai alkohola veikalam jābūt centrā

17:17
02.02.2025
72
Seniore raksta:

“Kādu laiku nebiju viesojusies Cēsīs. Nu atbraucu un biju nepatīkami pārsteigta – pašā pilsētas centrā pie Vienības laukuma specializēts alkoholisko dzērienu veikals. Un tas laikā, kad runājam par Latvijas iedzīvotāju nodzeršanos, par to, ka jāsamazina alkohola patēriņš, ka lielveikalos jānorobežo plaukti, kuros tirgo alkoholiskos dzērienus. Nezinu, kam tas senais universālveikals pieder, bet brīnos par to […]

Sludinājumi